• Angliski:  Clover
• Vāciski: Klee
• Zviedru: klöver
• Igauņu: ristik
• Lietuviešu: dobilas
• Krievu: клевер

Daudzgadīgs augs, ar stāviem nedaudz noliektiem stublājiem ar violeti sarkaniem ziediem, kuri savākti bumbveidīga ziedkopā. Augs sasniedz 20-60cm augstumu. Zied no maija līdz septembra vidum- beigām. Labs medus un lopbarības augs. Uzlabo augsnes sastāvu, bagātinot to ar slāpekļa savienojumiem. Plaši tiek pielietots medicīnā, tiešāk dermatoloģijā.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto ziedus un augšējās lapas. Ievāc ziedēšanas laikā. Ziedus ar lapām žāvē uz sietiem, vai žāvētājos 35-40C temperatūrā, jāuzmana, lai drogas neizkalstu par daudz, tādā veidā tās zaudē savu vērtību. Ziedus uzglabā slēgtos traukos līdz 2 gadiem, lapas līdz 1 gadam. Ļoti retos gadījumos, ievāc arī āboliņa saknes.

Biežākie āboliņi, kuri tiek izmantoti ārstniecībā ir pļavas āboliņš (T.pratense), kā alternatīva tiek lietots arī Zirgu āboliņš (T.Medium), citi āboliņi ārstniecībā nav pieminēti, nav iekļauti nevienā ārstniecības augu reģistrā, nav mūsdienu zinātnisku pētījumu, kas norādītu uz ārstniecisku iedarbību. Daži no tiem pat potenciāli satur cianogēnus glikozīdus (īpaši dzeltenziedu, bet arī citas sugas), kas padara tos nelietojamus iekšķīgi bez attīrīšanas vai precīzas dozēšanas.

Trifolium pratense (pļavas āboliņš) – sastāvs:

• Izoflavoni: formononetīns, biochanīns A, daidzeīns, genisteīns
• Flavonoīdi: kvercetīns, kempferols, apigenīns, luteolīns
• Kumārīni
• Tanīni
• Saponīni
• Vitamīni: provitamīns A, C
• Minerālvielas: kalcijs, magnijs, kālijs, dzelzs, cinks

Trifolium medium (zirgu āboliņš) – sastāvs:

• Iespējami izoflavoni: formononetīns, biochanīns A (mazos daudzumos vai nav)

• Flavonoīdi: apigenīns, kempferols (ierobežoti dati)

• Tanīni

• Saponīni

• Minerālvielas (nepietiekami pētīts)

Ārstnieciskā nozīme

Pļavas āboliņš (Trifolium pratense) ir viens no visplašāk pētītajiem ārstniecības augiem, kura ārstnieciskās īpašības mūsdienu zinātnē guvušas ievērojamu atzinību. Īpaši uzmanība pievērsta tā bagātajam fitoestrogēnu saturam, kas ir augu izcelsmes savienojumi ar estrogēnam līdzīgu iedarbību. Šie izoflavoni, piemēram, formononetīns, biochanīns A, daidzeīns un genisteīns, tiek pētīti kā iespējamie līdzekļi menopauzes simptomu mazināšanai, tostarp karstuma viļņu, svīšanas un emocionālo svārstību samazināšanai. Pētījumi liecina, ka pļavas āboliņa izoflavoni var palīdzēt nodrošināt hormonālo līdzsvaru sievietēm pēc menopauzes periodā, piedāvājot dabisku alternatīvu hormonterapijai ar mazāku blakņu risku.

Turklāt, pļavas āboliņš satur arī flavonoīdus un antioksidantus, kas veicina sirds un asinsvadu veselību, samazinot oksidatīvo stresu un palīdzot uzturēt asinsvadu elastību. Tas ir īpaši svarīgi aterosklerozes profilaksē un asinsrites uzlabošanā. Augā esošie kumarīni un tanīni var ietekmēt asins recēšanas procesus, tādēļ pļavas āboliņš ir pētīts arī kā asins šķidrinātājs, lai gan šajā jomā nepieciešami vēl plašāki klīniskie pētījumi.

Mūsdienu, pētījumi apliecina arī pļavas āboliņa pretiekaisuma īpašības, kas saistītas ar flavonoīdiem un saponīniem. Šīs īpašības padara to noderīgu dažādu iekaisuma procesu mazināšanā, tostarp ādas iekaisumu un elpceļu slimību ārstēšanā. Pļavas āboliņa ekstrakti tiek izmantoti arī, lai atvieglotu bronhīta simptomus, samazinātu klepu un veicinātu gļotu izdalīšanos, taču šiem lietojumiem nepieciešami precīzāki pētījumi, lai noteiktu efektīvākās devas un drošības profilus.

Lai gan pļavas āboliņš tiek pētīts arī kā iespējams līdzeklis osteoporozes profilaksei, pateicoties tā fitoestrogēnu ietekmei uz kaulu metabolismu, šīs indikācijas vēl ir attīstības stadijā, un nav pietiekamu klīnisku datu, lai rekomendētu to kā primāro terapiju. Tāpat daži pētnieki aplūko pļavas āboliņa potenciālu kā papildus līdzekli pret dažām hormonālām un vielmaiņas slimībām, taču mūsdienu medicīnā tā pielietojums ir, galvenokārt, atbalstošs un profilaktisks.

Tautas medicīnā pļavas āboliņš jau kopš seniem laikiem ir plaši lietots. Tradicionāli to izmanto sāpīgu menstruāciju mazināšanai, kā arī asiņošanas apturēšanai, izmantojot svaigas lapiņas aplikācijām vai uzlējumus ārējai lietošanai. Vannas ar āboliņa uzlējumu ir ieteiktas ādas slimību, piemēram, psoriāzes un dermatītu, mazināšanai, kā arī bērnu rahīta profilaksei. Dažās tautas medicīnas praksēs pļavas āboliņa saknes izmanto olnīcu iekaisuma ārstēšanā un kā līdzekli pret audzējiem, bet šie lietojumi nav pamatoti ar mūsdienu zinātniskiem datiem. Arī elpceļu slimību gadījumā tautas medicīnā izmanto āboliņa tējas un uzlējumus, lai atvieglotu bronhīta un astmas simptomus.

Kopumā mūsdienu pētījumi apstiprina daļu no tautas pieredzē novērotajām pļavas āboliņa īpašībām, tomēr ir svarīgi izvērtēt lietošanu individuāli un konsultēties ar speciālistiem, jo īpaši ņemot vērā tā fitoestrogēnu saturu un iespējamās kontrindikācijas. Pļavas āboliņš ir vērtīgs augs gan fitoterapijā, gan kā tautas medicīnas līdzeklis, kas var kalpot kā dabisks atbalsts veselībai, ja to lieto apzināti un atbildīgi.

Nav ieteicams lietot

Āboliņa lietošana nav ieteicama vairākās situācijās, un to nevajadzētu uztvert kā pilnībā drošu augu visiem cilvēkiem. Pirmkārt, āboliņu nedrīkst lietot grūtnieces, jo tā sastāvā esošie fitoestrogēni var ietekmēt hormonālo līdzsvaru un potenciāli apdraudēt grūtniecības norisi. Tāpat tas nav piemērots sievietēm ar estrogēnatkarīgiem audzējiem, piemēram, krūts vai dzemdes vēzi, jo izoflavoni var pastiprināt hormonu iedarbību organismā.

Āboliņā esošie kumarīni var samazināt asins recēšanu, tāpēc augs nav ieteicams cilvēkiem ar tromboflebītu, varikozām vēnām vai asiņošanas risku, kā arī tiem, kuri lieto antikoagulantus, piemēram, varfarīnu. Tāpat piesardzība nepieciešama cilvēkiem, kuriem bijis insults vai ir sirds-asinsvadu slimības, jo āboliņš var ietekmēt asinsrites sistēmu un mijiedarboties ar medikamentiem.

Cilvēkiem ar jutīgu gremošanas sistēmu, kuriem ir nosliece uz caureju vai vēdera sāpēm, āboliņš var izraisīt nepatīkamus simptomus, jo satur tanīnus un saponīnus, kas var kairināt kuņģi un zarnas. Kopumā āboliņu nevajadzētu lietot cilvēki ar minētajām veselības problēmām, un citiem tā lietošana jāapsver piesardzīgi, īpaši ilgstoši vai lielās devās, iepriekš konsultējoties ar speciālistu.

Receptes

Āboliņa sakņu novārījums: 20gr sasmalcinātu drogu aplej ar 200ml kārsta ūdens, vāra aizvērtā emaljētā traukā ūdens peldē 30 minūtes, atdala biezumus karstam novārījumam caur 2-3 marles slāņiem, biezumus var izspiest un palikušo novārījumu papildina ar vārītu ūdeni, līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa vienai ēdamkarotei 4-5 reizes dienā pirms ēšanas.

Āboliņa ziedu nostādinājums: 20gr drogas aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 1h, tad atdala biezumus. Lieto pa 2-3 ēdamkarotēm vai ½ glāzes, 3 reizes dienā.

Āboliņa ziedu novārījums:  20gr drogas aplej ar 250ml ūdens, vāra 15 minūtes, nostādina 30 minūtes, pēc tam atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes 3-4 reizes dienā.

Āboliņa virszemes daļas nostādinājums: 40gr drogas aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 1h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 3-4 reizes dienā.

Āboliņa sula: auga sulu gatavo no visas auga virszemes daļas. Lieto pa ¼-1/3 glāzes, pievienojot vienu karotīti medu, 3-4 reizes dienā. Ar auga sulu vai nostādinājumu var skalot acis, iekaisuma gadījumā.

Novārījums: 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, vāra 1 minūti, nostādina siltā vietā 1h, atbrīvo no biezumiem. Lieto pa ½ glāzes, 3 reizes dienā pēc ēdienreizes.

Nostādinājums: 2 ēdamkarotes drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 1h siltā vietā, pirms lietošanas atbrīvo no biezumiem. Lieto pa ½ glāzes , 3 reizes dienā pēc ēšanas.

Spirta izvilkums: 4 ēdamkarotes drogu uz 0.5L 40% spirta, novieto siltā un tumšā vietā uz 10 diennaktīm. Lieto pa 1 tējkarotei pirms pēdējās vakara ēšanas.

Parasti āboliņa novārījumus rēķina tā: 1-2 ēdamkarotes lapu drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Vāra, kā tēju un nostādina 40 minūtes. Lieto pa 2 ēdamkarotēm, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.

Izmanto pamatā pret mazasinību, C vitamīna trūkumu, galvas sāpēm un arī kā profilaktisku līdzekli aterosklerozes gadījumā. Ūdens-spirta izvilkumu lieto, kā papildus līdzekli plaušu tuberkulozes gadījumā. Novārījums, kā aplikācijas (3 ēdamkarotes ziedi uz 1 glāzi ūdens, vāra 1 minūti, nostādina 2h) lieto, kā pretsēnīšu līdzekli.

Āboliņa novārījumā mazgā bērnus, lai ārstētu skrofulozi, dot lietot arī iekšķīgi. Šo pašu novārījumu izmanto arī vannās, ja bērnam ir rahīts.

Ziede:  ziedus nostādina augu eļļā (1:2), 2 nedēļas siltā vietā.

Jaunās lapas izmanto kā salātus, vārītas kā spinātu aizvietotāju. Sausas un pulverī saberztas lapas pievieno miltos, kad cep rudzu maizi, kā arī izmanto mērču pagatavošanā un siera ražošanā.

Pārtikas nozīme

Pārtikā vislabāk lietot pļavas āboliņu (Trifolium pratense), to kurš ir ar purpura- sarkaniem ziediem, biežāk uz viena ziedu kāta ir divas ziedkopas un uz lapām tam ir tāds, kā balts pusloks. Šī auga ziedkopas, labprāt, svaigas ēd pat bērni. Bet pārtikā biežāk izmanto salātos, kā spinātu aizstājēju, gan lapas, gan ziedkopas. lapas mēdz žāvēt un malt pulverī. Pulveri pievieno miltiem, no kuriem tālāk cep maizi.

Dabā varat sastapt arī bastarda āboliņu (T.hybridum), taču tas būs ievērojami retāk. Tas ir stipri līdzīgs ierastajam ložņu āboliņam (T.repens), tikai ziedkopās daļa ziedu būs rozīgi, violetīgi. Šim āboliņam ir mazliet rūgtena garša, līdz ar to pārtikā, tas nav tik labs. Tāpat ir arī ar ložņu āboliņu, kurš ir visbiežāk sastopamais no āboliņiem Latvijā.

Pēdējos gadus, vismaz savā reģionā, aiz vien biežāk sastopu kalnu āboliņu (T. montanum), audzes nav lielas, bet tomēr. Pēc garšas arī šis āboliņš ir lietojams uzturā, bet sevišķi garšīgs tas nav. Bet kā ārstniecības augs izmantojams, gan!

Āboliņus var gatavot arī uz ziemu un uzglabāt hermētiskos traukos, maltā veidā. Visbiežāk, āboliņus izmanto salātos, zupās un biezeņos. Termiski apstrādājot āboliņu, tie labi novārās un kļūst patīkami mīksti. Visur ir atsauce, ka gatavojot zupas vai biezeņus, izmantojot āboliņu, vēlams pievienot arī skābeni.

Uztura receptes

Āboliņa tējas maisījums

2 daļas āboliņa ziedu, 1 daļa asinszāles, 1 daļa upeņu lapas.

Āboliņa dzēriens

200 gr. āboliņa ziedu, 1L ūdens, 50 gr. cukura.

Āboliņa ziedus vāra 20 minūtes, pēc kā pilnībā atdzesē (2-3h). Novārījumam atdala biezumus, pievieno cukuru, samaisa.

Zupa no āboliņa un skābenēm

100 gr. kartupeļu, 100 gr. āboliņa lapas, 40 gr. sīpola, 100 gr. skābeņu, 20 gr. taukus, 0.5 olas, 20 gr. krējuma, garšvielas un sāli pievieno pēc vēlēšanās.

Kartupeli vāra ūdenī vai gaļas buljonā. Līdz pusgatavībai. Pievieno sasmalcinātus zaļumus, uz pannas sautētus sīpolus un garšvielas. Pirms pasniegšanas pievieno krējumu un grieztu olu.

Cūkas cepetis ar āboliņu

200 gr. cūkgaļu, 10-20 gr. speķa, 400 gr. āboliņa lapas, sāls, garšvielas, aso mērci pēc vēlēšanās.

Līdz nepilnai gatavībai novāra cūkgaļu, tad cep. Āboliņa lapas sautē nelielā daudzumā ūdens un tauku, pievieno sāli, piparu un izmanto, kā garnīru pie gaļas. Var pievienot aso mērci.

Āboliņa lapu pulveris

Lapas žāvē svaigā gaisā, pabeidz žāvēšanu cepeškrāsnī, saberž piestiņā, izsijā cauri sietam. Izmanto, kā piedevu zupām (1 ēd.k. uz 1 bļodu zupas), mērcēm un citām garšvielām.

Lasīt par helēniju ālanti ->