 |  |  |  |  |
 |  |
Parastā raudene ir daudzgadīgs augs, vidēji
30-90cm augumā. Aug sāk ziedēt jūljā un līdz pat septembrim. Raudenes sēklas
sāk nobriest augustā.
Augu sāk ievākt masu ziedēšanas sākumā, vēlāk augs
zaudē daļu savas vērtīgās īpašības. Ievāc auga lapainās galotnes 15-30cm garas,
sien buntītēs un pakarinātas ēnainā un labi vēdināmā telpā žāvē. Var žāvēt arī
piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C temperatūru. Izžāvētus augu stublājus
notīra no lapiņām un ziediem- stublāji drogās netiek lietoti. Raudeni vienā un
tajā pašā audzē ievāc reizi 2 gados.
Raudenē atrastas ēteriskās eļļas līdz 1,2%, kuras
galvenā viela sastāvā ir timols ( 40%), cimols, karvakrols, seskviterpēni,
geranilacetāts, selinēns, alfa tujons, alfa terpinēns.
Augs satur arī flavonoīdus:
apigenīns, luteolīns, 7-glukoronīds, luteolīn-7-glikozīds, izoroifolīns,
kosmosīns; askorbīna skābi un miecvielas līdz 19%, makro- un mikroelementus,
sēklas satur līdz 28% augu taukus.
Ārstnieciskā nozīme
Raudene veicina atkrēpošanu, ir žults dzenoša,
urīna dzenoša un sedatīva iedarbība. Iedarbojas nomierinoši uz CNS. Raudenē
esošās ēteriskās eļļas pastiprina gremošanas un bronhu dziedzeru sekrēciju.
Stimulē peristaltiku un palielina zarnu trakta tonusu.
Auga ūdens un spirta nostādinājumiem piemīts
spēcīgas antibakteriālas īpašības. Ēteriskajā eļļā esošais timols spēcīgi
iedarbojas, kā pretvīrusu un pretmikrobu līdzeklis. Tāpēc raudene ir lielisks
cīņas līdzeklis pret patogēnajiem mikroorganismiem.
Tautas medicīnā arī šo augu izmanto, kā
atkrēpošanas veicinošu, sviedrējošu līdzekli saaukstēšanās slimību
gadījumā, lai ārstētu iekaisušu kaklu, lai palielinātu kuņģa sulas saturu, kā
pretiekaisuma, urīna dzenošu un asiņošanas apturošu līdzekli.
Daudzus gadsimtus raudene tiek lietota, kā viegls
nomierinošs un iegu raisoš līdzeklis, īpaši bērniem. Auga ūdens nostādinājumus
lieto, lai normalizētu zīdainīšu stāvokli slimības laikā, kā arī lai atvieglotu
dzīvi sievietēm klimatēriskajā periodā.
Raudeni lieto, lai pastiprinātu žults atdali,
tāpat arī kuņģa un zarnu spazmu, vemšanas, galvas sāpju un traucēta mēnešreižu
cikla gadījumā.
Nostādinājumus pielietoja arī nervu sistēmas
traucējumu un epilepsijas gadījumā.
Svaigu augu var pielietot arī kompresēm uz ādas,
lai veicinātu dažādu piņņu uzsūkšanos.
Parastā raudene ir spēcīgi
iedarbīgs augs, līdz ar to, arī to vajag lietot uzmanīgi. Ir cilvēki, kuriem
raudeni saturoši preperāti ir kategoriski aizliegti.
Nav ieteicams lietot
Parasto raudeni nedrīkst lietot grūtniecības laikā
(var izsaukt dzemdē asiņošanu un abortu), sirds- asinsvadu saslimšanas,
gastrīta ar paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, kolītu, aknu saslimšanu un žults
pūšļa slimību gadījumā.
Raudeni nav ieteicams arī ilglaicīgi lietot
vīriešiem, jo tā var mazināt potenci!
Uztura receptes
Parastās
raudenes tējas maisījums
3 daļas žāvētas raudenes, asinszāles, piparmētras; 1
daļa melnā plūškoka ogas, lapas un
mežrozītes augļu.
Vāra tēju tieši pirms lietošanas. Uz 1L ūdens ņem 2 ēd.k.
tējas maisījuma.
Aromātiskais
kvass ar parasto raudeni
10 gr. raudenes, 1L kvasa no kvasa koncentrāta.
Raudeni ievieto marles maisiņā un ievietot raudzēšanai
paredzētajā kvasā uz 10-12h.
Parastā
raudene sālījumiem
Raudenes galotnes vai žāvētu augu ieliek traukā, kurā
paredzēts sālīt gurķus, tomātus, sēnes u.c. Izmanto arī ķirša un ozola lapas,
kuras nesamazina raudenes aromātu, bet padara to vēl izteiktāku. Turklāt,
kāposti un gurķi ilgāk glabājas.
Parastā
raudene kompotu aromatizācijai
Žāvētu parasto raudeni ievieto marles maisiņā un liek
kompotā, kad to vāra. Pēc uzvārīšanas to izņem.
Parastās
raudenes dzēriens
50 gr. žāvētas raudenes, 3L ūdens, 150 gr. medus. Raudeni
ievieto verdošā ūdenī un pārtrauc vārīšanu un nostādina 2-3h. Atdala biezumus,
pievieno medu, rūpīgi samaisa, pilda pudelēs un atdzesē.