Korinte vārpainā
Amelanchier spicata

Vārpaina korinte ir lapu krūms, 30-120cm augumā, retāk jau 200cm. Augs veido daudz jaunu dzinumu un savvaļā mēdz veidot plašas audzes. Vārpainā korinte dabīgos apstākļos aug akmeņainās un sausās vietās. Krūms ir atraugošs.

Augs zied maijā un jūnijā ar skaistiem, baltiem ziediem. Nobriedis auglis ir tumši violets vai gandrīz melns ar zilganu aplikumu. Augli parasti min kā ogu, taču īstenībā auglim drīzāk ir ābola (augļa) struktūra. Pēc garšas auglis ir salds, sulīgs un patīkams- pilnīgi nobriest jūlijā.

Lapas parastas, izkārtotas pamīšus un ar zobotām maliņām Pielapes siksnveidīgas, vāji apmatotas un tās ātri nokrīt. Ziedi palieli, balti, līdz pusei saaugušām ziedlapiņām.

Vārpainā korinte ir invazīvs augs, tā invāzija ir notikusi Dānijā, Igaunijā, Somijā, Latvijā, Lietuvā, Zviedrijā un daļēji arī Norvēģijā, taču tās dzimtene ir ASV un Kanāda. Korinti stāda dārzos taču tā ātri pāriet savvaļā, īpaši Dānijā un Latvijā.

Vārpainās korintes augļi satur daudz cukuru (pamatā glikozi un fruktozi) un dabīgās skābes. Augļos ir uzkrājās lielā daudzumā C, A, B, B2 vitamīni, karotīns, minerālu sāļi un mikroelementi- varš, dzelzs, kobalts, jods, mangāns. Auglim jūtama mazliet savelkoša un sīva garša, kuru rada tajā esošās miecvielas. Turklāt šajās ogās ir pārpārēm ābolskābes, kas piešķir ogai patīkamu skābenumu.

Ārstnieciskā nozīme

Vielas, kuras ir atrodamas vārpainās korintes augļos ir arī vērtīgas no ārstnieciskā viedokļa. Augļu sula sašķidrina asinis un neļauj nosprostoties vēnām (svarīgi- no svaigi ievāktiem augļiem sulu izspiest ir praktiski neiespējami, noturiet augļus 7-8 dienas un tad spiediet). Augļi stiprina asinsvadu sieniņas, padarot tās elastīgākas. Augļus lieto, lai neveidotos kuņģa čūla, kā organisma stiprinošu un pretiekaisuma līdzekli, kā arī ārstē dažādas acu un mutes dobuma slimības.

Vārpainās korintes augļu sula ir noderīga gan bērniem, gan pieaugušiem, gan vecāka gada gājuma cilvēkiem. Ikdienā lietojot korintes augļu izstrādājumus, cilvēks kļūst mierīgāks un līdzsvarotāks, jo augs labvēlīgi ietekmē nervu sistēmu, normalizējot miegu un arī pašsajūtu.

Augļu sastāvā esošais C vitamīns, karotīns un bioflavonoīdi labvēlīgi ietekmē redzes orgānus, noder hipovitaminozes un avitaminozes gadījumā, sirds asinsvadu slimību ārstēšanai, kā arī neļauj veidoties trombiem.

B grupas vitamīni mijiedarbojoties ar P grupas vitamīniem, šķiedrvielām un pektīniem veicinās gremošanas procesu uzlabošanos, aktivizēs zarnu trakta peristaltiku un labvēlīgi ietekmēs organismā notiekošos vielmaiņu procesus. Augļu novārījumi ir sevišķi efektīvi zarnu trakta iekaisumu gadījumā.

Augļos esošās organiskās skābes un antioksidanti stimulēs imūnosistēmu un iedarbosies onkoprotektori. Regulāra svaigu augļu un sulas lietošana sniegs stabilu hipotensīvu iedarbību (samazinās un uzturēs arteriālo asinsspiedienu normas robežās).

Vārpainai korintei piemīt pretiekaisuma un savelkoša iedarbība. Ar ūdeni jaukta sula, nostādinājumi vai iztvaicējumi (svaigu un sasaldētu augļu) lieto, lai ārstētu stomatītu, akūtus un folikulārus tonzilītus. Šāds līdzeklis ir arī efektīvs, lai atgūtos pēc pārtikas saindēšanās.

Augļos ir padaudz cukuru, taču to kaloritāte ir samēra maza 40-45kcal uz 100gr augļu. Tāpēc svaigus augļus, to sulu iesaka lietot diētas laikā.

NAV IETEICAMS LIETOT

Izteiktu blakņu vārpainai korintei nav, taču to iesaka lietot uzmanīgi cilvēkiem ar pazeminātu asinsspiedienu. Vienkārši ir jāievēro mērenību.

Augs spēj sašķidrināt arī asinis, līdz ar to ja ir problēmas ar asins reci, šo augu lietot nevajadzētu. Arī gadījumos, ja strādājat traumatisku darbu, kuru laikā varat savainoties, ir jārēķinās, ka asiņošanu apturēt būs ievērojami sarežģītāk.

Lietojot vārpainas korintes augļus lielos daudzumos un bieži var rasties bremzētas reakcijas efekts. 

Lasīt par mežrozīti->

 .