 |  |  |   |  |
 |  |  |
- Angliski: Water-plantain
- Vāciski: Gemeiner Froschlöffel
- Zviedru: svalting
- Igauņu: harilik konnarohi
- Lietuviešu: gyslotinis dumblialaiškis
- Krievu: частуха подорожниковая
Parastā cirvene ir daudzgadīgs ūdens augs ar bumbuļveida,
gaļīgu sakneni. Augs izaug līdz 55-70cm. Lapas uz gariem lapkātiem, lapu
plātnes šķērso spēcīgas dzīslas, tās veido lapu piesaknes rozeti. Lapu plātnes
atšķiras pēc to atrašanās vietas- zem ūdens lapas, virs ūdens lapas. Zemūdens
lapās ir attīstījušies gaisa audi. Virsūdens lapām ir gari lapu kāti un tās ir
eliptiskas formas, zemūdens lapas ir lineāras formas. Stublājs garš un stāvs. Ziedēšanas
laikā uz ziedkāta galotnes veidojas skara ar garu vidus asi un tieviem zariem.
Parastā cirvene zied jūnijā- septembrī. Ziedi maziņi, rozā vai balti, ar trīs
ziedlapiņām. Auglis- salikts sēklenis. Sēkleņi saplacinātas formas, izvietotas
blīvos gredzenos. Augļos ir arī gaisa audi, pateicoties kuriem tie peld pa
ūdens virsu un tiek aiznesti tālu no mātes auga. Augu apputeksnē mušas un
orusīdi. Vairojas parastā cirvene arī daloties saknenim.
Ārstnieciskā nolūkā izmanto sakneņus un auga lapas. Ir
zināms, ka svaigā veidā augs ir toksisks, pamatā dzīvniekiem, kuri to apēd.
Izžāvējot augu, sulai zūd arī toksiskums. Augu ievāc jūnijā- augusta sākumā,
sakneņus ievāc septembrī- oktobrī. Sakneņus rok, attīra no augsnes un mizas,
tad žāvē saulē vai cepeškrāsnī nepārsniedzot 50C. Tālākā apstrāde notiek,
sakneņus noturot sāls vai spirta šķīdumā līdz tās paliek dzeltenas. Auga lapas
žāvē ēnā. Drogu uzglabā 2 gadus papīra maisos.
Parastā cirvenes ķīmiskais sastāvs pētīts ir maz, taču ir
zināms, ka tajā ir 23% cietes, ēteriskā eļļa, glikoze, fruktoze, saharoze un sveķvielas.
Sakneņos atrasts lecitīns, triterpēni (23-o-acetilalizols B, alizons A un B,
alismols), holīns.
Ārstnieciskā nozīme
Pēc Eiropas pētnieku rezultātiem, parastajā cirvenē esošie
triterpēni ir antagonisti, inhibitori angiotenzīna receptoru receptoriem. Tāpēc
augam piemīt hipotensīva iedarbība, tas būtu mazina paaugstinātu spiedienu
izdales sistēmas slimību gadījumā, kā arī neļauj veidot kalcija oksalātiem
nierēs un urīnvados.
Ārstniecības līdzekļi, kuri veidoti uz parastās cirvenes
bāzi iedarbojas pretiekaisuma un antibakteriāli. Amerikāņu zinātnieki ir
noteikuši tās efektivitāti pret pneimokoku, stafilokoku un mikobaktērijām. Auga
drogu var izmantot augšējo un apakšējo elpceļu iekaisuma gadījumā un akūtas
diarejas gadījumā. Parastā cirvene samazina cukura un holesterīna daudzumu
asinīs.
Parastā cirvene izsens tiek lietota tautas medicīnā, gan kā
profilaktisks, gan kā ārstniecības līdzeklis. Lapu nostādinājums palīdz
hroniska nefrīta un nieru radītu tūsku gadījumā. Sievietes parastās cirvenes
novārījumus lieto, lai bērns atteiktos no krūts barošanas un pārtrauktu
laktāciju. Sakņu novārījums ir efektīvs pret traku suņu kodumiem (trakumsērga).
Tibetieši parasto cirveni lieto hemoroīdu un STS ārstēšanai. Svaigu lapu
aplikācijas palīdz dziedēt nedzīstošas brūces.
Japānā parastās cirvenes novārījumu lieto, kā spēcīgu urīna
dzenošu līdzekli, nieru un sirds radītu tūsku gadījumā, hipertonijas, galvas
reiboņu un citu slimību ārstēšanai. Parasto cirveni ir lietderīgi lietot arī
ginekoloģijā, lai samazinātu menstruālās sāpes un sakārtotu ciklu.