Daudzgadīgs augs, ar stāviem nedaudz noliektiem stublājiem ar nelieliem baltiem vai violeti sarkaniem ziediem, kuri savākti bumbveidīga ziedkopā. Augs sasniedz 20-60cm augstumu. Zied no maija līdz septembra vidum- beigām. Labs medus un lopbarības augs. Uzlabo augsnes sastāvu, bagātinot to ar slāpekļa savienojumiem. Plaši tiek pielietots medicīnā, tiešāk dermatoloģijā.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto ziedus un augšējās lapas. Ievāc ziedēšanas laikā. Ziedus ar lapām žāvē uz sietiem, vai žāvētājos 60-70C temperatūrā, jāuzmana, lai drogas neizkalstu par daudz, tādā veidā tās zaudē savu vērtību. Ziedus uzglabā slēgtos traukos līdz 2 gadiem, lapas līdz 1 gadam. Ļoti retos gadījumos, ievāc arī āboliņa saknes.

Āboliņam piemīt atkrēpošanu veicinošas, urīndzenošas, žultsdzenosas, sviedru dzenošas, pretiekaisuma, pretsklerozes, antitoksikozes, un pret audzēju īpašības.

Tautas medicīnā izmanto ziedkopas, retākos gadījumos arī lapiņas. Augs tiek ievākts ziedēšanas pilnbriedā.

Ārstnieciskā nozīme

Āboliņš tiek izmantots mazasinības, sāpīgu menstruāciju, atereosklerozes profilakses, ārēji vannās bērnu rahīta gadījumā.

Āboliņa saknes lieto olnīcu iekaisuma gadījumā un kā līdzekli pret audzējiem. Svaigas, samīcītas lapiņas pielieto (aplikāciju veidā), lai apturētu asiņošanu, brūču dziedēšanā, apdegumu, abscesu, reimatisku sāpju gadījumā. No āboliņa izspiesta sula, labi palīdzēs nagu bojājumu, ādas tuberkulozes, panarīcijas, trūču, ausu un degunu slimību gadījumā. Tāpat arī āboliņa tēju izmanto, pie smagām elpceļu slimībām- bronhīts, bronhiālā astma, hronisks reimatisms, astēnija un nieru slimības.

Āboliņu var pielietot arī dermatoloģiskām vajadzībām, to lieto iekšķīgi alerģiju un infekto-alerģiju raisītu saslimšanu ārstēšanā. Ārēji to lieto, aplikāciju veidā, lai dziedētu apdegumus, un furunkulus.

Vannas pielieto, lai dziedētu ādas problēmas- alerģija, perkeratoze, seborejas dermatīts, psoriāze, furunkuloze. Svaigu sulu vai ziedu uzlējumu ziež matu saknēs, tādā veidā novēršot pirmslaicīgu nosirmošanu.

Nav ieteicams lietot

Āboliņu nekādā gadījumā nedrīkst lietot grūtniece, kā arī cilvēki kuriem ir problēmas ar varikozi paplašinātām vēnām un kuri slimo ar tromboflebītu. Izvairīties vajadzētu arī cilvēkiem, kuriem ir tendences uz diareju, sāpes vēderā, estragēnneatkarīgs vēzis. Nav ieteicams arī lietot sirds slimniekiem un tiem kam bijis insults.

Receptes

Āboliņa sakņu novārījums: 20gr sasmalcinātu drogu aplej ar 200ml kārsta ūdens, vāra aizvērtā emaljētā traukā ūdens peldē 30 minūtes, atdala biezumus karstam novārījumam caur 2-3 marles slāņiem, biezumus var izspiest un palikušo novārījumu papildina ar vārītu ūdeni, līdz sākotnējam tilpumam. Lieto pa vienai ēdamkarotei 4-5 reizes dienā pirms ēšanas.

Āboliņa ziedu nostādinājums: 20gr drogas aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 1h, tad atdala biezumus. Lieto pa 2-3 ēdamkarotēm vai ½ glāzes, 3 reizes dienā.

Āboliņa ziedu novārījums:  20gr drogas aplej ar 250ml ūdens, vāra 15 minūtes, nostādina 30 minūtes, pēc tam atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes 3-4 reizes dienā.

Āboliņa virszemes daļas nostādinājums: 40gr drogas aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina 1h, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 3-4 reizes dienā.

Āboliņa sula: auga sulu gatavo no visas auga virszemes daļas. Lieto pa ¼-1/3 glāzes, pievienojot vienu karotīti medu, 3-4 reizes dienā. Ar auga sulu vai nostādinājumu var skalot acis, iekaisuma gadījumā.

Novārījums: 1 ēdamkarote drogu uz 1 glāzi ūdens, vāra 1 minūti, nostādina siltā vietā 1h, atbrīvo no biezumiem. Lieto pa ½ glāzes, 3 reizes dienā pēc ēdienreizes.

Nostādinājums: 2 ēdamkarotes drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens, nostādina 1h siltā vietā, pirms lietošanas atbrīvo no biezumiem. Lieto pa ½ glāzes , 3 reizes dienā pēc ēšanas.

Spirta izvilkums: 4 ēdamkarotes drogu uz 0.5L 40% spirta, novieto siltā un tumšā vietā uz 10 diennaktīm. Lieto pa 1 tējkarotei pirms pēdējās vakara ēšanas.

Parasti āboliņa novārījumus rēķina tā: 1-2 ēdamkarotes lapu drogu uz 1 glāzi verdoša ūdens. Vāra, kā tēju un nostādina 40 minūtes. Lieto pa 2 ēdamkarotēm, 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.

Izmanto pamatā pret mazasinību, C vitamīna trūkumu, galvas sāpēm un arī kā profilaktisku līdzekli aterosklerozes gadījumā. Ūdens-spirta izvilkumu lieto, kā papildus līdzekli plaušu tuberkulozes gadījumā. Novārījums, kā aplikācijas (3 ēdamkarotes ziedi uz 1 glāzi ūdens, vāra 1 minūti, nostādina 2h) lieto, kā pretsēnīšu līdzekli.

Āboliņa novārījumā mazgā bērnus, lai ārstētu skrofulozi, dot lietot arī iekšķīgi. Šo pašu novārījumu izmanto arī vannās, ja bērnam ir rahīts.

Ziede:  ziedus nostādina augu eļļā (1:2), 2 nedēļas siltā vietā.

Jaunās lapas izmanto kā salātus, vārītas kā spinātu aizvietotāju. Sausas un pulverī saberztas lapas pievieno miltos, kad cep rudzu maizi, kā arī izmanto mērču pagatavošanā un siera ražošanā.

Uztura receptes

Āboliņa tējas maisījums

2 daļas āboliņa ziedu, 1 daļa asinszāles, 1 daļa upeņu lapas.

Āboliņa dzēriens

200 gr. āboliņa ziedu, 1L ūdens, 50 gr. cukura.

Āboliņa ziedus vāra 20 minūtes, pēc kā pilnībā atdzesē (2-3h). Novārījumam atdala biezumus, pievieno cukuru, samaisa.

Zupa no āboliņa un skābenēm

100 gr. kartupeļu, 100 gr. āboliņa lapas, 40 gr. sīpola, 100 gr. skābeņu, 20 gr. taukus, 0.5 olas, 20 gr. krējuma, garšvielas un sāli pievieno pēc vēlēšanās.

Kartupeli vāra ūdenī vai gaļas buljonā. Līdz pusgatavībai. Pievieno sasmalcinātus zaļumus, uz pannas sautētus sīpolus un garšvielas. Pirms pasniegšanas pievieno krējumu un grieztu olu.

Cūkas cepetis ar āboliņu

200 gr. cūkgaļu, 10-20 gr. speķa, 400 gr. āboliņa lapas, sāls, garšvielas, aso mērci pēc vēlēšanās.

Līdz nepilnai gatavībai novāra cūkgaļu, tad cepj. Āboliņa lapas sautē nelielā daudzumā ūdens un tauku, pievieno sāli, piparu un izmanto, kā garnīru pie gaļas. Var ievienot aso mērci.

Āboliņa lapu pulveris

Lapas žāvē svaigā gaisā, pabeidz žāvēšanu cepeškrāsnī, saberž piestiņā, izsijā cauri sietam. Izmanto, kā piedevu zupām (1 ēd.k. uz 1 bļodu zupas), mērcēm un citām garšvielām.

Lasīt par helēniju ālanti ->