Pērkonamoliņš brūču
ANTHYLLIS VULNERARIA L.

     
     

Brūču pērkonamoliņš ir divgadīgs (nereti daudzgadīgs) augs no pērkonamoliņu dzimtas, kuri izaug ne augstāk par 45-55cm. Stipri sazarots saknenis, tas būtu stabveidīgs saknenis, no kura uz visām pusēm iet mazākas saknes. Stublāji brūču pērkonamoliņam ir pūkaini, klāti ar lapām, taisni stāvoši, resni un izturīgi. To skaits mēdz variēt no 1-6 uz vienu stādu. Gan stublāji, gan ziedkopas ir klātas ar retiem, īsiem, stipri pieglauztiem matiņiem.

Ziedi parasti ir oranžā, sarkanā vai dzeltenā krāsā. Ziedkopas atrodas stublāja galotnē parasti 2-3. Augs zied no jūnija līdz jūlijam, nobriezt un ražo sēklas augustā. Šis augs ir sevišķi iecienīts no dzīvnieku puses, kā pārtika.

Ārstnieciskam nolūka izmanto auga lapas, stublāji un ziedi. Visas minētās auga daļas ievāc ziedēšanas periodā- no jūnija līdz jūlijam. Augu žāvē sienot būntītēs un pakabinot ēnainā un labi vēdināmā telpā, taču nereti pielieto arī tādu metodi, ka pirms žāvēšanas augu sasmalcina un žāvē uz kokvilnas auduma. Sagatavotās drogas uzglabā sausā un tumšā vietā, parasti kartona kārbās vai stikla burkās, ne ilgāk par 2 gadiem.

Brūču pērkonamoliņš satur tanīnus (miecvielas), flvanonīdi, vitamīns C, saponīni, organiskās skābes, minerālās un krāsvielas, kā arī citas vielās, tai skaitā ēteriskās eļļas. Stublājos un lapās ir atrasta askorbīnskābe un karotīns, lapās- proantocianīdi (protidelfinidīns) un flavonoīdi ( kempferols, kvercetīns, geraldols, izoramnetīns, ramnetīns, 5-dezoksikempferols, fitezīns, ramnocitrīns, 3-0- kempferola galaktozīds, 5-dezoksiramnocitrīns un citi). Brūču pērkonamoliņa ziedos atrasti sekojoši antociāni: peonidīns, 3-cianidīna galaktozoīdi, delfinidīns. Auga sēklās ir ogļhidrāti un tiem radnieciski savienojumi (galaktomannāns un polisaharīdi).

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties auga ķīmiskajam sastāvam tam rodas arī ārstnieciskās spējas, tās nodrošina auga antiseptisku, asins attīrošas, brūču dziedējošas, antitoksiskas un citas īpašības.

Piemēram, miecvielas brūču pērkonamoliņu padara par lielisku, savelkošu līdzekli, taču tanīni un C vitamīns, pateicoties savām baktericīdām īpašībā, ļauj šo augu izmantot kā antiseptiķi. Tai pat laikā augā esošie flavonoīdi labvēlīgi ietekmē asins vadus, iedarbojoties asins vadu stiprinoši un brūču dziedējoši.

Tautas medicīnā brūču pērkonamoliņš tiek vērtēts, kā vērtīgs augs, par cik tam piemīt spēcīgas antiseptiskas un brūču dziedējošas īpašības. Tautas dziednieki šo augu parasti lieto kopā ar ceļteku- novārījums un nostādinājums, kurš satur gan brūču pērkonamoliņu, gan ceļteku ir spēcīgs palīgs, lai apstrādātu nedzīstošas brūces, apsaldējumus un čūlas.

Brūču pērkonamoliņa ziedu uzlējumus plaši pielieto, lai ārstētu mutes dobumu saslimšanas- gingvinīts, tonzilīts, čūlains stomatīts. To pašu uzlējumu var lietot arī klepus ārstēšanai.

Brūču pērkonamoliņa novārījumu pielieto, lai ārstētu bērniem epilepsiju- sākotnēji mazgājot vannā, kurā ir ieliets novārījums, pēc tam dodot dzert tādu pašu novārījumu.

Nostādinot brūču pērkonamoliņu uz ūdens, to var lietot, lai ārstētu bronhītu, gripu un reimatismu. No tā var taisīt kompreses, dažādu sasitumu ārstēšanai. Tā nostādinājumus pielieto arī kā aplikācijas, lai ārstētu dermomikozes un citas ādas slimības.

Svaigu augu var izmantot arī uz dažādiem ādas izsitumiem, tie ievērojami ātrāk uzsūksies.

Ar šī auga uzlējumiem var ārstēt bezmiegu, vēdera graizes, čūlas. Senatnē šī auga uzlējumus pielietoja arī, lai ārstētu cilvēkus, kurus bija sakoduši ar trakumsērgu sirgstoši dzīvnieki. Šobrīd tāda prakse tautas medicīnā vairs netiek pielietota.

Nav ietiecams lietot

Brūču pērkonamoliņam nav noteiktas jeb kādas toksiskas īpašības. Taču neatkarīgi no tā, to neiesaka lietot ārstnieciski grūtniecēm un jaunajām māmmiņām, kuras baro ar krūti un, protams, cilvēkiem ar alerģija pret šo augu.

Lasīt par tīruma pētereni ->