Pakalnu Sālszāle
SALSOLA COLLInA PALL.

    

Pakalnu sālszāle ir stipri sazarots, bumbveidīgs augs ar smalku zarojumu, kurs sākotnēji ir maigs, vēlāk pārkoksnējas. Noapaļotie stublāji raibi, klāti ar rozā svītriņām. Lapas diegveida, garas, puscilindriskas, paplašinātas pamatnē. Apmatojums klāj visu lapu. Augumā augs mēdz izaugt līdz 100cm. Ziediņi zaļi- balti vai rozā, nelieli, abu dzimumu. Augs zied no jūnija līdz septembrim, sēklas nogatavina jau augustā.

Auga raža ir grūti paredzama savvaļā, līdz ar to šis augs tiek bieži kultivēts. Tādi arī panākot, ka augam nemainās ķīmiskais sastāvs, kas bieži notiek savvaļā augošajiem augiem.

Pakalnu sālszāle sevī satur antioksidantus, tai skaitā tokoferolus, flavonoīdus- kvercetīnu, rutīnu, tricīnu, izoramnetīnu, aminoskābes, steriņus, betaīnu, alkaloīdus un polisaharīdus. Tajā ir arī minerālvielas, kā dzelzs, varš, silīcijs, fosfors un kālijs.

Zinātnieki noteikuši pakalnu sālszālē unikālu polinepiesātināto taukskābju kompleksu, ieskaitot gamma- linolēnskābi.

Pakalnu sālszālei ārstnieciskās īpašības ir noteiktas pateicoties dažādiem biofarmaceitiskiem un ķīmiskiem pētījumiem. Augs no saviem tuvākajiem radiniekiem atšķiras ar zemu alkaloīda salsolīna saturu- šis alkaloīds ir toksisks.  Šī alkaloīda neesamība atņem augam lielu daļu ārstnieciskās īpašības, taču tai pat laikā zūd arī iespēja ar to saindēties.

Ārstnieciskā nozīme

Pakalnu sālszālē esošie flavonoīdi un gan aizvietojamās, gan neaizvietojamās aminoskābes, nodrošina auga hepatoprotektorās īpašības. Īpaša vērtība ir augā atrastajai gamma- linolēnskābei, kura palīdz atjaunot šūnu membrānas aizsargfunkcijām. Polisaharīdi D-fruktoze un homopolisaharīdi D- mannoze, pazīstami kā inulīni un manāni, lieti noder cukura diabēta slimnieku dietas terapijai. Tie palīdz stabilizēt cukura līmeni asinīs.

Pakalnu sālszālē esošie, vairāk kā 14 dažādi mikroelementi un makroelementi nodrošina auga immūnmodelējošās un organisma stiprinošas īpašības. Īpaša nozīme ir augā esošajam silīcijam un varam. Silīcijs ir skeleta veidojošs un stiprinošs elements un tā izskalošanās no organisma veicina novecošanos. Dabīgu silīcija avotu ir ļoti maz, starp augiem (vēl to var atrast nātrē, tīruma kosā u.c.). Apjoms ir samērā liels 50mg/l. Vara trūkums, savukārt, veicina mazasinību, bremzē dzelzs uzsūkšanos, aizsargā organismu no anēmijas, stimulē organisma asinsrades procesus un stiprina imunitāti.

Tautas dziedniecībā pakalnu sālszāli, izmanto aknu slimību ārstniecībai un profilaksei, kā arī lai atjaunotu aknu funkciju. To uzskata par efektīvu līdzekli, lai ārstētu aknu cirozi, holecistītu, pielonefrītu un hepatītu. Augs pastiprina asins recēšanu, ārstē dzelzs deficīta anēmiju un cukura diabētu.

Pakalnu sālszāles preparātus pielieto, lai regulētu gremošanas trakta procesus- pēc zarnu infekcijām, antibiotiku lietošanas, saindēšanās. Valda uzskats, ka ar augu var ārstēt fibromiomu, glaukomu, kā arī tā uzlabojot redzi. To dzer, lai novērstu osteoporozi un sirds išēmisko saslimšanu, kā žulti dzenošu un imūnsistēmas stimulējošu līdzekli. Zāļu tēju dzer, lai sakārtotu vielmaiņas procesus, zaudētu lieko svaru, mazinātu cukura līmeni asinīs.

Ar pakalnu sālszāles ekstraktu ārstē abstinenta sindromu uzskatot to par lietderīgu aknām, sirds muskuļiem un smadzeņu darbībai.

Koncentrētam auga nostādinājumam piemīt caureju veicinoša iedarbība, vērtīgs hemoroīdu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Pakalu sālszāli nav vēlams lietot nierakmeņu slimības gadījumā, īpaši saasinājuma periodos un fenilketonūrijas gadījumā. Nav ieteicams augu lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī tās līdzekļus dot bērniem, jaunākiem par 18 gadiem.

Lasīt par parasto sārtžibulīti->

 .