Maura retējs
Potentilla anserina

   

Maura retējs ir daudzgadīgs sakņu augs ar saīsinātu centrālo stublāju un piesaknes lapu rozeti. Lapas ir saliktas ar izstieptām, apgrieztas olformas vai eliptiskām lapām. Lapas ir dziļi robotas, zaļas vai pelēcīgas, apakšpusē sudraboti samtainas. Ziedi vientuļi, zeltīti- dzeltenā krāsā, 1-2cm diametrā uz gariem ziedkātiem. Augs zied maijā- augustā. Sēklas nobriest augustā- septembrī.

Auga virszemes daļu ievāc visu ziedēšanas periodu, saknes vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Žāvēšanu veic labi vēdināmā un apēnotā vietā, vai piespiedu žāvētājos: virszemes daļu <40C, saknes <50C. Auga virszemes daļa uzglabājama papīra maisos 2 gadus, sakneņus slēgtā traukā līdz 3 gadiem.

Maura retējā ir atrodamas ēteriskās eļļas (0.28%), sārmvielas (8%), proteīni (17.6%), šķiedrvielas (14.6%), miecvielas (līdz 11%), steroīds sitosterīns, triterpenoīds tormentozīds, karotīns, flavonoīdi, augstākais alifātiskais cerilspirts, glikoze, fruktoze, ramnoze, elagskābe, leikoantocianīds, antociāni, fenolkarbonātskābes un to atvasinājumi, hinons plastohinons, augu tauki (2%), kuru sastāvā ietilpst arahinskābe, ceritīnskābe, palmintskābe, miristīnskābe, linolskābe, oleīnskābe, linolēnskābe; katehīni, epikatehīni.

Lapās atrodams 260-297gm% C vitamīns. Ziedos atrasts C vitamīns un plastahinons. Saknēs līdz 25% miecvielas un daudz cietes.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālā medicīnā šo augu neizmanto, taču tas ir atradis plašu pielietojumu tautas medicīnā. Tautas medicīnā to izmanto kā pretkrampju līdzekli, tai skaitā pret stinguma krampjiem, pret krampjiem bērniem. Augu pielieto arī zobu un galvas sāpju mazināšanai, kā arī pret čūsku kodumiem, lai mazinātu saindēšanās sekas. Maura retējs ir labs palīgs asiņošanas apturēšanai, kā arī kā savelkošs pretiekaisuma līdzeklis gremošanas trakta saslimšanu ārstēšanai (caureja, dizentērija). Ar nostādinājumiem skalo muti gingvinīta un stomatīta gadījumā.

Tautas medicīnā šo augu iesaka saaukstēšanās, gremošanas trakta gļotādu iekaisuma, nedzīstošu un pūžņojošu brūču, furunkulu un citu ādas slimību gadījumā, īpaši kuras saistās ar vielmaiņas traucējumiem.

Sibīrijas tautas dziednieki šo augu izmanto kā pretkrampju un spazmolītisku līdzekli. Maura retēja novārījumus lieto dzemdes asiņošanas apturēšanai, lai mazinātu sāpes, sāpīgu menstruāciju gadījumā. Nierakmeņu slimības ārstēšanai, kā pretvemšanas līdzekli, grūtnieču toksikozes gadījumā.

Maura retēja saknes palīdz sirds sāpju, diska trūces, audzēju, dzemdes noslīdēšanas, locītavu sāpju un epilepsijas gadījumā.

Nostādinājumus un novārījumus pielieto mutes dobuma skalošanai, lai noņemtu zobu sāpes, iekaisuma procesus mutē un rīklē, kā arī lai stiprinātu smaganas.

Nav ieteicams lietot

Pašlaik šim augam blakņu noteiktu ir maz, taču ir zināms, ka šis augs:

  • Biezina asinis;
  • Veicina aizcietējumu un kolītu rašanos;
  • To nedrīkst lietot hipertonisko krīžu laikā;
  • Jāuzmanās ar to izvadīt nierakmeņus, tie mēdz nosprūst urīnceļos;
  • Pastiprinātas kuņģa skābes gadījumā, augā esošās miecvielas var radīt dedzinošu sajūtu barības vadā.

Jābūt uzmanīgam, šo augu lietot grūtniecības un laktācijas periodā.

Uztura receptes

Salāti no maura retēja un skābenes

150 gr. jaunās maura retēja lapas, 50 gr. skābenes, 25 gr. loku, 20 gr. krējuma, sāls, etiķis, dilles pēc garšas.

Ceptas maura retēja saknes

200 gr. maura retēja saknes, 200 gr. miltu, 500 gr. kartupeļu, 120gr. tauku, sāls, dilles pēc garšas.

Mazgātas maura retēja saknes vāra sālītā ūdenī 20 minūtes, tad cep 20 minūtes kopā ar kartupeļiem, pievieno apsautētu uz pannas sīpolu, pievieno sāli, etiķi, dilles.

Maura retēja sakņu un lapu biezenis

Lapas un saknes (var tikai lapas) rūpīgi mazgā, samaļ gaļas mašīnā, pievieno sāli, etiķi, piparus un samaisa. Uzglabā slēgtā stikla traukā. Izmanto, kā garšvielu gaļas, zivju un cietiem ēdieniem, arī zupām un sautējumiem.

Lasīt par stāvo retēju ->

 .