Glīvene peldošā
Potamogeton natans L.

   


Peldošā glīvene ir daudzgadīgs ūdens augs, kurš izvēlas augt saldūdenī vai vāji sāļā ūdenī. Augs iestiprinās gruntī un ar garu dzinumu palīdzību uzpeld ūdens virspusē. Saknenis ir sazarots un ložņājošs. Sakneņi mezgli, līdzīgi kā gumi paliek resnāki tuvojoties rudenim.

Stublājs resns, pildīts ar gaisu saturošiem audiem, lai nodrošinātu sev peldētspēju. Tas var būt gan sazarots, gan nesazarots. Šķērsgriezumā stublājs ir apļa formas un garumā tas spēj izaugt līdz 150cm. Uz stublāja atrodas zemūdens lapas uz gariem lapu kātiem. Augšpusē atrodas lapas, kuras peld pa ūdens virsu.

Zemūdens lapām nav lapu plātnes, izkārtotas pamīšus, lineāras vai lancetveidīgas, dažkārt pilnībā reducētas. Lapas garums var būt līdz pat pus metram. Veidojas tās pavasarī un pilnībā izjūk auga ziedēšanas laikā.

Peldošās glīvenes virsūdens lapas ir brūngani zaļā krāsa, biezas, ādainas, izstieptas vai ovālas. Pie pamatnes sirdsformas šķēlums. Galotnē smailas vai trulas. Peldošās lapas ir 7-13cm garas un 5-8cm platas. Izvietotas pamīšus uz gariem lapu kātiem.

Ziedkāti ir 5-12cm gari un cēli pacelti virs ūdens. Uz tiem atrodas vārpveida ziedkopas 4-6cm garas. Ziediņi maziņi, neizteiksmīgi, zaļgani, divdzimuma, apputeksnējas ar vēja palīdzību. Zied augs jūnijā- jūlijā. Ziedēšanas laikā visas zemūdens lapas augam izzūd.

Auglis apgrieztas olformas riekstiņš ar īsu “deguntiņu”. Sēklas nobriest jūlijā- augustā. Sēklas var ilgi atrasties uz ūdens virsmas un pārvietoties ar ūdens straumi lielos attālumos.

Lapas ievāc visas vasaras laikā no jūlija līdz augustam. Pēc ievākšanas lapas kārtīgi nomazgā, tiek atbrīvotas no gružiem un pēc tam tiek žāvētas ēnainā un labi vēdināmā vietā. Drogu pako papīra maisos un uzglabā sausā, tumšā vietā ne ilgāk par vienu gadu.

Uz doto mirkli peldošās glīvenes ķīmiskais sastāvs izpētīts ir nepietiekami. Taču ir zināms, ka augā ir daudz miecvielu, rodoksantīns, askorbīnskābe, dažu veidu flavonoīdu un alkaloīdu.

Ārstnieciskā nozīme

Lapas ievāc visas vasaras laikā no jūlija līdz augustam. Pēc ievākšanas lapas kārtīgi nomazgā, tiek atbrīvotas no gružiem un pēc tam tiek žāvētas ēnainā un labi vēdināmā vietā. Drogu pako papīra maisos un uzglabā sausā, tumšā vietā ne ilgāk par vienu gadu.

Uz doto mirkli peldošās glīvenes ķīmiskais sastāvs izpētīts ir nepietiekami. Taču ir zināms, ka augā ir daudz miecvielu, rodoksantīns, askorbīnskābe, dažu veidu flavonoīdu un alkaloīdu.

Kaut arī auga ķīmiskais sastāvs ir maz pētīts, taču savu labumu cilvēkam tas spēj dot! Piemēram, augā esošā askorbīnskābe ir lielisks līdzeklis, lai stiprinātu imūnsistēmu un asinsvadu sieniņas. Flavonoīdi aktivizē gremošanas fermentus, kā arī tiem piemīt asiņošanu apturošas un pretiekaisuma īpašības.

Tā kā augs nav izpētīts, tad arī tautas medicīnā to plaši nepielieto. Izmanto pagātnē gūtās atziņas un izmanto auga novārījumus, lai sakārtotu gremošanu (novērstu kolikas), izmanto kā pretiekaisuma un savelkošu līdzekli.

Augu lieto arī ārīgi, lai ārstētu ādas iekaisumus, abscesus, furunkulus, kašķi un ādas niezi. Ar peldošās glīvenes novārījumu skalo brūces, apstrādā apdegumus. Novārījuma kompreses izmanto uz sāpošām locītavām un ārstē izmežģījumus, sasitumus, lūzumus un sastiepumus.

Nav ieteicams lietot

Augs ir maz pētīts, tāpēc to pārlieku  aizrautīgi lietot nebūtu vēlams. Taču ja lietojat, ievērojiet standarta drošības pasākumus, kā arī nelietojiet to grūtniecības un laktācijas periodā! Nekādā gadījumā šo augu neizmantojiet, lai ārstētu bērnus!

Ievācot augu der pārliecināties, ka izvēlētā ūdens tilpne ir tīra no dažāda veida piesārņojuma!

Lasīt par velnarutka grābeklīti ->