Sinonīms/ latviešu apvidvārdi: baltvēderīte (Mazzalves).

Maura retējs ir daudzgadīgs sakņu augs ar saīsinātu centrālo stublāju un piesaknes lapu rozeti. Lapas ir saliktas ar izstieptām, apgrieztas olformas vai eliptiskām lapām. Lapas ir dziļi robotas, zaļas vai pelēcīgas, apakšpusē sudraboti samtainas. Ziedi vientuļi, zeltīti- dzeltenā krāsā, 1-2cm diametrā uz gariem ziedkātiem. Augs zied maijā- augustā. Sēklas nobriest augustā- septembrī.

Auga virszemes daļu ievāc visu ziedēšanas periodu, saknes vēlā rudenī vai agrā pavasarī. Žāvēšanu veic labi vēdināmā un apēnotā vietā, vai piespiedu žāvētājos: virszemes daļu <40C, saknes <50C. Auga virszemes daļa uzglabājama papīra maisos 2 gadus, sakneņus slēgtā traukā līdz 3 gadiem.

Maura retējā ir atrodamas ēteriskās eļļas (0.28%), sārmvielas (8%), proteīni (17.6%), šķiedrvielas (14.6%), miecvielas (līdz 11%), steroīds sitosterīns, triterpenoīds tormentozīds, karotīns, flavonoīdi, augstākais alifātiskais cerilspirts, glikoze, fruktoze, ramnoze, elagskābe, leikoantocianīds, antociāni, fenolkarbonātskābes un to atvasinājumi, hinons plastohinons, augu tauki (2%), kuru sastāvā ietilpst arahinskābe, ceritīnskābe, palmintskābe, miristīnskābe, linolskābe, oleīnskābe, linolēnskābe; katehīni, epikatehīni.

Lapās atrodams 260-297gm% C vitamīns. Ziedos atrasts C vitamīns un plastahinons. Saknēs līdz 25% miecvielas un daudz cietes.

Ārstnieciskā nozīme

Oficiālā medicīnā šo augu neizmanto, taču tas ir atradis plašu pielietojumu tautas medicīnā. Tautas medicīnā to izmanto kā pretkrampju līdzekli, tai skaitā pret stinguma krampjiem, pret krampjiem bērniem. Augu pielieto arī zobu un galvas sāpju mazināšanai, kā arī pret čūsku kodumiem, lai mazinātu saindēšanās sekas. Maura retējs ir labs palīgs asiņošanas apturēšanai, kā arī kā savelkošs pretiekaisuma līdzeklis gremošanas trakta saslimšanu ārstēšanai (caureja, dizentērija). Ar nostādinājumiem skalo muti gingvinīta un stomatīta gadījumā.

Tautas medicīnā šo augu iesaka saaukstēšanās, gremošanas trakta gļotādu iekaisuma, nedzīstošu un pūžņojošu brūču, furunkulu un citu ādas slimību gadījumā, īpaši kuras saistās ar vielmaiņas traucējumiem.

Sibīrijas tautas dziednieki šo augu izmanto kā pretkrampju un spazmolītisku līdzekli. Maura retēja novārījumus lieto dzemdes asiņošanas apturēšanai, lai mazinātu sāpes, sāpīgu menstruāciju gadījumā. Nierakmeņu slimības ārstēšanai, kā pretvemšanas līdzekli, grūtnieču toksikozes gadījumā.

Maura retēja saknes palīdz sirds sāpju, diska trūces, audzēju, dzemdes noslīdēšanas, locītavu sāpju un epilepsijas gadījumā.

Nostādinājumus un novārījumus pielieto mutes dobuma skalošanai, lai noņemtu zobu sāpes, iekaisuma procesus mutē un rīklē, kā arī lai stiprinātu smaganas.

Nav ieteicams lietot

Pašlaik šim augam blakņu noteiktu ir maz, taču ir zināms, ka šis augs:

• Biezina asinis;
• Veicina aizcietējumu un kolītu rašanos;
• To nedrīkst lietot hipertonisko krīžu laikā;
• Jāuzmanās ar to izvadīt nierakmeņus, tie mēdz nosprūst urīnceļos;
• Pastiprinātas kuņģa skābes gadījumā, augā esošās miecvielas var radīt dedzinošu sajūtu barības vadā.

Jābūt uzmanīgam, šo augu lietot grūtniecības un laktācijas periodā.

Pārtikas nozīme

Pārtikā izmanto auga jaunās lapiņas, saknes un sakņu gumus. Lapas izmanto, galvenokārt, salātos un zupās. Diemžēl, auga lapu un sakņu garša ir ļoti svārstīga un ir tieši saistīta ar augšanas apstākļiem. Ja augā ir maz miecvielas, tas ir ļoti garšīgs, ja tomēr miecvielu ir daudz, to ieēst praktiski nav iespējams. Precīzi par Latvijā augošā maura retēja garšas kvalitāti es nespēšu pateikt! Lasot literatūru, ir norādes, ka Jakutijā šo augu lieto vairāk kā bieži, savukārt, Kaukāzā to neēd pat mājlopi- kādas mums ir klimata īpatnības un kāds izaug maura retējs, to var uzzināt, tikai pagaršojot. To šogad arī izdarīsim un papildināsim šo rakstu!

Gumus (sakņu augļus) vāra līdzvērtīgi kartupelim un pasniedz, kā individuālu ēdienu, vai kā piedevu gaļai. Garša ir laba un maiga. Lapas izmanto salātos, zupās un biezeņos. Sakneni arī ir iespējams izmantot pārtikā, kā arī kaltēt un no iegūtiem miltiem cept plācenīšus.

Uztura receptes

Salāti no maura retēja un skābenes

150 gr. jaunās maura retēja lapas, 50 gr. skābenes, 25 gr. loku, 20 gr. krējuma, sāls, etiķis, dilles pēc garšas.

Ceptas maura retēja saknes

200 gr. maura retēja saknes, 200 gr. miltu, 500 gr. kartupeļu, 120gr. tauku, sāls, dilles pēc garšas.

Mazgātas maura retēja saknes vāra sālītā ūdenī 20 minūtes, tad cep 20 minūtes kopā ar kartupeļiem, pievieno apsautētu uz pannas sīpolu, pievieno sāli, etiķi, dilles.

Maura retēja sakņu un lapu biezenis

Lapas un saknes (var tikai lapas) rūpīgi mazgā, samaļ gaļas mašīnā, pievieno sāli, etiķi, piparus un samaisa. Uzglabā slēgtā stikla traukā. Izmanto, kā garšvielu gaļas, zivju un cietiem ēdieniem, arī zupām un sautējumiem.

Lasīt par stāvo retēju ->