Sēņu uzturvērtība
Sēne, kā nozīmīgs ārstniecības produkts

Bieži nākas dzirdēt, ka sēnes uzturam esot samērā bezjēdzīgs produkts, jo uzturvērtība tām ir zema. Līdz ar to apskatīsim, kā tad īsti ir ar sēnēm un vai ir jēgas tās vākt- šoreiz neiedziļināsimies dažādu sēņu ārstniecisko īpašību klāstā. Šo tēmu es pētu tīri intereses pēc, par izdzīvošanas iespējām dabā- savdabīgs hobijs.

Sēnes savā būtībā ir vērtīgs pārtikas produkts. Tās ir ne tikai gardas un aromātiskas, bet arī barojošas. Cilvēka organisma pastāvēšanai svarīgi ir ar pārtiku uzņemt pietiekami olbaltumvielas, taukus, ogļhidrātus, dažādas minerālvielas un vitamīnus. Visas šīs vielas ir sastopamas arī sēnēs. Pēc uzturvērtības, sēnes var pielīdzināt labi izceptai maizei, augļiem un dārzeņiem. Sēnēs ir savas īpatnības, tajās nav augu cietes, no ogļhidrātu grupas tajās ir glikogēns (dzīvnieku izcelsmes ciete) un cukurs, kas piešķir sēnēm saldu garšu. Īpaši daudz cukuru ir baravikās un dažādās bekās. Vairāk cukuru ir sēņu kājiņās, kā cepurītēs.

Sēņu sastāvā ir arī oglekļa savienojumi, tai skaitā arī olbaltumvielas. Oglekļa vielas sēnēs ir vairāk kā gaļā, olās, zirņos un rudzos. Protams, katras sugas sēnēm ir savs daudzums olbaltumvielas, piemēram, lielajā dižsardzenē olbaltumvielas ir vidēji 6.6%, baravikā 4.6%, bērzubekā- 3.9%, gailenē un rudens celmenē 3.2%, zeltainā sviestbeka 1.9%. Interesanti, ka arī olbaltumvielas dažādās sēnes daļās ir dažāds- cepurītē to ir vairāk, kā kājiņā.

Tauku saturs sēnē ir dažāds, bet vidēji no 1-6%. Taču tajos ietilpst cilvēkam nepieciešamais lecitīns, provitamīns D un dažas no taukskābēm. Un visi šie augu tauki lieliski uzsūcas cilvēka organismā. Visvairāk tauku atrodas sēnes cepurītē.

Sēnes ir bagātas ar ekstraktīvām vielām, kas piešķir sēnei savdabīgu garšu un smaržu, kā arī fermentus, kuri veicina labāku gremošanu.

Sēņu sārmos atrasts- kālijs, fosfors, magnijs, nātrijs, dzelzs, sērs un hlors. Īpaši bagātas sēnes ir ar kāliju, fosforu un sēru.

Praktiski, visas ēdamās sēnes satur A, B, B15, B2, C, D un PP vitamīnus. Pētījumi norāda, ka sēnēs esošais B vitamīns nav mazāks, kā graudaugos, vitamīns PP tik pat cik raugā un aknās, bet D vitamīns ne mazāk, kā augstākā labuma sviestā.

Sēnes organisms spēj uzņemt mazliet sliktāk, kā jeb kurus augu izcelsmes produktus. Pamatojams tas ir ar to, ka sēnes satur grūti sagremojamus elementus, piemēram, fungīnu, kurš ir pielīdzināms ķīmiski, kukaiņu pasaulē sastopamajam hitīnam. Tāpēc, lai lietotu sēnes uzturā tās ieteicams, iespējami sasmalcināt. Pareizi pagatavots sēņu ēdiens, būs vērtīgs dažādu elementu avots. Sēņu garša stimulē apetīti, veicinot kuņģa sulas atdali, paralēli uzlabojot iekšējo dziedzeru sekrēciju.

Diemžēl, sēnes nav labas visiem. Ārsti neiesaka tās lietot, cilvēkiem ar kuņģa, zarnu, žultspūšļa, aizkuņģa dziedzera slimībām un ar hronisku nieru mazspēju. Protams, ir cilvēki, kuri uz sēnēm reaģē alerģiski.

Pēc uzturvērtības un garšas īpašībām sēnes var iedalīt 4 grupās.

Pirmai grupai pieder sēnes ar labām garšas īpašībām un bagātas dažādiem savienojumiem, piemērams, rudmiesītes, dažas krimildes, baravikas, dižsardzenes, cēzara mušmire u.c.

Otrai grupai pieder samērā vērtīgās sēnes- pamatā dažāda veida bekas.

Trešajai grupai pieder sēnes, kuras nav ne sevišķi vērtīgas, ne sevišķi nevērtīgas ar ne īpaši labām garšas īpašībām, kuras parasti ievāc, kad citu sēņu vienkārši vēl vai vairs nav- bērzlapītes, kazu samtbekas, cūcenes un citas.

Ceturtai grupai pieder sēnes, kuras parasti sēņotāji nevāc, tikai retos gadījumos tās ievāc tiem kam tieši šīs sēnes patīk, pie tādām pieder viltus gailenes, piparu krimildes, samtainās krimildes u.c.

Visu grupas sēnes vēl iedalās ēdamās un nosacīti ēdamās sēnēs. Par ēdamām sēnēm uzskata tādas sēnes, kuras nesatur rūgtvielas, kaitīgas vielas un tām nav nepatīkama aromāta. Tās var vārīt, cept un lietot uzturā uzreiz pēc ievākšanas- bez iepriekšējas speciālās sagatavošanas.

Nosacīti ēdamās sēnes ir tās, kuras satur rūgtvielas, kaitīgās vielas un nereti tām ir arī nepatīkams aromāts un citas īpašības. Uzturā tās lieto pirms tam speciāli sagatavojot- atmērcējot, vairākas reizes novārot.

Kas tad mums sanāk? Sēnes ir uzturvērtīgs produkts, kuru ir jēga un nozīme ievākt. Nenozīmīgs tas ir tikai konkrētiem cilvēkiem, kuriem uz tām ir alerģiska reakcija. Nozīmīgākā problēma ir sēņu atpazīšana un pareiza to sagatavošana, taču ievērojot visus piekšnosacījumus, mēs varam iegūt vērtīgu produktu, gan ikdienas maltītes bagātināšanai, gan izdzīvošanas nepieciešamībai. Nemaz neņemot vērā, ka lielam daudzumam sēņu piemīt ārstnieciskas spējas un tās ir ievērojami spēcīgas. Diemžēl, Eiropā fungoterapija ir piemirsta zinātne un pamatā viss balstās uz fitoterpiju, taču aiz vien biežāk un biežāk pie mums parādās produkti no Āzijas, kuru pamats ir dažādu sēņu ekstrakti.

 .