Kalcijs (Ca)
Minerālvielas kalcija apraksts

Kalcijs ir piektā pēc izplatības organismā minerālviela, kurš vairāk kā 99% atrodas kaulos, kā sarežģītas kalcija fosfāta molekulas. Šis minerālais elements tiešā veidā nodrošina kaulu izturību, kustības iespēju un plašā spektrā citas funkcijas. Kalcijs, tas ir veseli kauli, asinsvadi, hormonālā vielmaiņa, mikroelementu absorbcija un nervu impulsu pārvade. Kalcija metabolisms notiek trīs veidos: zarnu trakta absorbcija, nieru reabsorbcija un vielmaiņa kaulu audos.

Kalcija patēriņš var pieaugt šādos gadījumos:

  • Amenoreja- kuru rada pārlieku lielas fiziskas aktivitātes vai anoreksija, amenoreja rada uzglabājamā kalcija daudzumu samazinājumu, vājas kalcija absorbcijas, kā arī kopējās kaulu masas samazinājuma.
  • Menopauzes gadījumā- estrogēna izstrādei samazinoties, palielinās kaulu masas zudums. Zems estrogēna līmenis rada vāju kalcija absorbciju un paātrina vielmaiņu kaulu audos.
  • Laktozes nepanesības gadījumā- cilvēki kuri nelieto piena produktus vai ir laktozes nepanesamība, var rasties kalcija deficīts.
  • Veģetārās vai vegāniskās diētas gadījumā- šo diētu laikā cilvēkiem var kristies kalcija daudzums, īpaši, kad tiek pastiprināti lietota skābeņskābe un fitīnskābe, kuras sastopamas daudzos dārzeņos un pupiņās.
  • Laktācijas periods- vienlaicīgi ar krūti barojot vairākus bērnus var mazināties kalcija daudzums, taču to izvērtē ārsts un var nozīmēt papildus lietot kalciju un magniju.

Kalcija vērtīgās īpašības

Pieauguša cilvēka organismā ir apmēram 1200gr. kalcija. 99% kalcija atrodas mineralizētajos audos (kauli, zobi), kur tie atrodas kalcija fosfāta veidā un nedaudz, kā kālija karbonāts, kas nodrošina skeleta izturību un cietību. 1% atrodas asinīs, ārpus šūnu šķīdumā, muskuļos un citos audos.

Kalcijs palīdz: nodrošina kaulu augšanu un to attīstību, nodrošina kaulu un zobu veselību; uztur audu darbību, šūnās kurām nepieciešama nepārtraukta kalcija apgāde- sirdī, muskuļos un citos orgānos; palīdz asinsvadu darbības nodrošināšanai un nervu signālu nodošanā; palīdz organismam uzņemt D, K vitamīnus, magniju un fosforu; mazina trombu veidošanos risku; nodrošina normālu gremošanas enzīmu darbību.

Kalcijs tiek absorbēts caur zarnu trakta gļotādu. Cilvēkam novecojot, kalcija absorbcija samazinās. Kalcijs no organisma izdalās caur urīnu un fekālijām.

Kalcijs un inulīns

Inulīns ir šķiedrvielas tips, kurš palīdz uzturēt līdzsvarā “labās” baktērijas zarnu traktā. Tas palīdz stiprināt arī kaulus veicinot kalcija absorbciju.

Kalcijs un D vitamīns

Šie divi elementi ir tiešā veidā saistīti, lai organisms spētu absorbēt kalciju, tam ir nepieciešams D vitamīns.

Kalcijs un magnijs

Magnijs veicina kalcija absorbciju no asinīm uz kauliem. Bez magnija, kalcija metabolisms ir praktiski neiespējams.

Kalcijs, līdzīgi citiem minerāliem sabrūk par 30-40% termiskās apstrādes ietekmē. Īpaši augsti zudumi ir vērojami dārzeņos. Tāpēc, ēdiena gatavošanā ieteicams izmantot saudzīgas metodes.

Kalcijs kosmetoloģijā

Kalcijs ir atbildīgs par kaulu, zobu un orgānu veselību, tai pat laikā tas ir vērtīgs minerāls ādas veselībai. Lielākā kalcija koncentrācija atrodama ādas virsējos slāņos, kalcijs atjauno ādas barjeras funkciju un homeostāzi.

Keratinocīti- epidermas šūnas- tām nepieciešams kalcijs dažādās koncentrācijas. Neņemot vērā nepārtrauktu reģenerāciju (praktiski katras 60 dienas epidermas šūnas pilnībā atjaunojas, nomainot vidēji 80 miljardus keratinocītus pieauguša cilvēka organismā), ar laiku tās tomēr pakļaujas novecošanai, jo ar laiku keratinocīnu reģenerācija samazinās. Karatinocītu diferenciācija ir tieši saistīta ar kalcija daudzumu.

Kalcija oksīds kosmetoloģijā tiek izmantots, kā skābuma līmeņa regulētājs un absorbents. . Tas sastopams dekoratīvajā kosmētikā, vannas sālī, skūšanās putās, mutes un matu kopšanas līdzekļos.

Kalcija īpatnības

Kalcija deficīts var rasties no nepietiekama tā lietošanas uzturā vai arī sliktas zarnu absorbcijas dēļ. Tāpat par iemeslu var būt hroniska nieru mazspēja, D vitamīna deficīts, kā arī zems magnija līmenis asinīs. Hroniska kalcija nepietiekamības laikā, tas tiek ņemts no skeleta, tādi pasliktinot kaulu veselību. Kalcija deficīts rezultātā rada kaulu masas samazināšanos un osteoporozi.

Hipokalcēmija izpaužas ar šādiem simptomiem: pirkstu tirpoņa, muskuļu krampji, konvulsijas, letarģija, slikta apetīte un anormāls sirds ritms. Savlaicīgi neārstējot kalcija deficītu, tas var radīt letālas sekas.

Kalcija pārsātinātības simptomi, parādās pamatā, ja cilvēki lieto pārtikas piedevas, kā rezultātā rodas nierakmeņi, hiperkalcēmija un nieru mazspēja. Kalcija pārsātināmība var arī radīt apetītes zudumu, sliktu dūšu, vemšana, apziņas aptumšošanās un koma.

Kalcija mijiedarbība ar citiem elementiem:

  • Kofeīns. Kofeīns var palielināt kalcija zudumus caur urīnu un mazināt tā absorbciju. Taču der zināt, ka kofeīna iedarbība ir mērena, šis efekts ir piemērojams, kā bīstams sievietēm menopauzes laikā, kuras uzturā lieto maz kalcija saturošus produktus.
  • Magnijs. Daļējs vai izteikts magnija deficīts organismā var radīt hipokalcēmiju. Kaut arī eksperimenti, trīs nedēļu garumā, kuros no uztura apzināti tika izslēgti jeb kādi magnija saturoši produkti, liecina, ka pat neliela magnija nepietiekamība spēj, spēcīgi ietekmēt kalcija līmeni organismā.
  • Skābeņu skābe. Skābeņu skābe var samazināt kalcija absorbciju.
  • Fosfors. Fosfors var samazināt kalcija absorbciju, taču ja tiek uzņemts ar uzturu pietiekam kalcija daudzums, fosfora radītais efekts ir nenozīmīgs.
  • Fitīnskābe. Mazina kalcija absorbciju.
  • Proteīns. Valda uzskats, ka proteīni veicina kalcija izvadi no organisma ar urīna palīdzību. Taču šis ir tikai ne līdz galam izpētīts pieņēmums.
  • Nātrijs. Nātrija hlorīds palielina kalcija izvadi no organisma caur urīnu. Ir atrasti netieši pierādījumi, ka sāls negatīvi ietekmē kaulu veselību.
  • Cinks. Kalcijs un cinks absorbējās vienā un tajā pašā zarnu daļā, tāpēc tie spēj savstarpēji mijiedarboties uz metabolisma procesiem. Lielas cinka devas var mazināt kalcija absorbciju un otrādi.
  • Dzelzs. Kalcijs mazina dzelzs absorbciju organismā.

 .