Kreimene parastā jeb maijpuķīte
CONVALLARIA MAJALIS L.

   

Parastā kreimene ir daudzgadīgs augs augumā 15-30cm. Augam ir sarežģīts, garš, horizontāli novietots, ložņājošs, sazarots saknenis, kuram mezglojuma punktos atrodas zvīņveidīgas lapas, kuru pazarēs ir pumpuri. No tiem, savukārt, attīstās jauni sakneņi. Parastā kreimene ir geofīts, ziemā tam augsnē paliek tikai saknenis. Virszemes daļa kaila, stublājs lejasdaļā apvīts ar gaiši rozā plēvīti. Normāli attīstītu lapu augam ir tikai divas, tās ir lielas, izstiepti eliptiskas vai ovāli lancetveida formas, smailas un ar veselu malu, garumā 8-15cm, platumā 3-6cm.

Ziedi balti, aromātiski, zvaniņveida, nelieli (<8mm), izvietoti uz vienpusēju vārpu, gara, kaila, trīsšķautņu, gaiši zaļa stublāja.

Augļi- oranži sarkanīgas ogas, 6-8mm diametrā. Zied maijā, augļus nogatavo augustā- septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā, lapas, apmēram, 2-3 nedēļas pirms ziedēšanas, jo šajā laikā sirds glikozīdu daudzums tajās ir divas reizes vairāk, kā ziedēšanas laikā.

Augu ievāc sausā laikā, pēc rasas nožūšanas. Parasto kreimeni griež apmēram 3-5cm augstumā virs zemes. Žāvē apēnotā un labi vēdināmā vietā, lai augs nesabrūnētu. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Augu nepieciešams uzsākt žāvēt uzreiz pēc tā ievākšanas, jo augam savīstot, tas zaudē lielu daļu sirds glikozīdus. Ir jābūt uzmanīgam, lai parastā kreimene žūstot nenonāktu pie citiem augiem, jo augs ir indīgs.

Ievācot šo augu, uz katru kvadrātmetru nepieciešams atstāt vairākus stādus, lai neiznīktu audze, jo daudzās pasaules valstīs arī Latvijā šis augs ir iekļauts aizsargājamo augu sarakstos. Tāpēc nereti, ārstnieciskam nolūkam parasto kreimeni audzē dārzos. Ievācot dabā, vienā audzē vākšanu nedrīkst veikt biežāk, kā reizi 3-4 gados.

Šī auga farmakoloģiskās īpašības nodrošina, tajā esoši vairāk kā 20 dažādi sirds glikozīdi (0,1-0,6%): konvallotoksīns, konvallozīds, konvallotoksols, lokundiozīds, perigulozīds, kannogenol-3- ramnozīds un citi. Sirds glikozīdi atrasti visās auga daļās. Augā ir arī flavonoīdi (kempferols, kvercetīns, izoramnetīns, luteolīns, apigenīns, hrizoeriols, 3-galaktozīdi, 3-galaktoramnozīdi u.c.), vitamīns C, likopīns, farnezols. Parastajā kreimenē ir arī makroelementi (kālijs, kalcijs, mangāns, dzelzs), mikroelementi (magnijs, varš, cinks, kobalts, molibdēns, bārijs, selēns, niķelis u.c.), augs sevī uzkrāj molibdēnu, kadmiju, niķeli un selēnu.

Ārstnieciskā nozīme

Parastā kreimene satur arī ēterisko eļļu, asparagīnu, cieti, cukuru, ābolskābi un citronskābi, steroīdos saponīnus- konvalorīns un konvalarīnskābe. Ir novērots, ka augos, kuri aug pļavās satur vairāk sirds glikozīdus, kā tie kuri aug mežā.

Parastās kreimenes preparātus lieto sirds slimību ārstēšanai. Augā esošie sirds glikozīdi pastiprina sirds saraušanos un iedarbojas nomierinoši uz CNS. Tā, kā augs ir indīgs to var lietot tikai speciālistu uzraudzībā.

Kreimenes sirds glikozīdi ir ar izteiktu kardiotonisku iedarbību, izteikti ātru iedarbību un vāju uzkrāšanos spēju organismā.

Lai arī kreimenes preparāti pastiprina sirds saraušanos, tie samazina sirds ritmu, noņem sāpes, elpas trūkumu un tūsku, tiem piemīt arī urīndzenošas īpašības.

Tautas medicīnā izmanto tikai kreimenes ziedus, no kuriem gatavo spirta izvilkumus. To izmanto sirds slimību ārstēšanai. Ir jāatceras, ka auga visas daļas ir indīgas un mājas apstākļos gatavot no tā preparātus nav ieteicams.

Parasto kreimeni lieto tūsku, vairogdziedzeru slimību, epilepsijas, krampju, kakla slimību ārstēšanai; ārīgi, lai ārstētu reimatismu.

Nav ieteicams lietot

Parastā kreimene ir indīgs augs, visas auga daļas satur stipri indīgu glikozīdu konvalatoksīnu. Pārdozējot šī auga preparātus var rasties slikta dūša, vemšana, ekstrasistolija, asa bradikardija, dažos gadījumos sirds apstāšanos.

Augu nedrīkst lietot miokarda infarkta, endokardīta, izteiktas kardiosklerozes un aknu, nieru slimību gadījumā.

Īpaša uzmanība ir jāpievērš, kad parastā kreimene nogatavina ogas, lai pie tām netiktu bērni, jo tas var beigties ar smagu saindēšanos un pat nāvi, jo bērni ir īpaši jūtīgi pret šo augu. Ir arī reģistrēti gadījumi, kad cilvēkam iestājas nāve, pēc ūdens izdzeršanas, kurā stāvēja kreimenes.

Lasīt par lielo kresi ->

 .