Nereti ir dzirdēts par sēņu mijiedarbību ar alkoholu, kā rezultātā var diezgan smagi saindēties. Taču retāk ir tieša informācija par to, kuras tad īsti ir tās sēnes, kuras šo saindēšanos raisa.

Saindēšanos, galvenokārt, rada sēnes, kuras satur tādu vielu kā koprīns! Taču kā ir noteikts pētījumos, tad saindēšanos ar sēnēm, mijiedarbībā ar alkoholu, var radīt arī tās sēnes, kuras koprīnu nesatur.

Lietojot šīs sēnes bez alkohola, tās ir pilnīgi normālas ēdamās sēnes un nerada nekādas blaknes, taču tiklīdz pievienojam maltītei alkoholu, tā viss arī sākas! Vispopulārākā sēne, kurai vienmēr piemin mijiedarbību ar alkoholu ir pelēkā tintene (Coprinopsis atramentaria), kā jau redzat pie latīniskā nosaukuma, saprotat, kāpēc ir radies vielas nosaukums koprīns!

Interesanti ir tas, ka saindēties ar šo sēni var ne tikai ēdot sēni un lietojot alkoholu vienlaicīgi, taču tā var iedarboties arī ja alkohols ir lietots 1-2 dienas atpakaļ, kā arī ja alkohols tiek lietos 2-3 dienas pēc sēnes lietošanas uzturā.

Ar sēnēm, kuras rada saindēšanos mijiedarbojoties ar alkoholu, taču tai pat laikā tās nesatur nedz koprīnu, nedz tai līdzīgas vielas ir sarežģītāk- zinātnieki, vēl nav noteikuši, kura sastāvā esošā viela raisa saindēšanos. Taču cilvēki, neliek ilgi gaidīt un praksē nosaka, kuras īsti ir tās sēnes, kuras neskaitot ķīmiski noteiktās rada saindēšanos. Pie sēnēm, kuras rada saindēšanos, tās vienlaicīgi lietojot ar alkoholu, taču tās nesatur koprīnu ir: spurainā zvīņene (Pholiota squarrosa), biezkāta piltuvene (Ampulloclitocybe clavipes) un smailzvīņu saulsardzene (Echinoderma asperum).

Koprīnu saturošās sēnes pieder pie Coprinopsis un Boletus dzimtas. Lietojot šīs sēnes (koprīnu saturošās) kopā ar alkoholu ir novērojama smaga saindēšanās.

Klīniskā aina

Saindēšanās latentais periods ilgst aptuveni 20-30 minūtes. Tālāk notiek acetaldehīdu intoksikācija (koprīna reakcija ar alkoholu), kas rada nervu sistēmas darbības traucējumus, rodas trauksme, galvas sāpes, reibonis, troksnis ausīs. Dažkārt, vērojama arī panikas lēkme no nāves. Īpaši smagos gadījumos sākas arī krampji. Acetaldehīds ietekmē arī sirds- asinsvadu sistēmu, radot tahikardiju (pulss līdz 140 sitienu minūtē), seja kļūst sarkana un parādās aukstie sviedri, trūkst elpa, kā arī pakāpeniski samazinās arteriālais asins spiediens. To visu pavada slikta dūša, vemšana un caureja. Šo ainu vajadzētu zināt, ik vienai sievietei, kura “gudri” vēlas savu vīrieti atradināt no alkoholisma- varat arī smagi kaitēt cilvēkam.

Pēc 2-4h intoksikācijas simptomi mazinās. Taču der apzināties, ka tuvāko 4 dienu laikā lietots alkohols var atjaunot visas šīs izjūtas.

Sēnes kuras izraisa saindēšanos mijiedarbojoties ar alkoholu

Uz doto mirkli, zinātniski noteiktas ir tikai sešas sēņu sugas, kuras satur koprīnu un rada saindēšanos, ja tās tiek lietotas kopā ar alkoholu: Coprinopsis atramentaria (kosmopolīts), C. insignis (Ziemeļu Amerika un Eiropa), C. erethistes (Ziemeļu Amerika), C. variegata (Ziemeļu Amerika), Imperator torosus (Eiropa) и Rubroboletus pulcherrimus (Ziemeļu Amerika).

Un, protams, vēl trīs, kuras nesatur koprīnu un ir pieminētas rakstā augstāk.

Smailzvīņu saulsardzene (Echinoderma asperum)

Zinu, zinu ka šī sēne ir visur norādīta, kā neēdama, taču tas ir tāpēc, ka tai ir nepatīkams aromāts un tā ir samērā rūgta (arī pēc apstrādes). Taču šo sēni tik un tā ir cilvēki, kuri lieto uzturā un ne vienmēr kļūdas rezultātā. Sēnes mijiedarbība ir noteikta, kā saindēšanās iemesls vairākiem cilvēkiem, Vācijā, kur tā tika ievākta sajaucot to ar sarkstošo mušmiri vai lielo dižsardzeni.

Boletus xanthocyaneus

Sēne, kuru visdrīzāk Latvijas teritorijā uz šo mirkli neatradīsiet, taču mums viss tik ātri mainās, ka nākotnē arī tā var parādīties. Šī sēne ir sastopama Dienvidu Eiropā.

Šī sēne, tāpat kā citas “krāsainās” boletus dzimtas sēnes var radīt gremošanas trakta darbības traucējumus, ja tā netiek pietiekami apstrādāta. Šīs sēnes mijiedarbību ar alkoholu atrada nejauši, visu laiku uzskatīja, ka saindēšanos raisa tai līdzīga sēne- parastā raganbeka (S.luridus), taču vēlāki pētījumi pierādīja, ka koprīns ir atrodams tikai un vienīgi Boletus xanthocyaneus sēnē, citas boletus dzimtas sēnes to nesatur. Taču viennozīmīgi nedrīkst paļauties uz pētījumiem un būt uzmanīgam lietojot uzturā raganbeku- jo tā var būt sēne kura nesatur koprīnu, taču rada saindēšanos, līdzīgi kā smailzvīņu saulsardzene- saturot zinātnei pagaidām nezināmas vielas.

Biezkāta piltuvene (Ampulloclitocybe clavipes)

Šajā sēnē arī koprīna nav, taču neretos gadījumos tā rada saindēšanos, ja to lieto kopā ar alkoholu, taču ir bieži gadījumi, kad saindēšanās nav novērota, lietojot to kopā ar alkoholu. Taču ir vērts ņemt vērā, ka var gadīties...

Pelēkā tintene (Coprinopsis atramentaria)

Tieši šī sēne sevī satur vislielāko daudzumu koprīnu, ja salīdzina ar citām sēnēm un ir arī viena no biežāk sastopamajām tintenēm, kuru lieto arī uzturā. Un tieši šī ir tā sēne, kuru pieķers Jūs, ja alkohols ir lietots pāris dienas iepriekš, kā arī liks par sevi atcerēties, ja alkoholu lietosiet pāris dienas pēc šīs sēnes apēšanas.

Spurainā zvīņene (Pholiota squarrosa)

Šī sēne ir vienmēr uzskatīta par visnotaļ labu ēdamo sēni, taču arī tā māk pārsteigt. Pēdējo gadu laikā, tā daudziem, kuru to ir lietojuši uzturā ir radījusi halucionācijas, tajā vienkārši ir nedaudz mekonskābes (opija sastāvdaļa). Un lai arī sēnē nav koprīna, tā nereti rada saindēšanos, ja to lieto kopā ar alkoholu- tāpēc pret šo sēni ir jāattiecas ar savu tiesu bijības.

Taču, spurainā zvīņene ir lielisks palīgs podagras slimniekiem. Tajā ir tāds savienojums, kā skvarrozidīns, kurš inhibē ksantīn- oksidāzes fermentu, kurš rada urīnskābes kristalizāciju locītavās.

Raksts radīts iedvesmojoties no Mihaila Višņevska publikācijām!