![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() |
Viengadīgs ar nepatīkamu aromātu augs, augumā no
100-120cm. Sakne ir sazarota. Stublāji ir kaili, stāvoši. Zari, lapu kāti klāti
mīkstām spalviņām. Attīstījusies lapa parasti garumā ir līdz 25 un platumā
20cm. Lapas pamīšus, plati olveida vai iegareni olveida, ar asiem zobiem vai
daivainu malu. Lapu pamats ķīļveida. Ziedi balti, piltuvveida, līdz 10 cm gari,
lapu žāklēs. Auglis ovāla, dzeloņaina pogaļa, atveras pa četrām vārsnēm. Sēklas
plakanas, melnas, nierveida. Viss augs indīgs. Zied no jūnija līdz septembrim.
Augļi nogatavojas septembrī, oktobrī.
Drogām ievāc auga lapas, periodā, kad augs sāk
ziedēt līdz pat augļu veidošanās mirklim, veģetācijas laikā ievāc 3-4 reizes,
skatoties cik spēcīgi aug augs. Auga lapas paātrināti žāvē piespiedu žāvētājos,
40-50C temperatūrā.
Visas auga daļas satur alkaloīdus, pamatā
hiosciamīnu, atropīnu, skopolamīnu: lapās 0.23-0.37%, stublājā- 0.06-0.24%,
saknēs- 0.12-0.27%, ziedos- 0.13-1.9%, sēklās 0.08-0.22%. Turklāt velnābola
lapās ir arī ēteriskās eļļas līdz 0.04%, līdz 0.1% karotīns un 1.7% miecvielas.
Velnābola sēklās ir 17-25% augu tauki, kura
sastāvā ir dažādi glicerīdi: linola- 45%, oleīna-40%, palminta-12%, sterīna-2%
un lignocerīna skābes.
Ārstnieciskā nozīme
Velnābola terapeitiskās holinolītiskās un
spazmolītiskās īpašības ir pateicoties hiosciamīna un citu alkaloīdu
klātbūtnei. Velnābola lapu preparāti ir efektīvi, lai ārstētu drudžainu klepu
un lai noņemtu bronhu muskulatūras spazmas.
Jau izsenis dzeloņainais velnābols pazīstams, kā
indīgs un ārstniecisks augs. Viduslaiku hronikas liecina, ka tā lapas, Eiropā,
tika lietotas kā sāpju remdinošs līdzeklis. Tautas medicīnas nozarē, to izsenis
jau pielieto, lai ārstētu psihiskas un nervu saslimšanas. Izmanto arī lai
ārstētu hronisku un akūtu reimatismu, neiralģijas un aizelsu.
Nav ieteicams lietot
Der zināt, ka šis augs ir stipri indīgs un ar to
vienkāršā veidā var saindēties, kam sekas var būt arī letālas.
Saindēšanās simptomi: palielinātas acu zīlītes,
mutes sausums, balss aizsmakums, stipras slāpes, halucinācijas, nesakarīga
runa, var iekrist komā. Biežas ir bērnu saindēšanās, kuri izdomā pagaršot tā
sēklas.
Kā glābt cilvēku, kurš saindējies ar dzeloņaino
velnābolu: kuņģa skalošana ar vāju kālija permanganāta šķīdumu, sākt lietot
antiholīnesterāzes un holīnmimētiskas iedarbības līdzekļus (ezerīns, prozerīns,
pilokarpīns), morfiju, adsorbējoši līdzekļi, kopā ar kuņģa skalošanu. Attiecīgi
pēc tam veikt simptomātisko terapiju ar mērķi atjaunot organismā notiekošos
procesus. Ko es ar to vēlos teikt- saindējoties ar šo augu, ārsta palīdzība būs
nepieciešama obligāti!