 |  |  |   |   |
  |  |
Maura retējs ir daudzgadīgs sakņu augs ar saīsinātu centrālo
stublāju un piesaknes lapu rozeti. Lapas ir saliktas ar izstieptām, apgrieztas
olformas vai eliptiskām lapām. Lapas ir dziļi robotas, zaļas vai pelēcīgas,
apakšpusē sudraboti samtainas. Ziedi vientuļi, zeltīti- dzeltenā krāsā, 1-2cm
diametrā uz gariem ziedkātiem. Augs zied maijā- augustā. Sēklas nobriest
augustā- septembrī.
Auga virszemes daļu ievāc visu ziedēšanas periodu, saknes
vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Žāvēšanu veic labi vēdināmā un apēnotā vietā,
vai piespiedu žāvētājos: virszemes daļu <40C, saknes <50C. Auga virszemes
daļa uzglabājama papīra maisos 2 gadus, sakneņus slēgtā traukā līdz 3 gadiem.
Maura retējā ir atrodamas ēteriskās eļļas (0.28%),
sārmvielas (8%), proteīni (17.6%), šķiedrvielas (14.6%), miecvielas (līdz 11%),
steroīds sitosterīns, triterpenoīds tormentozīds, karotīns, flavonoīdi,
augstākais alifātiskais cerilspirts, glikoze, fruktoze, ramnoze, elagskābe,
leikoantocianīds, antociāni, fenolkarbonātskābes un to atvasinājumi, hinons
plastohinons, augu tauki (2%), kuru sastāvā ietilpst arahinskābe, ceritīnskābe,
palmintskābe, miristīnskābe, linolskābe, oleīnskābe, linolēnskābe; katehīni,
epikatehīni.
Lapās atrodams 260-297gm% C vitamīns. Ziedos atrasts C vitamīns
un plastahinons. Saknēs līdz 25% miecvielas un daudz cietes.
Ārstnieciskā nozīme
Oficiālā medicīnā šo augu neizmanto, taču tas ir atradis
plašu pielietojumu tautas medicīnā. Tautas medicīnā to izmanto kā pretkrampju
līdzekli, tai skaitā pret stinguma krampjiem, pret krampjiem bērniem. Augu
pielieto arī zobu un galvas sāpju mazināšanai, kā arī pret čūsku kodumiem, lai
mazinātu saindēšanās sekas. Maura retējs ir labs palīgs asiņošanas apturēšanai,
kā arī kā savelkošs pretiekaisuma līdzeklis gremošanas trakta saslimšanu
ārstēšanai (caureja, dizentērija). Ar nostādinājumiem skalo muti gingvinīta un
stomatīta gadījumā.
Tautas medicīnā šo augu iesaka saaukstēšanās, gremošanas
trakta gļotādu iekaisuma, nedzīstošu un pūžņojošu brūču, furunkulu un citu ādas
slimību gadījumā, īpaši kuras saistās ar vielmaiņas traucējumiem.
Sibīrijas tautas dziednieki šo augu izmanto kā pretkrampju
un spazmolītisku līdzekli. Maura retēja novārījumus lieto dzemdes asiņošanas
apturēšanai, lai mazinātu sāpes, sāpīgu menstruāciju gadījumā. Nierakmeņu
slimības ārstēšanai, kā pretvemšanas līdzekli, grūtnieču toksikozes gadījumā.
Maura retēja saknes palīdz sirds sāpju, diska trūces,
audzēju, dzemdes noslīdēšanas, locītavu sāpju un epilepsijas gadījumā.
Nostādinājumus un novārījumus pielieto mutes dobuma
skalošanai, lai noņemtu zobu sāpes, iekaisuma procesus mutē un rīklē, kā arī
lai stiprinātu smaganas.
Nav ieteicams lietot
Pašlaik šim augam blakņu noteiktu ir maz, taču ir zināms, ka
šis augs:
- Biezina asinis;
- Veicina aizcietējumu un kolītu rašanos;
- To nedrīkst lietot hipertonisko krīžu laikā;
- Jāuzmanās ar to izvadīt nierakmeņus, tie mēdz nosprūst urīnceļos;
- Pastiprinātas kuņģa skābes gadījumā, augā esošās miecvielas var radīt dedzinošu sajūtu barības vadā.
Jābūt uzmanīgam, šo augu lietot grūtniecības un laktācijas
periodā.
Uztura receptes
Salāti no
maura retēja un skābenes
150 gr. jaunās maura retēja lapas, 50 gr. skābenes, 25 gr.
loku, 20 gr. krējuma, sāls, etiķis, dilles pēc garšas.
Ceptas
maura retēja saknes
200 gr. maura retēja saknes, 200 gr. miltu, 500 gr. kartupeļu,
120gr. tauku, sāls, dilles pēc garšas.
Mazgātas maura retēja saknes vāra sālītā ūdenī 20 minūtes,
tad cep 20 minūtes kopā ar kartupeļiem, pievieno apsautētu uz pannas sīpolu, pievieno
sāli, etiķi, dilles.
Maura
retēja sakņu un lapu biezenis
Lapas un saknes (var tikai lapas) rūpīgi mazgā, samaļ gaļas
mašīnā, pievieno sāli, etiķi, piparus un samaisa. Uzglabā slēgtā stikla traukā.
Izmanto, kā garšvielu gaļas, zivju un cietiem ēdieniem, arī zupām un
sautējumiem.