Viengadīgs ar nepatīkamu aromātu augs, augumā no 100-120cm. Sakne ir sazarota. Stublāji ir kaili, stāvoši. Zari, lapu kāti klāti mīkstām spalviņām. Attīstījusies lapa parasti garumā ir līdz 25 un platumā 20cm. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Ziedi balti, piltuvveida, līdz 10 cm gari, lapu žāklēs. Auglis ovāla, dzeloņaina pogaļa, atveras pa četrām vārsnēm. Sēklas plakanas, melnas, nierveida. Viss augs indīgs. Zied no jūnija līdz septembrim. Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.

Drogām ievāc auga lapas, periodā, kad augs sāk ziedēt līdz pat augļu veidošanās mirklim, veģetācijas laikā ievāc 3-4 reizes, skatoties cik spēcīgi aug augs. Auga lapas paātrināti žāvē piespiedu žāvētājos, 40-50C temperatūrā.

Visas auga daļas satur alkaloīdus, pamatā hiosciamīnu, atropīnu, skopolamīnu: lapās 0.23-0.37%, stublājā- 0.06-0.24%, saknēs- 0.12-0.27%, ziedos- 0.13-1.9%, sēklās 0.08-0.22%. Turklāt velnābola lapās ir arī ēteriskās eļļas līdz 0.04%, līdz 0.1% karotīns un 1.7% miecvielas.

Velnābola sēklās ir 17-25% augu tauki, kura sastāvā ir dažādi glicerīdi: linola- 45%, oleīna-40%, palminta-12%, sterīna-2% un lignocerīna skābes.

Ārstnieciskā nozīme

Velnābola terapeitiskās holinolītiskās un spazmolītiskās īpašības ir pateicoties hiosciamīna un citu alkaloīdu klātbūtnei. Velnābola lapu preparāti ir efektīvi, lai ārstētu drudžainu klepu un lai noņemtu bronhu muskulatūras spazmas.

Jau izsenis dzeloņainais velnābols pazīstams, kā indīgs un ārstniecisks augs. Viduslaiku hronikas liecina, ka tā lapas, Eiropā, tika lietotas kā sāpju remdinošs līdzeklis. Tautas medicīnas nozarē, to izsenis jau pielieto, lai ārstētu psihiskas un nervu saslimšanas. Izmanto arī lai ārstētu hronisku un akūtu reimatismu, neiralģijas un aizelsu.

Nav ieteicams lietot

Der zināt, ka šis augs ir stipri indīgs un ar to vienkāršā veidā var saindēties, kam sekas var būt arī letālas.

Saindēšanās simptomi: palielinātas acu zīlītes, mutes sausums, balss aizsmakums, stipras slāpes, halucinācijas, nesakarīga runa, var iekrist komā. Biežas ir bērnu saindēšanās, kuri izdomā pagaršot tā sēklas.

Kā glābt cilvēku, kurš saindējies ar dzeloņaino velnābolu: kuņģa skalošana ar vāju kālija permanganāta šķīdumu, sākt lietot antiholīnesterāzes un holīnmimētiskas iedarbības līdzekļus (ezerīns, prozerīns, pilokarpīns), morfiju, adsorbējoši līdzekļi, kopā ar kuņģa skalošanu. Attiecīgi pēc tam veikt simptomātisko terapiju ar mērķi atjaunot organismā notiekošos procesus. Ko es ar to vēlos teikt- saindējoties ar šo augu, ārsta palīdzība būs nepieciešama obligāti!

Lasīt par melno velnogu ->