Kaķpēdiņa divmāju
Antennaria dioica L.

Kaķpēdiņa divmāju

    

Divmāju kaķpēdiņa ir daudzgadīgs augs. Augam ir tievs, horizontāls , ložņājošs, koksnains saknenis ar daudzām, smalkām saknītēm. Stāvie, vienkāršie, balti samtainie ziedu stublāji izaug līdz 30cm un biežāk tie ir vientuļi, retāk izaug vairāki stublāji.

Daudzie divmāju kaķpēdiņas dzinumi veido velēnas, uz kurām izvietojas rozettipa lapas. Piesaknes lapas ir trulas, lāpstformas, kailas, virspusē zaļas, no apakšpuses balti-samtainas. Izaug līdz 50mm garumam, 10mm platumā. Lapas pie pamatnes sašaurinās. Stublāja lapas augam ir 5-10. Tās ir balti samtainas no abām pusēm, sēdošas, piespiestas pie stublāja, izstiepti lancetveidīgas vai lineāras, ar smailu galotnīti.

Ziedu groziņu, divmāju kaķpēdiņai ir 3-15, tie ir izvietoti uz balti apmatotiem, īsiem ziedkātiem, kuri sasniedz 6mm diametrā. Ziedi kurvīši izvietoti čemuros. Ziedlapiņas var būt dažādās krāsās- sievišķās no maigi rozā līdz izteikti sarkanām, vīrišķās- baltas. Apakšpusē kurvīši gaiši zaļi. Auglis - sēklenis ar matkausu. Zied maijā un jūnijā.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu, aptiekās to dēvē Herba Antennariae dioicae un auga ziedu kurvīšus Flores Antannariae dioicae. Auga virszemes daļu ievāc tā ziedēšanas laikā no maija līdz jūlijam.

Ir svarīgi ievākt augu, līdz ziedu kārbiņas ir pilnībā atvērušās, taču tām ir jābūt pilnībā noformējušām. Ziedu kārbiņas, kuras vēl nav noformējušās, ievākt nav vērts, jo ārstniecībai tās ir nederīgas, tāpat ir arī, ja tiek ievāktas par vēlu, ziedu kārbiņām žūstot sāk birt nost ziedlapiņas. Ievāktu auga virszemes daļu žāvē labi vēdināmā, ēnainā vietā.

No ķīmiskā viedokļa augs ir pētīts, samērā, maz. Savukārt, pētījumos ir noteikts, ka augā ir saponīni un fitosterīni, miecvielas, rūgtvielas un sveķvielas, kā arī K, C vitamīns, oktakozāns, fillohinons un ēteriskā eļļa.

Ārstnieciskā nozīme

Divmāju kaķpēdiņa tika pētīta Krievijā, Sverdlovskas medicīnas institūtā. Pētījumu rezultātā tika noskaidrots, ka augam piemīt spazmolītiskas un žulti dzenošas īpašības. Tās lietošana ir efektīva, pie izteiktām žultspūšļa disfunkcijas un žults atteces ceļu darbības traucējumu gadījumā, īpaši, ja pavadoši ir arī hipertoniskas formas diskinēzija vai hronisks cistīts.

Asiņošanu apturošas īpašības ir skaidrojamas ar augā esošām miecvielām un K vitamīnu. Pēc spējas apturēt asiņošanu, divmāju kaķpēdiņa ir efektīvāka par kalcija hlorīda preparātiem un adrenalīnu.

Divmāju kaķpēdiņa ir atradusi arī savu pielietojumu tautas medicīnā. Auga nostādinājumi vai tā kārbiņas lieto perorāli, lai apturētu iekšējo asiņošanu- gremošanas traktā un plaušās. Ārīgi nostādinājumu lieto, lai paturētu deguna saiņošanu, smaganu asiņošanu, brūču asiņošanu, ekzēmas, dzelteno kaiti un bērnu diatēzi.

Kompreses liek uz abscesiem, sasitumiem, audzējumiem, piena dziedzeru sabiezējumiem, kā arī acu slimību gadījumā- glaukomas un kataraktas.

Uz divmāju kaķpēdiņas novārījuma pamata gatavo ziedi, kura ir efektīva furunkulozes gadījumā un brūču dziedēšanā. Atvērtas brūces var apbērt arī ar šī auga pulveri.

Divmāju kaķpēdiņu lieto arī, lai apturētu dzemdes asiņošanu, ārstētu menstruālā cikla traucējumus un leikoreju. Šādam nolūkam gatavo vannas, tām pievienojot auga novārījumus- tās būs efektīvas arī hemoroidālo asiņošanu gadījumā.

Ar novārījumu ārstē arī žultspūšļa un aknu slimības, nostādinājumu iesaka lietot cilvēkiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, kā nomierinošu un vieglu miega raisošu līdzekli.

Nav ieteicams lietot

Divmāju kaķpēdiņai blakņu nav, taču ja esat grūtniecības vai laktācijas periodā, vai esat izlēmuši ar šo augu ārstēt bērnus, tad ieteicams būt uzmanīgam un konsultēties ar speciālistu.

Tāpat, pirms šo augu lietot cilvēkam, kurš sirgst ar tromboflebītu, būtu vēlams konsultēties ar speciālistu.

Lasīt par dzelteno kaķpēdiņu ->

 .