Pamīšlapu pakrēslīte
Chrysosplenium alternifolium L.

   

  • angliski: alternate-leaved Golden-saxifrage
  • vāciski: Wechselblättriges Milzkraut
  • zviedru: gullpudra
  • igauņu: harilik lepiklill
  • lietuviešu: pražangialapė blužnutė
  • krievu: селезеночник обыкновенный

Pamīšlapu pakrēslīte ir daudzgadīgs lakstaugs, augumā tā sasniedz vidēji 10-15cm. Tievais brūnais saknenis ir stipri sazarots uz visām pusēm. Stublājs stāvs, kails, lejasdaļā nereti klāts baltu vai rudu apmatojumu. Lapas izvietotas piesaknes rozetē. Uz stublāja izvietotas pamīšus mazas lapiņas 1-3, tuvāk ziedkopai ir vairākas veselas lapas, kuras izkārtojas rozetē un tām ir dzeltena nokrāsa. Piesaknes lapas ir gaiši zaļas, no apakšpuses blāvas, apaļas- nierformas ar dziļu sirdsveida pamatni, gar malu šķeltas, gandrīz kvadrātveida daļās, novietotas uz gariem lapu kātiem. Stublāja lapas sīkas uz īsiem lapu kātiem.

Augs pasāk ziedēt pavasara vidū un zied līdz pat jūlija sākumam. Ziedkopa ir vairogformas, plakana. Daudzskaitlīgie dzelteni ziedi izvietoti uz īsiem ziedkātiem- 1mm garumā.

Auglis- vienligzdas kārbiņa, kurā attīstās spīdīgas, melnas sēklas. Augs vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi- pārvietojoties ar pazemes stoloniem, tādi veidojot biezas audzes.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc auga virszemes daļu: jaunos dzinumus, lapas un ziedus. Pamīšlapu pakrēslītes sēklās ir atrastas indīgas vielas, līdz ar to tās neievāc. Augu ievāc, tā aktīvākajā ziedēšanas laikā- līdz parādās sēklas. Augus izklāj uz sietiem, plānā slānī un žāvē ēnā, labi vēdināmā vietā. Drogu uzglabā papīra maisos ne ilgāk par 2 gadiem.

Pamīšlapu pakrēslīte no ķīmiskā viedokļa ir pētīta nepietiekami un vēl aizvien turpinās tās izpēte. Taču ir zināms, ka augā atrodami ogļhidrāti, leikoantocianidīni (leikocianidīns , leikodelfinidīns), organiskās skābes, fenoli un to atvasinājumi, precīzāk arbutīns (0,56%), lielā daudzumā askorbīnskābes, mikroelementi: kālijs, varš, bors, kalcijs u.c.

Ārstnieciskā nozīme

Pamīšlapu pakrēslītes aktīvo vielu komplekss nodrošina auga savelkošo, pretiekaisuma, pārklājošās, imunostimulējošās un pretmikrobu iedarbību. Miecvielas mijiedarbojoties ar olbaltumvielām, veido necaurlaidīgu slāni, ar kura palīdzību tiek aizsargātas gļotādas no kairinātājiem. Miecvielas neļauj attīstīties patogēniem organismiem. Samērā augstais askorbīnskābes saturs, piešķir augam tādas īpašības, kā imūnās sistēmas stimulējošas, pretmikrobas, atkrēpošanos veicinošas un drudža mazinošas. Šo augu ir lietderīgi lietot respiratoru slimību gadījumā- augšējo elpceļu infekcijas, bronhīts, gripa.

Eksperimentos noteica, ka pamīšlapu pakrēslītes ekstrakts iedarbojas antibakteriāli, sulas- fitoncīdi.

Pamīšlapu pakrēslītes sastāvā esošie fenolie savienojumi iedarbojas, kā antiseptiķi, kā arī rada urīna dzenošu, spazmolītisku, žulti dzenošu un adaptogēnu iedarbību. Leikoantocianidīni veicina asins recēšanu- to var droši izmantot, lai dziedētu brūces un novērstu ārējās asiņošanas. Glikozīdi un fitoncīdi stimulē sirds aktivitāti.

Tautas ārstniecībā pamīšlapu pakrēslīte ir pazīstami jau kopš seniem laikiem. No auga virszemes daļas gatavo dažādus ārstniecības līdzekļus (pamatā ūdens novārījumus), lai ārstētu saaukstēšanās slimības, gripu, bronhītu, augšējo elpceļu kataru. Pateicoties auga pretiekaisuma, žulti dzenošajām un diurētiskajām īpašībām, tā novārījums ir efektīvs liesas, aknas ārstēšanai, kā arī lai novērstu nierakmeņus un urīna aiztures.

Tautas medicīnā pamīšlapu pakrēslīti pielieto, lai rosinātu apetīti, aktivizētu zarnu peristaltiku un sakārtotu kuņģa darbību. Auga spirta ekstraktus un ūdens novārījumus lieto, kā nomierinošus līdzekļus, stenokardijas un citu sirds slimību gadījumā. Tie palīdzēs arī galvas reiboņu novēršanai.

Pamīšlapu pakrēslīte ir organisma stiprinošs līdzeklis, to var lietot pēc dzemdībām un ilgām slimošanām. Ārīgi auga lapas liek uz apdegumiem, brūcēm un čūlām, augam ir antiseptiskas, asiņošanu apturošas un pretiekaisuma spējas.

Nav ieteicams lietot

Augs izsens pazīstams, kā ārstniecības augs un ir droši lietojams pieļaujamās devās, nebaidoties ar to saindēties, jo tādu nav fiksētu. Protams, augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar to ārstēt mazus bērnus. Vienīgā blakne, kas šim augam ir noteikta ir individuāla tā nepanesamība.

Lasīt par laimes palēcīti ->