Raudene parastā
ORIGANUM VULGARE

   

Parastā raudene ir daudzgadīgs augs, vidēji 30-90cm augumā. Aug sāk ziedēt jūljā un līdz pat septembrim. Raudenes sēklas sāk nobriest augustā.

Augu sāk ievākt masu ziedēšanas sākumā, vēlāk augs zaudē daļu savas vērtīgās īpašības. Ievāc auga lapainās galotnes 15-30cm garas, sien buntītēs un pakarinātas ēnainā un labi vēdināmā telpā žāvē. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 35-40C temperatūru. Izžāvētus augu stublājus notīra no lapiņām un ziediem- stublāji drogās netiek lietoti. Raudeni vienā un tajā pašā audzē ievāc reizi 2 gados.

Raudenē atrastas ēteriskās eļļas līdz 1,2%, kuras galvenā viela sastāvā ir timols ( 40%), cimols, karvakrols, seskviterpēni, geranilacetāts, selinēns, alfa tujons, alfa terpinēns.

Augs satur arī flavonoīdus: apigenīns, luteolīns, 7-glukoronīds, luteolīn-7-glikozīds, izoroifolīns, kosmosīns; askorbīna skābi un miecvielas līdz 19%, makro- un mikroelementus, sēklas satur līdz 28% augu taukus.

Ārstnieciskā nozīme

Raudene veicina atkrēpošanu, ir žults dzenoša, urīna dzenoša un sedatīva iedarbība. Iedarbojas nomierinoši uz CNS. Raudenē esošās ēteriskās eļļas pastiprina gremošanas un bronhu dziedzeru sekrēciju. Stimulē peristaltiku un palielina zarnu trakta tonusu.

Auga ūdens un spirta nostādinājumiem piemīts spēcīgas antibakteriālas īpašības. Ēteriskajā eļļā esošais timols spēcīgi iedarbojas, kā pretvīrusu un pretmikrobu līdzeklis. Tāpēc raudene ir lielisks cīņas līdzeklis pret patogēnajiem mikroorganismiem.

Tautas medicīnā arī šo augu izmanto, kā atkrēpošanas veicinošu, sviedrējošu  līdzekli saaukstēšanās slimību gadījumā, lai ārstētu iekaisušu kaklu, lai palielinātu kuņģa sulas saturu, kā pretiekaisuma, urīna dzenošu un asiņošanas apturošu līdzekli.

Daudzus gadsimtus raudene tiek lietota, kā viegls nomierinošs un iegu raisoš līdzeklis, īpaši bērniem. Auga ūdens nostādinājumus lieto, lai normalizētu zīdainīšu stāvokli slimības laikā, kā arī lai atvieglotu dzīvi sievietēm klimatēriskajā periodā.

Raudeni lieto, lai pastiprinātu žults atdali, tāpat arī kuņģa un zarnu spazmu, vemšanas, galvas sāpju un traucēta mēnešreižu cikla gadījumā.

Nostādinājumus pielietoja arī nervu sistēmas traucējumu un epilepsijas gadījumā.

Svaigu augu var pielietot arī kompresēm uz ādas, lai veicinātu dažādu piņņu uzsūkšanos.

Parastā raudene ir spēcīgi iedarbīgs augs, līdz ar to, arī to vajag lietot uzmanīgi. Ir cilvēki, kuriem raudeni saturoši preperāti ir kategoriski aizliegti.

Nav ieteicams lietot

Parasto raudeni nedrīkst lietot grūtniecības laikā (var izsaukt dzemdē asiņošanu un abortu), sirds- asinsvadu saslimšanas, gastrīta ar paaugstinātu kuņģa sulas skābumu, kolītu, aknu saslimšanu un žults pūšļa slimību gadījumā.

Raudeni nav ieteicams arī ilglaicīgi lietot vīriešiem, jo tā var mazināt potenci!

Uztura receptes

Parastās raudenes tējas maisījums

3 daļas žāvētas raudenes, asinszāles, piparmētras; 1 daļa  melnā plūškoka ogas, lapas un mežrozītes augļu.

Vāra tēju tieši pirms lietošanas. Uz 1L ūdens ņem 2 ēd.k. tējas maisījuma.

Aromātiskais kvass ar parasto raudeni

10 gr. raudenes, 1L kvasa no kvasa koncentrāta.

Raudeni ievieto marles maisiņā un ievietot raudzēšanai paredzētajā kvasā uz 10-12h.

Parastā raudene sālījumiem

Raudenes galotnes vai žāvētu augu ieliek traukā, kurā paredzēts sālīt gurķus, tomātus, sēnes u.c. Izmanto arī ķirša un ozola lapas, kuras nesamazina raudenes aromātu, bet padara to vēl izteiktāku. Turklāt, kāposti un gurķi ilgāk glabājas.

Parastā raudene kompotu aromatizācijai

Žāvētu parasto raudeni ievieto marles maisiņā un liek kompotā, kad to vāra. Pēc uzvārīšanas to izņem.

Parastās raudenes dzēriens

50 gr. žāvētas raudenes, 3L ūdens, 150 gr. medus. Raudeni ievieto verdošā ūdenī un pārtrauc vārīšanu un nostādina 2-3h. Atdala biezumus, pievieno medu, rūpīgi samaisa, pilda pudelēs un atdzesē.

Lasīt par maura retēju ->

 .