 |  |  |  | - |
 |  |
Bioloģiskais apraksts
Brokolis ir viengadīgs lakstaugs, augumā 55-100cm, ar sazarotu sakneni un cilindrisku stublāju. Augs veģitatīvajā fāzē sastopams no sākot no neliela, vidēja vai liela, sazarots vai nesazarots, ar horizontāli vērstām vai uz augšu lapām. Lapas lirveidīgas, lielas, uz gariem lapu kātiem tumši pelēki- zaļā krāsā.Lapas plātne gluda un spīdīga vai pavisam nemanāmi gofrēta, malas dažādas, viļņotas, līdz viegli sprogotām. Atšķirībā no ziedkāposta, brokolis ir augsts un sazarots. Galvenais stublājs beidzas ar ziedkopu. Nogriežot centrālo ziedkopu, pazarēs veidojas jaunas brokoļu galviņas, kas palielina ražu. Ziedkāti gari, ziedi dzelteni, retāk balti. Auglis- divligzdu pāksts. Sēklas apaļas, tumši brūnas vai melnas, sīkas. Zied brokolis septembrī- oktobrī.
Ievākšana un apstrāde
Pārtikā lieto neatvērušās brokoļu ziedkopas. Tās griež kopā ar daļu stublāju un lapām. Brokoli var sasaldēt un uzglabāt tādā veidā līdz gadam. No brokoļa sēklām izgūst arī eļļu, ar aukstās spiešanas vai ekstrakcijas palīdzību. Auksti spiesta eļļa ir zaļa, ekstrahētā zeltaina. Eļļas derīguma termiņš ir divi gadi!
Ķīmiskais sastāvs
Brokolī ir atrodami B grupas vitamīni, E vitamīns, tāpat arī A, PP, K, U. C vitamīna daudzums šajā dārzenī ir vairāk, kā citrusaugos. Brokolī ir arī kālijs, magnijs, kalcijs, nātrijs, dzelzs, fosfors, varš, selēns, mangāns un cinks. Pēc beta karotīna satura brokolis pārspēj arī burkānu. Brokoļa sastāvā ir arī hlorofils.
Šajā dārzenī ir rekordliels daudzums olbaltumvielu- <6%, kurš ir vērtīgs, tā sastāvā esošā antisklerotiskām vielām- holīns un metionīns, kā arī lielam daudzumam aminoskābju: lizīns, metionīns, valīns, izoleicitīns, leicitīns, treonīns, fenilalanīns, tirozīns, histidīns, alanīns, arginīns, asparagīnskābe, glicīns, glutamīnskābe, prolīns un serīns.
Visos brokoļa virszemes orgānos atrodamas organiskās skābes (ābolskābe, citronskābe, glikuronskābe, dzintarskābe, hlorogēnskābe, ferulskābe, kafijskābe, tartonskābi), flavonoīdus, miecvielas, hidroksikanēļskābes.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Brokolis (Brassica oleracea var. italica) ir uzturā vērtīgs dārzenis, kuram piemīt vairākas organismam atbalstošas īpašības. Tas ir noderīgs gan dietoloģijā, gan tautas medicīnā, galvenokārt, kā gremošanu stimulējošs un organisma aizsardzību veicinošs produkts.Brokolī sastopamie B grupas vitamīni atbalsta nervu sistēmas darbību un vielmaiņu, E vitamīns sniedz antioksidanta efektu, savukārt, hlorofils var atbalstīt asinsrades procesus. Retāk sastopamais U vitamīns tradicionāli tiek saistīts ar gremošanas trakta veselības atbalstu, piemēram, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu profilaksi. Brokoli veicina žults izdalīšanos, kas var būt noderīgi aknu funkcijas atbalstam.
Brokolī ir daudz beta-karotīna, C vitamīna un mikroelementu (piemēram, kalcija un magnija), kas atbalsta redzes veselību un kaulu struktūras uzturēšanu. Dārzenī esošās aminoskābes, piemēram, triptofāns, ir būtiskas organisma normālai funkcijai, tostarp serotonīna veidošanai, kas ietekmē noskaņojumu un labsajūtu.
Daži pētījumi norāda, ka brokoli sastāvā esošie sulforafāns, indol-3-karbinols un sinigrīns var veicināt šūnu aizsardzību un atbalstīt organisma normālu detoksikāciju. Šos savienojumus pēta saistībā ar profilaksi dažādām hroniskām saslimšanām, tostarp dažiem audzēju tipiem, tomēr jāuzsver, ka brokolis nav specifisks ārstniecības līdzeklis vēža gadījumā, bet drīzāk atbalsta veselīgu uzturu un organisma aizsardzības mehānismus.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā brokoli un tā sulu lieto dažādu traucējumu atbalstam:- Svaiga sula: tradicionāli tiek pielietota kā atbalsts aknu darbībai un viegla nomierinoša iedarbība bezmiega gadījumos.
- Ārēja lietošana: brokoļu sulu tautas medicīnā lieto ādas apdegumu ārstēšanai un kā vieglu atbalstu ādas veselības atjaunošanai.
- Sēklas: dažās tradīcijās tiek izmantotas kā pretparazītu līdzeklis (helmintu profilaksei).
Tautas pieredze uzsver brokoļa lietošanu kā profilaktisku un uztura atbalstošu līdzekli, nevis kā specifisku terapiju nopietnām slimībām.