Bērza darva ir sausās pārtvaices produkts, kurš tiek iegūts pārstrādājot bērza tāsis vai ārējo mizas daļu. Augu izcelsmes darvas tiek iegūtas no priedes, dižskābārža, bērza, apses un kadiķa. Šīs darvas ir ļoti tuvas pēc farmakoloģiskām un citām īpašībām. Visbiežāk tiek izmantota bērzu darva, kuru gatavo no bērzu tāsīm un tai oficiālais nosaukums, kurš norāda piederību ir “Bērzu darva”.

Darvas plaši pielietoja, līdz medicīnā parādījās kortikosteroidās smēres, tad darvu ēra beidzās. Ar laiku ievērojot kortikosteroīdo smēru blaknes, aiz vien biežāk, cilvēki sāka atgriezties pie veciem un pārbaudītiem līdzekļiem- darvas. Tas tā īsi ieskatoties vēsturē. Vairāki autori norāda, ka darvas var veiksmīgi pielietot ne tikai psoriāzes ārstēšanai, bet arī aknes, folikulītu, ekzēmu, seborejas dermatītu un vitiligo. Turklāt bieži ārsti norāda, ka vērtīgāk pielietot darvas, kā kortikosteroīdu līdzekļus dažādu slimību ārstēšanai. Turklāt lietojot darvas, blaknes (piemēram, epidermas atrofija) ir retākas, kā kortikosteroīdu preparātiem.

Bērza darvā ir liels daudzums fenolu, tas ir spēcīgs antiseptisks (pretmikrobu), insekticīds un vietēji kairinošs līdzeklis, kuru pielieto ekzēmas, psoriāzes, kašķa, izsitumu un čūlu, apdegumu un pūžņojošu brūču ārstēšanai.

Ilgstoša ārstēšanās ar darvu saturošām ziedēm var būt arī ar negatīvām sekām, piemēram, radīt ekzēmas saasinājumus.

Bērza darva 10-30% koncentrācijas ziedēs tiek pielietotas dažādu parazītu un sēnīšu izcelsmes ādas slimību ārstēšanai.

Bērza darvas sastāvā ietilpst betulīns, fenoli, terebēns, gvajakols, krezols, kreazols, ksilenols. Ir zināms, ka bērzu darvai piemīt dezinficējošas, insekticīdas, brūču dziedējošas, epidermas reģenerējošas īpašības, kā arī tā pastiprina keratinizācijas procesus un uzlabo audu asins apgādi.

Interesanti ir tas, ka vēl aizvien nav zināms, kuri bērzu darvas komponenti nodrošina tās iedarbību uz ādu.

Gan attīrītai, gan neattīrītai bērzu darvai piemīt izteikta bioloģiskā aktivitāte. Bērzu darva sastāv no ~10 000 komponentēm, taču der zināt, ka tā satur arī vāji kancerogēnas vielas. Zinātnieki kancerogēnās vielas ir mēģinājuši atdalīt, taču to izdarīt nevar, jo tādi zūd arī vērtīgās vielas.