- Angliski: white Water-lily
- Vāciski: Weiße Seerose
- Zviedru: vit näckros
- Igauņu: valge vesiroos
- Lietuviešu: paprastoji vandens lelija
- Krievu: кувшинка белая
Baltā ūdensroze ir daudzgadīgs ūdens augs, kurš izaug līdz 2m augumā. Saknenis resns, gaļīgs, tumši brūnā krāsā, piestiprinās ūdenstilpnes gruntij ar daudzām, mazām saknītēm. Sakneni ir daudz gaisa kanālu, kuri nodrošina augā gāzapmaiņu un notur augu peldošā stāvoklī. Turklāt šie gaisa kanāli padara sakneni daudz izturīgāku, šūnu līmenī, lai straumes, vēja ietekmē tas nepārlūztu. Lapas lielas, apaļi ovālas ar padziļinājumu pie pamatnes un smailām veselmalu daivām, izvietotas uz cilindriskiem lapu kātiem. Lapu krāsa mainās saistīti ar auga vecumu: jaunam augam lapas ir iesarkanas, ar laiku augšpuse kļūst tumši zaļa, apakša sarkani violeta.
Jūlijā- augustā uz ūdens virsmas parādās zaļi ziedu pumpuri uz gariem lapu kātiem. Ziedi ūdensrozei ir lieli (<15cm diametrā), aromātiski, balti, vientuļi. Ziedi ir divdzimuma (tam ir gan vīrišķie, gan sievišķie orgāni), ziedēšanas ilgums 3-4 dienas. Pēc apputeksnēšanās ziedlapiņas atkrīt un veidojas mucformas kārbiņa, kurā ir daudz sēklu.
Baltās ūdensrozes ziedēšana ir skaists process, tā ziedlapas atveras acīm redzami, dienas laikā zieds griežas, seko saulei. Vakarpusē, ziedi aizveras un paiet pilnībā zem ūdens. Lietainā vai stipri vējainā laikā ziedi pat neiznirst ūdens virspusē. Pēc šīs pazīmes var secināt arī kāds laiks gaidāms, ja no rīta ziedi nav parādījušies, varat gaidīt sliktu laiku, ja ziedi parādās, tad diena būs saulaina un mierīga.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc praktiski visu augu: sakneņus, ziedus, lapas un sēklas. Baltās ūdensrozes resursi ir ierobežoti, tāpēc to ievākšanu var veikt tikai, ja augs tik tiešām ir nepieciešams, kā arī veicot ievākšanu, 70% no audzes nepieciešams atstāt (no 10 augiem ņemam tikai 3).
Baltās ūdensrozes sakneņus sāk ievākt ziedēšanas sākumā un ievākšanu var tupināt līdz rudenim. Sakneņus ievāc izmantojot speciālu bagaru, lai aizsniegtu augu pie grunts, tālāk augu attīra no saknēm un lapu kātiem. Sakneņus mazgā un sagriež nelielos gabalos. Augu žāvē labi vēdināmā un ēnainā vietā, pieļaujams sakneni apvītināt, taču viss apstrādes process tiek veikts aizsargājot augu no tiešiem saules stariem.
Ziedus ievāc jūnijā- augustā, ziedēšanas laikā. Ievērojot auga ziedēšanas īpatnības, augu sāk ievākt ap 7 no rīta un ne vēlāk par pieciem vakarā, pirms zieds ir aizgājis zem ūdens. Ārstnieciskām vajadzībām ziedus izmanto svaigā veidā, retāk žāvē. Žāvēšanai var izmantot labi vēdināmu un apēnotu vietu.
Baltās ūdensrozes lapas ievāc jeb kurā diennakts laikā, sākot no agra pavasara līdz pat pirmajām salnām. Lapas žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā.
Sēklas ievāc no ūdens virsmas- tās peld specifiskās sēklu kapsulās vai vāc augļus, kuri atrodas zem ūdens. Sēklas un augļus žāvē līdzvērtīgi citām augu daļām.
Baltās ūdensrozes saknenī ir <49% cietes, 8% olbaltumvielas, tās satur miecvielas (tanīnus), alkaloīdu nimfeīnu, nimfalīna un miricitrīna glikozīdus, galskābi un vīnskābi,<20% cukuru, sārmus, rūgtvielas, amonjaku, gumijvielas, ēterisko eļļu. Ziedlapiņās ir glikozīds nimfalīns, kurš ir spējīgs pastiprināt sirds darbību, flavonoīdi (kempferola un kvercetīna glikozīdi). Sēklās ir miecvielas, praktiski 10x mazāk, kā sakneņos, ir arī ēteriskā eļļa un augu tauki.
Baltās ūdensrozes lapās ir skābeņskābe, flavonoīdi, miecvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Baltā ūdensroze uz cilvēka organismu iedarbojas sāpju remdējoši un miegu raisoši. Alkaloīds nimfeīns iedarbojas uz CNS un rada psihoaktīvu efektu. Lapās ir flavonais glikozīds miricitrīns, kurš stimulē sirds darbību. Augā esošie tanīni ir efektīvi pret stafilokoku un salmonellu, rada pretiekaisuma un mīkstinošu iedarbību uz gremošanas traktu. Ziedlapās esošie flavonoīdi, pastiprina asins kapilāru izturību, regulē arteriālo asinsspiedienu un sirds muskuļu darbību. Augā esošie sārmi rada caurejas un antibakteriālu efektu.
Balto ūdensrozi tautas medicīnā pielieto, visnotaļ, plaši, lai ārstētu visdažādākās saslimšanas. Ārstnieciskām vajadzībām lieto sakneni, lapas un ziedus. Sakneņus izmanto novārījumos un spirta ekstraktos, kā savelkošu līdzekli, ārīgi, kā līdzekli reimatisma ārstēšanai un lai apturētu asiņošanu brūcēs, ādas iekaisumu. Iekšķīgi novārījumu lieto diarejas, cistīta, dizentērijas, gonorejas, ginekoloģisku problēmu (leikorejas) ārstēšanai.
Baltās ūdensrozes sakneņus lieto arī līdzvērtīgi sinepju plāksteriem. Dzer novārījumu tuberkulozes gadījumā un lai palielinātu piena daudzumu, barojošām mātēm. Ar lapu nostādinājumu ārstē čūlas mutes dobumā.
Ārīgi lapas lieto, lai ārstētu furunkulozi, ādas iekaisumu, jaunveidojumus, tūsku un brūces.
Lapu un stublāju nostādinājums ir efektīvs nieru un urīnpūšļa, zarnu čūlu gadījumā. Ar lapu un sakneņu novārījumu ārstē aknu slimības, arī hepatītu.
Ziedus lieto, kā miega zāles, sāpju mazinošu līdzekli neiralģijas, reimatisma gadījumā, nomierinošu līdzekli neirožu, depresijas gadījumā, kā drudža mazinošu un mīkstinošu līdzekli.
Izsens ar baltās ūdensrozes novārījumiem ārstē drudzi un atbrīvojas no zobu sāpēm. Nostādinājumus un novārījumus no sēklām lieto dziedātāji, lai nostiprinātu balsi. Tāpat arī sakneņa novārījums alū ir efektīvs matu izkrišanas gadījumā (ja, alus kvalitāte ir apšaubāma, tad to drīkst aizstāt ar apiņiem). Ar svaigu vai konservētu baltās ūdensrozes sulu atbrīvojas no vasaras raibumiem un pigmentācijas plankumiem. Ūdenī nostādinātas ziedlapas ir lielisks kosmētiskais līdzeklis, kuru pievieno vannas ūdenim.