Naktene melnā
Solanum nigrum L.

Naktene melnā

    

Melnā naktene ir viengadīgs augs, augumā 10-50cm. Stublājs stāvs, sazarots, viegli apmatots. Lapas vienkāršas, izkārtotas pamīšus, bez pielapēm, plati- vai eliptiski- olformas, līdz 13cm garumā un 8cm platumā. Lapas mala gandrīz gluda, retāk zobaina. Ziedi divdzimuma, pareizi, balti, sīki (6-8mm diametrā), izkārtoti nokarenos čemuros. Augļi- melnas ogas (8-9mm diametrā). Zied no jūlija līdz oktobrim. Augļi nobriest septembrī- oktobrī.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu augustā- septembrī, augļus septembrī- oktobrī. Žāvē labi vēdināmās vietās vai piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35C temperatūru. Gatavu drogu uzglabā kastēs 6-8 gadus.

Melnā naktene satur miecvielas un krāsvielas, karotīnu, vitamīnu C, rūgto glikozīdu dulkamarīnu un glikoalkoloīdus: solanīnu, solaceīnu, solaneīnu. Indīgos glokozīdus un alkaloīdus, īpaši daudz solanīna ir negatavos augļos, nobriedušos tas praktiski ir sabrucis.

Ārstnieciskā nozīme

Melnā naktene un tās preparāti iedarbojas spazmolītiski, pretiekaisuma, sāpju remdējoši, urīna dzenoši, nomierinoši daudzu nervu sistēmas slimību un gremošanas sistēmas darbības traucējumu gadījumā. Turklāt, melnās naktenes preparātiem piemīt hepaprotektoras, antitoksiskas, žulti dzenošas un antioksidanta īpašības. Svaigas ogas iedarbojas caureju veicinoši un helmintus dzenoši.

Melnā naktene ir sens ārstniecības augs un to lieto jau no aizvēsturiskiem laikiem. Vecos traktātos ir informācija, ka melnās naktenes augļu ievārījumu lietoja galvas sāpju mazināšanai.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto praktiski visu augu: nostādinājumi, novārījumi, ogas un to sula, ziedes no lapām u.t.t. Piemēram, jaunu dzinumu un lapu novārījumu lieto kā tēju, ja piemeklējušas spastiskas sāpes vēderā, kolīts, spazmas urīnpūslī, muskuļu un reimatiskas sāpes, neirozes, epilepsija, dispepsija, pielīts, krampji un ekzēma. Žāvēta auga nostādinājumus lieto kā caureju veicinošu līdzekli, dažādu gremošanas trakta slimību gadījumā, nierakmeņu un žultsakmeņu slimības gadījumā, hemoroīdu un tūskas ārstēšanai, kā urīndzenošu, prethelmintu un antiseptisku līdzekli.

Melnās naktenes nostādinājumus lieto, kā asins attīrošu līdzekli kašķa, eksudatīvās diatēzes un furunkulu gadījumā. Šis augs ir vērtīgs slimniekiem ar bronhiālo astmu un bronhītu.

Melnās naktenes ogām piemīt daudz ārstniecisko īpašību, piemēram, tās labvēlīgi ietekmē tādas slimības, kā ateroskleroze un hipertonija (ēd 5-6gr svaigu ogu dienā), urīnpūšļa un urīnceļu slimības, ādas slimības, tās ēd lai uzlabotu redzi. Ogu ekstraktus spirtā izmanto, kā nomierinošu līdzekli, ar sulas un ūdens šķīdumu skalo kaklu angīnas gadījumā, lai ārstētu stomatītu un strutojošas smaganas, ar šo šķīdumu skalo arī brūces, plīsumus, izmanto aplikācijām konjunktivīta, kašķa gadījumā. Kā pilienus iesnu gadījumā.

Melnās naktenes preparātus lieto arī ekzēmu un psoriāzes ārstēšanai. Svaigas vai sasmalcinātas melnās naktenes lapas liek aplikāciju veidā uz brūcēm, abscesu un furunkuliem. Vannas no šī auga nostādinājuma izmanto, kā nomierinošu un sāpju remdējošu līdzekli reimatisku un podagrisku sāpju gadījumā, radikulīta, išiasa un neirītu gadījumā.

Tautas medicīnā melnās naktenes ziedu nostādinājumu izmanto, kā urīna dzenošu un atkrēpošanos veicinošu līdzekli.

Pēc tautas zintnieku domām melnā naktene palīdz arī ļaundabīgu asins slimību ārstēšanai, tai skaitā leikozes.

 Nav ieteicams lietot

Lietojot melnās naktenes preparātus ir jābūt uzmanīgam, jo augs ir indīgs. Lietojot šo augu ilglaicīgi un lielās devās, augā esošais salonīns var radīt galvas reiboņus, redzes pasliktināšanos, vemšanu, caureju, nekontrolētu urīna izdali un krampjus.

Augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to ārstēt mazus bērnus.

Ievērojiet precīzas devas un konsultējieties ar speciālistu!

Lasīt par divgadīgo naktssveci ->

 .