Lauku kokalis
Agrostemma githago L.

<18m.    

Kokalis lauku (Agrostemma githago L.)

Lauku kokalis ir augs 30-80cm augumā, vienmērīgi klāts gariem, mīkstiem un pelēkiem matiņiem. Saknenis mietveida, tievs, vāji zarots. Stublājs vienkāršs, stāvs, noapaļots un klāts ar lapām.

Lapas bez pielapēm, vienkāršas, pretēji izkārtotas, sēdošas, pie pamatnes saaugušas, lineāras vai lineāri lancetveidīgas, smailas, ar veselu malu, garumā 3-13cm, platumā 2-10mm.

Lauku kokalim ziedi ir samērā lieli, vientuļi, izvietoti stublāju galotnēs, pareizi. Zieds sastāv no piecām, veselām, apgriezti olveida ziedlapiņām, tumši rozā krāsā, ar vāju atliekumu ziedlapiņas galā.

Auglis- vienas ligzdas kārbiņa, daudzsēklu, olformas, vidēji 30-40 sēklu. Sēklas lielas, 2.5-3.5mm, pupiņas formas, mazliet saplacinātas, gandrīz melnas, klātas ar asiem dzelsnīšiem.

Lauku kokalis vairojas ar sēklu palīdzību, kuras praktiski 100% izdīgst un dīgtspēju saglabā līdz 10 gadiem. Tās var izdīgt gan rudenī, gan pavasarī, turklāt rudens asni labi pārziemo.

Lauku kokali tautas medicīnas vajadzībām ievāc vasarā, jūnijā- jūlijā, auga ziedēšanas laikā. Ievāc stublājus, lapas un ziedus, taču sēklas un saknes rudenī, pēc sēklu nobriešanas. Augu žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā uz sietiem. Augu uzglabā kokvilnas maisā vai plastmasas kārbās, nost no citas drogas- jo šis augs ir indīgs. Uzglabā augu ne ilgāk par 18 mēnešiem.

Lauku kokaļa sēklās atrodams līdz 7% indīgā glikozīda gitagīna, kuras sastāvā ir agrostēmskābe, augu tauki, lecitīns, ciete un krāsvielas, kuras ir līdzīgas melnajos graudos esošajām krāsvielām.

Augs ir aizsargājams un iekļauts Baltijas jūras reģiona sarkanajā grāmatā.

Ārstnieciskās īpašības

Lauku kokaļa ārstnieciskās īpašības ir pamatotas ar tā sēklu īpašībām. Tās iedarbojas urīna dzenoši, asiņošanu apturoši un atkrēpošanos veicinoši, kā arī bieži tiek pielietotas kā pretcērmju līdzeklis. Auga virszemes daļa no ārstnieciskā viedokļa ir nabadzīgāka, pamatā iedarbība ir līdzīga sēklu iedarbībai- urīna dzenoša, pretcērmju un asiņošanu apturošas īpašības. Augam ir novērota arī atsāpinoša un miegu raisoša iedarbība.

Tautas medicīnā lauku kokali lieto reti, tāpēc ka to sēklas ir spēcīgi indīgas. Ar lauka kokaļa preparātiem ārstēties ir nepieciešams speciālista uzraudzībā.

Lauka kokaļa līdzekļus pielieto, lai ārstētu saaukstēšanos, respirātoriskas infekciju un vīrusu slimības, vēdersāpes un dzemdes asiņošanu.

Ārīgi augu lieto kompresēs, aplikācijās, kā skalošanas līdzekli, lai ārstētu hemoroīdus un dažādas ādas slimības.

Nav ieteicams lietot

Indīgais glikozīds gitagīns (agrostemīns)- ir atrodams lauku kokaļa sēklās. Tas iedarbojas uz sirdi un nervu sistēmu, sagrauj sarkanos asins ķermenīšus. Turklāt šis glikozīds iedarbojas stipri karinoši uz gremošanas traktu. Nonākot iekšķīgi sēklas 3-5gr ( kuras var nonākt, piemēram, miltos, ja uz lauka ir auguši lauka kokaļi), sākas pastiprināta siekalu izdale, slikta dūša, vemšana, apgrūtināta rīšana, kolikas un caureja.

Turpinās ar vispārēju vājumu, sirds darbības nomākšanu, drudžainu stāvokli, spēcīgu nieru iekaisumu un paralīzi.

Saindējoties ar lauku kokali ir nepieciešama skalošana ar aktivētās ogles maisījumu (30gr uz 0.5-1L ūdens), vai 0.1% kālija permanganāta maisījumu. Reizi stundā lietojot gļotvielu saturošus novārījumus- atšķaidīta ciete, augļu un pienu ķīseļi, želejas u.t.t. Ķermeni jāuztur siltumā. Pārējā ārstēšana notiek simptomātiski.

Lasīt par tīruma kosu ->