Zilā kāpnīte
Polemonium coeruleum L.

   

  • angliski: Jacob’s-ladder
  • vāciski: Blaue Himmelsleiter
  • zviedru: blågull
  • igauņu: harilik sinilatv
  • lietuviešu: mėlynasis palemonas
  • krievu: синюха голубая

Zilā kāpnīte ir daudzgadīgs līdz 120cm augsts lakstaugs (kultivēts līdz 150cm). Augam ir īss (3-5cm garš), nesazarots saknenis. Saknenis aug horizontāli un tam ir daudz mazu, gaišu saknīšu. Stublājs viens vai pāris, stāvi, dobi, apmatoti, vienkārši vai galotnē sazaroti. Lapas izkārtotas pamīšus, zemākās uz lapu kātiem, augšējās sēdošas. Ziedi debeszili, violeti zili, retāk zili balti, izkārtoti stublāja galotnē, skrajā skarā.

Auglis trīsdaļīga pogaļa, daudzsēklinieks. Sēklas maziņas, tumši melnas vai melnas, saplacināti izstieptas, līdz 3mm garas.

Pirmajā dzīves gadā augam izveidojas piesaknes lapu rozetes, ziedēt un ražot sēklas tas sāk tikai otrā dzīves gadā. Zied jūnijā un jūlijā, sēklas nobriest augustā un septembrī.

Ārstnieciskām vajadzībām ievāc sakneņus ar saknītēm. Pazemes daļu ievāc auga veģetācijas beigās, kad augs ir beidzis ražot sēklas. Sakneni skalo tekošā un aukstā ūdenī un atdala virszemes auga paliekas. Sakneņus griež gareniski un žāvē uz sietiem vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 50-60C. Drogu uz sietiem krāmē 8-10cm biezumā, laiku pa laikam drogu apmaisot. Rezultātā iegūsiet 20% sausas masas, no svaigi ievāktās. Gatava droga ir viegli izliektas sakneņu daļas 0,5-5cm garumā un 0,3-2cm biezumā. Sakneņa virspuse ir kraupaina, pelēki brūna, griezuma vietā dzeltenīgi balta. Smarža vāji izteikta, savdabīga, garša rūgta. Drogas uzglabāšanas laiks līdz 2 gadiem.

Zilās kāpnītes visas daļas sevī ietver triterpēnu glikozīdus- saponīnus. Īpaši bagātīgi saponīnus satur pirmā un otrā gada auga saknenis (līdz 30%). Turklāt augā ir arī sārmi (1,28%), organiskās skābes, augu taukus un ēteriskās eļļas, turklāt augs uzkrāj sevī arī minerālās vielas (cinks, kadmijs, alumīnijs, bārijs, loti daudz dzelža un sudraba).

Ārstnieciskās īpašības

Zilās kāpnītes spēcīgā iedarbība ir pamatojuma ar lielu saponīnu klātbūtni sakneņos. Pateicoties, saponīnu kairinošai iedarbībai uz elpceļu gļotādu, augs palielina sekrēciju un palīdz atbrīvoties no krēpām. Saponīni iedarbojas sedatīvi un nomierinoši uz centrālo nervu sistēmu, mazina reflektoro uzbudinājumu. Turklāt zilajai kāpnītei piemīt hipotensīvas, antisklerotiskas, brūču dziedējošas un citas ārstnieciskās īpašības.

Tautas medicīnā, zilo kāpnīti izmanto, kā nomierinošo līdzekli bezmiega un nervu uzbudinājuma gadījumā. Tā mazina reflektoro nervu uzbudinājumu, nervu tiku, krampjus un hiperaktivitāti. Zilās kāpnītes sakneņa nostādinājumu lieto epilepsijas, depresijas, galvas sāpju, izbīļa un histērijas gadījumā. Savas vērtīgākās īpašības zilā kāpnīte parāda, kad ar to tiek ārstēts klepus, bronhiālās spazmas un bronhopneimoniju, katarālos un obstruktīvos elpceļu stāvokļus, kā arī plaušu abscesu.

Tautas medicīnā zilā kāpnīte tiek izmantota, galvenokārt, kā atkrēpošanos veicinošs līdzeklis. Piemēram, plaušu tuberkulozes gadījumā, zilās kāpnītes preparāti palīdz atkāsēties, pārtraukt iekšējo asiņošanu, kā arī sašķidrina krēpas.

Tautas medicīnā zilo kāpnīti kopā ar dumbrāju zaķpēdiņu izmanto kā dziedējošu līdzekli, kuņģa čūlas un divpadsmitpirkstu zarnas ārstēšanai. To izmanto maisījumos, lai ārstētu psoriāzi. Turklāt zilā kāpnīte novērš tauku nogulsnēšanos uz asinsvadiem.

Nav ieteicams lietot

Zilās kāpnītes preparātus nav vēlams lietot tukšā dūšā. To drīkst lietot tikai noteiktās devās. Lietojot lielās devās var rasties vemšana, caureja un galvas sāpes.

Lasīt par kāršrozi->