Spradzene
Fragaria viridis Duchesne

Spradzene

Spradzene ir daudzgadīgs augs, augumā 10-20cm. Raksturīga vairošanās ar garu, ložņājošu dzinumu palīdzību- ūsām. Lapas izvietotas saknes rozetē, trīskāršas, dziļi šķeltas, ar pārī izvietotām pielapēm. Visas 3 lapiņas zobotas, ovālas (2,5-4cm garas un 1,5-2,5cm platas), sēdošas uz īsiem lapu kātiem., augšpusē lapas stipri zaļas, apakšpusē samtaini pelēkas no apmatojuma.

Ziediņi pareizi, divdzimuma, pieclapu, līdz 2cm diametrā. 2-4 ziedi izvietoti garu, stāvu ziedkātu galos. Ziedi balti. Augļi- riekstiņi, kas ieauguši stipri izaugušā, sarkanīgi, gaļīgā mīkstumā- ogas imitācija. Auglis ēdams, salds, grūti atdalāms no ziedgultnes. Plūcot nost augli, tas plīst kopā ar kauslapām un rada šim augam raksturīgu klikšķi. Zied maijā- jūlijā. Augļi nobriest jūnijā- jūlijā.

Ārstnieciskas īpašības piemīt visām auga daļām (augļi, lapas, ziedi un saknes). Lapas un ziedi tiek vākti maijā- jūnijā, augļi jūnijā- jūlijā, saknes septembrī- oktobrī vai agrā pavasarī. Augļus ievāc ar rokām agri no rīta vai vēlu vakarā, tīrot atdala kauslapas. Augļus žāvē piespiedu žāvētājos vai krāsnīs nepārsniedzot 60-65C temperatūru. Izžāvēti augļi saglabā savu krāsu- sarkanu līdz violetu, aromātu un garšu. Augļus uzglabā līdz 2 gadiem.

Lapas ievāc ziedēšanas periodā, kopā ar lapu kātiem, ne garākiem par 1cm. Lapas var žāvēt gan dabīgā veidā, gan piespiedu žāvētājā nepārsniedzot 45C temperatūru. Dabīgā veidā žāvējot tās klāj plānā slānī uz auduma un žāvē labi vēdināmā, un ēnainā vietā.

Izžāvētu drogu uzglabā vēdināmā tarā ne ilgāk par 12 mēnešiem.

Sakneņus un saknes rok rudenī, cenšoties tās nebojāt, attīra no augsnes, atdala sīkās saknītes un skalo aukstā, tekošā ūdenī. Žāvēšanu veic piespiedu žāvētājos vai svaigā gaisā, ēnā. Saknes uzglabā papīra vai stikla tarā līdz 3 gadiem.

Spradzene ir vērtīga, pēc tās ķīmiskā sastāva. Saknenī un lapās atrastas miecvielas un flavonoīds- rutīns. Augļos atrasts cukurs, askorbīnskābe, folijskābe, citronskābe, salicilskābe, hinskābe, pektīns, ēteriskā eļļa, fitoncīdi, šķiedrvielas, antociāna savienojumi (3-galaktozīd pelargonidīns, 3-glikozīd cianidīns), dzelzs sāļi, kobalts, kalcijs, fosfors, varš, mangāns, cinks, hroms, bors, molibdēns, vanādijs u.c.

Ārstnieciskā nozīme

Spradzenes augļi iedarbojas normalizējoši uz gremošanas procesiem un vielmaiņu, tiem piemīt viegls, caurejas veicinošs efekts. Lapām piemīt brūču dziedējošas un atsāpinošas īpašības, kā arī tās uzlabo vielmaiņu, palīdz izvadīt liekos sāļus no organisma. Lapas ir labs vitamīnu, mikro un makro elementu avots.

Augļu un lapu nostādinājumam piemīt izteiktas urīndzenošas īpašības, pateicoties augos esošajam kālijam un organiskajām skābēm. Augļu sulai, novārījumam un nostādinājumam piemīt sviedru dzenošas, pretiekaisuma, antiseptiskas un vieglas caureju veicinošas īpašības. Saknenis un auga lapas rada pretiekaisuma, asiņošanu apturošu, urīna dzenošu, savelkošu, sāpju remdējošu un brūču dziedējošas īpašības.

Antīkajā medicīnā spradzenes augļus uzskatīja par meža zemenes varietāti. Un tos lietoja, kā vērtīgu diētisku un organisma stiprinošu līdzekli. Dažādu tautu medicīnā arī šodien plaši pielieto spradzeni. Tibetas tautas medicīnā spradzeni lieto pret novecošanos, kā jaunību saglabājošu līdzekli un cilvēka dzīves pagarinātāju.

Lapas un augļus svaigā un žāvētā veidā izmanto, lai ārstētu artrozi, artrītu, žultsakmeņu un urīnakmeņu slimību, anēmiju, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu.

Urīnpūšļa akmeņu slimības ārstēšanai izmanto tēju no spradzenes lapām. Lapu novārījumu lieto kašķa ārstēšanai. Tautas medicīnā svaigus un žāvētus augļus, sulu un sakneņus plaši pielieto aknu slimības ārstēšanai (akūti un hroniski holecistīti, dzeltenā kaite, hronisks hepatīts, žultsakmeņu slimība), gremošanas trakta ārstēšanai (hronisks gastrīts, kolīts, enterokolīts, hemoroīdu u.c), mazasinības, vispārēja vājuma, plaušu tuberkulozes, asinsvadu sklerozes, hipertoniskās slimības, cistītu, dzemdes asiņošanas, cukura diabēta ārstēšanai.

Tautas medicīnā augļus lieto arī aterosklerozes, podagras, liesas slimības, nierakmeņu slimības gadījumā, kā pret helmintu līdzekli. Lapu nostādinājumu lieto bronhiālās astmas, izsitumu, menstruālā cikla sakārtošanai. Lapu nostādinājumu lieto klizmu veidā, apmazgāšanai, vietējo vannu, komprešu un aplikāciju veidā, lai ārstētu hemoroīdus, dažādas asiņojošas brūces, čūlas. Mutes dobuma skalošanai, stomatīta, angīnas, laringīta ārstēšanai.

Svaigas un žāvētas, iztvaicētas lapas liek uz strutojošām brūcēm un čūlām, lai tās attīrītu un ātrāk aizdziedētu. Lapu nostādinājums, kā arī paši augļi tiek izmantoti mājas kosmētikā, lai uzlabotu sejas ādas stāvokli, balinātu un stiprinātu to.

Augļus un lapas ir vērts lietot, ja pa nakti pastiprināti svīstat.


Nav ieteicams lietot

Der zināt, ka daudziem cilvēkiem ir alerģiska uz spradzenem, īpaši, tās lietojot lielos daudzumos- var rasties slikta dūša, nātrene, ādas nieze, gļotādu tūska u.c.

Kosmētiskā nozīme

Kosmetoloģijā spradzenes augļus izmanto preparātos, kuriem piemīt savelkošas, tonizējošas, balinošas un jaunību uzturošas īpašības.

Aizvien biežāk šo augu izmanto arī SPA salonos, lai mīkstinātu ādu, izvadītu pigmentācijas plankumus un vasaras raibumus, atbrīvotos no pūtītēm, vitiligo plankumiem un uzlabotu stāvokli sausai un iekaisušai ādai.

No svaigiem augļiem un lapām veido maskas sausai, novecojušai un krunkainai ādai. Ar augļu losjoniem tīra taukainu, porainu un ar pūtītēm nosētu ādu. Regulāri lietojot spradzenes kosmētiskos preparātus āda kļūst tīra, svaiga, elastīga, kā arī zūd sīkās grumbiņas.

Dermatoloģijā spradzenes augļu sulu ziež matu saknēs un lieto iekšķīgi. Zaudējot matus un pastiprinātas svīšanas gadījumā lieto spradzenes lapu nostādinājumu, kā tonizējošu, veselību spēcinošu un vielmaiņu stiprinošu līdzekli.

 .