Der zināt, ka rapšu eļļu lieto tikai rafinētu- tā tiek iegūt termiskas apstrādes un ķīmisku šķīdinātāju izmantošanas rezultātā. Eiropas savienībā ir aizliegts tirgot tīru eļļu pārtikas vajadzībām.

Iepriekš rapšu eļļa tika izmantota tikai tehniskām vajadzībām, taču attīstoties rūpnieciskajām iespējām, radās arī iespēja to pielietot pārtikā.

100gr. rapšu eļļas ir 890ckal. Glikēmiskais indeks ir vienāds ar nulli, jo tajā nav ogļūdeņražu. Rapšu eļļā ir:

Polinepiesātinātās taukskābes- linolskābe un linolēnskābe Omega 30 9gr; Omega 6 22gr.) Daudzos pārtikas produktos tiek izmantota tieši rapšu eļļa, jo tā ir samērā lēta, taču lai nodrošinātu labāku tirgošanu, norāda, ka izmantota ir augu eļļa.

Rapšu eļļā ir arī mononepiesātinātās skābes- oleīnskābe un gadoleīnskābe. Piesātinātās taukskābes- palmintskābe un stearīnskābe. Šīs skābes lieliski var izmantot, lai aizsargātu ādu no vides ietekmes, tās atjauno hidrolipīdo slāni, veidojot uz ādas aizsargplēvīti.

Rapšu eļļā ir arī tokoferols (E), retinols (A), fitosteroli un hlorofils. Tie ir spēcīgi antioksidanti, kuri samazina holesterīna daudzumu asinīs, traucē piesātinātajiem taukiem uzsūkties zarnās, kā arī palielina jūtību pret insulīnu. Tās ir rapšu eļļas vērtīgās īpašības.

Neskatoties uz strīdiem par rapšu eļļas lietderību, to iesaka lietot dietās, kad piesātinātos taukus vajag aizstāt ar mononepiesātinātajiem. Savā ziņā šī eļļa ir vērtīga, tieši tauku satura dēļ, salīdzinājumā ar citām augu eļļām.

Rapšu eļļa ir samērā lēts produkts eļļu pasaulē. Taču der zināt, ka tā satur erukskābi. Parasto rapšu sugu eļļās tā ir sastopama 35-50% lielā koncentrācijā.

Erukskābe ir taukskābe, kura ir toksiska. Tā ir potencionāls kancerogēns. Cilvēka organisms šo taukskābi nespēj pārstrādāt un šis lipīds uzkrājas sirdī un aknās. Pēc pētījumiem, tā rada bojājumus sirds un asinsvadu sistēmā, veicina aknu cirozes attīstību un nomāc augšanas procesus.

Pieļaujamais erukskābes saturs eļļā ir 5% pieaugušam cilvēkam, bērnam šo eļļu labāk nedot vispār.

Liels erukskābes saturs tiešā veidā ietekmē cilvēku veselību, līdz ar to selekcionāri izveidoja jaunu rapša sugu, kurā ir zems erukskābes saturs. Taču šī “atvieglotā” eļļa tiek izmantota, kā eļļas aizstājējs un rūpniecībā tiek izmantota lielos apjomos (iepriekš minēju, par augu eļļām uz etiķetes).

Rapšu eļļa pēc pētījumiem var radīt plaušu vēzi, redzes zudumu, anēmiju, CNS traucējumus, palielināt sirds slimību risku.

Rapšu eļļa atrada savu vietu ķīmiskajā rūpniecībā un tur tā ir lieliska, no tās iegūst sastāvdaļas krāsām, smērvielām, akām, sveču un kaučuka ražošanā.

To izmanto dažādu medicīnisku preparātu sastāvā, lai ārstētu apdegumus, ķīmiskus ādas bojājumus. To izmanto arī kā mīkstinošu līdzekli dekoratīvajā kosmētikā- krēmos un losjonos. Mājas apstākļos to droši var lietot sejas un matu maskās, kā arī kosmētikas noņemšanai no sejas. Tā ir laba pamateļļa, ziepju izgatavošanā.

Pateicoties augstam dūmošanas punktam, rapšu eļļu pielieto margarīna un saldumu ražošanā.

Kaut gan ir radītas rapša sugas, kuros ir zems erukskābes saturs, pārtikas speciālisti iesaka no šīs eļļas atteikties pilnībā un nelietot to iekšķīgi. Nekādā gadījumā to nedot bērniem- kaut viņi ir lielākie rapšu eļļas patērētāji- caur saldumiem un mākslīga piena. Protams, lemt Jums!

Ne visas augu eļļas ir labas cilvēka organismam un rapšu eļļu var pielīdzināt hidrogenizētai palmu eļļai, kuru šodien ar var satapt visur! Šīs eļļas var uzskatīt par kaitīgu aizvietotāju.