Staipeknis vālīšu
LYCOPODIUM CLAVATUM L.

 -
 -  

  • Angliski: stag’s-horn Clubmoss
  • Vāciski: Keulen-Bärlapp
  • Zviedru: mattlummer
  • Igauņu: karukold
  • Lietuviešu: vaistinis pataisas
  • Krievu: плаун булавовидный

Vālīšu staipeknis ir daudzgadīgs augs, stipri sazarots un dzinumi piepaceļas 10-25cm augstumā. Stublājs ir blīvi klāts lapām ,ložņājošs, garumā līdz 1,5m un vairāk. No stublāja aug piepacelti, stipri aplapoti zari, kuri beidzās ar divām sporu vālītēm (2-5cm garumā).

Lapas sīkas, daudz, izvietotas spirālvēdīgi, lineāras vai lineāri- lancetveidīgas formas. Katra lapa beidzās ar baltu matu galotnē. Vālīte sastāv no sporu lapiņām, aiz kurām slēpjas pa vienam sporofilam, kurā ir iekšā daudz sporu. Sporas ir gaiši dzeltens, samtains pulveris, taukains pēc taustes. Sporas nobriest jūlijā- augustā.

Der zināt, ka augs ir iekļauts Latvijas sarkanajā grāmatā, kā aizsargājams augs.

Ārstniecības nolūkam izmanto vālīšu staipekņa sporas. Auga sporas ievāc pēc to nogatavināšanās pakāpes, sākot ar vasaras otro pusi (no jūlija beigām līdz septembrim), kad sporu vālītes paliek dzeltenas. Sporas ievāc agri no rīta, pirms nožuvusi rasa vai lietainā laikā. Sporu vālītes uzmanīgi nogriež ar šķērēm un izklāj tās uz papīra. Žāvē sporas saulē, bezvējainā laikā vai siltā telpā. Nekādā gadījumā tās nežāvē kārstās cepeškrāsnīs, jo tās salīp un sabrūnē.

Vālīšu staipeknim nedrīkst raut sporu vālītes, jo tādi var bojāt visu augu, tam noraujot saknes. Šis augs ar lielām grūtībām atjauno audzes.

Žāvēšanas procesā vālīšu staipekņa vārpiņas atveras un no tām izbirst sporas. Sporas atdala no gružiem, tās izsijājot cauri sietam. Ievācot vālīšu staipekni, griež tikai vālītes, jo augs vairojas arī veģetatīvi, ar sporu palīdzību tas notiek ievērojami lēnāk. Sporu uzglabāšanas termiņš ir neierobežots, svarīgi to ir glabāt tikai sausā vietā. Pēc žāvēšanas pāri palikušo auga daļu, izmanto arī kā ārstniecisku līdzekli.

Vālīšu staipekņa sporas satur nežūstošus augu taukus (<50%), kura sastāv no stearīnskābes glicerīdiem, heksadeinol-linolskābes, palmintskābes, oleīnskābes, miristīnskābes, arahīnskābes, likopodijskābes, dioksistrearīnskābes un tanacetskābes. Sporās ir arī fitosterīns, proteīni un minerālie sāļi. Veģetatīvajās auga daļās ir klavatīns, klavotoksīns, nikotīns, likopodīns, alkaloīdi, flavonoīdi, cukuri, olbaltumvielu un citi bioloģiski aktīvie savienojumi.

Ārstnieciskā nozīme

Vālīšu staipekņa sporām piemīt urīna un žulti dzenošas, asiņošanu apturošas, spazmolitiskas, sāpju remdējošas, pretiekaisuma un pret drudža īpašības.

Vālīšu staipekņa sporas un virszemes daļu izsens pielieto tautas medicīnā. Sporas lieto iekšķīgi, kā urīna dzenošu, pretiekaisuma, asiņošanu apturošu, žulti dzenošu un spazmolītisku līdzekli. Sporu un virszemes daļas nostādījumus un novārījumus izmanto aknu, gremošanas rakta, augšējo elpceļu slimību ārstēšanai. Kā arī, lai ārstētu nieru un urīnpūšļa iekaisumus, drudzi, urīna aizturi bērniem, nieru un aknu kolītu, kā arī nierakmeņu gadījumā, kolītu, neiralģiju, reimatiskās sāpes. Ārīgi sporu novārījumu pielieto, lai ārstētu ādas slimības (psoriāzi, furunkulus, niezošus iekaisumus un sastrutojumus) sastrutojošas brūces un arī sasitumus. Sporas var izmantot pulvera veidā, lai mazinātu kāju svīšanu. 

Nav ieteicams lietot

Augs ir indīgs. Lietojot vālīšu staipekni lielā daudzumā var radīt smagu saindēšanos.

Lasīt par stēviju->