Tējas sēne
MEDUSOMYCES GISEVI

Tējas sēne ir viens no simbiotiskajiem organismiem, kurš sastāv no mikobionta ( rauga sēnītes no Torula dzimtas) un fikobionta (etiķskābās baktērijas Bacterium xylinum, Bacterium xylinoides, glikoīna baktērijas).

Pēc skata tā ir apaļa, gļotaina, slāņaina , netīri balta sēne, kura kā medūza peld barojošā vidē (salda tēja). Sēnes virspuse ir gluda, apakša izpūrusi.

Etiķskābās baktērijas visu laiku vairojās, veidojot milzīgas kolonijas. Tai pat laikā rauga sēnītes pārstrādā cukuru, kā rezultātā veidojas ogļskābā gāze un etilspirts. Etiķskābās baktērijas iedarbojas uz spirtu, radot etiķskābi, kas aptur rūgšanas procesus šķīdumā. Kā rauga sēnīte, tā arī etiķskābš baktērijas ir izplatītas dabā, tās mīt uz augļu un ogu virsmām. Tējas sēnē ir atrasts pilnīgi jauns mikroorganisms, Bacterium gluconicum, kas ir spējīga pārstrādāt glikozi, glikona skābē, kurai piemīt antibiotiskas īpašības.

Rūpnīecībā, kur izmanto tējas sēni, tā nereti izaug līdz pat 100kg. Sēne vairojas slāņojoties, ik pa laikam no mātes ķermeņa atdalas jauns slānis, kuru var jau izmantot, kā jaunu sēni, atsevišķā traukā. Tāpat arī tējas sēni var izaudzēt no neliela gabaliņa, kurš tiek paņemts no mātes sēnes.

Mājas apstākļos audzējot tējas sēni, ņem nelielu gabaliņu no mātes sēnes- palūdzot, to kādam kurš to audzē. To ievieto 10% cukura melnajā vai zaļajā tējā. Cukuru nedrīkst bērt tieši uz sēnes, jo sēne noreaģēs uz šo cukuru gūstot apdegumus (sēnes virsmā parādīsies melni plankumi). Tēja satur purīnus- aktīvās vielas, kas nepieciešamas baktēriju dzīves ciklam.

Mājas apstākļos šo sēni ievieto, parasti 3L burkā. Reizi divās nedēļās sēni mazgā ar siltu vārītu ūdeni. Trauku kurā tiek uzglabāta sēne un tās barojošais šķīdums, tiek pārklāts ar marli, lai nepieļautu uz tās kukaiņu nokļūšanu.

Ārstnieciskiem mērķiem, sēni nereti sēdina uz dažādu zāļu tēju maisījuma- izmantojama ir ne tikai melnā un zaļā tēja. Ja sēne šķīdumā atrodas vairāk kā desmit dienas, šķīdums pārvēršas etiķī- lielo baktēriju koloniju dēļ.

Lai sēne būtu veselīga un spējīga ražot, to ieteicams turēt temperatūrā, kura nav zemāka par +25C un ēnā, jo tieši saules stari spēj to iznīcināt. Gatavu dzērienu, no sēnes vasaras sezonā nolej reizi 2-4 dienās, ziemā reizi 5-6 dienās. Rūgšanas procesi saistās ar temperatūru telpā- jo temperatūra ir augstāka, jo rūgšāna notiek ātrāk un dzēriens sagatavojas arī ātrāk. Šai sēnei, kura sastāv no daudz baktēriju, patīk siltums, tāpēc tā pavasara- vasaras sezonā vairojas vislabāk.

Ja sēne tiek noturēta pārlieku ilgi jau gatavā šķīdumā, tās virsējais slānis sāk palikt tumšs. Tējas sēne arī var iet bojā, ja to laicīgi nebaro ar svaigu tējas un cukura maisījumu, tāpat tai nāvējoša ir arī pārlieku kārsta un stipra melnā tēja.

Tējas sēni var uzglabāt arī sausā veidā, ja tā tiek pareizi izžāvēta. To ir jānoliek sausā šķīvī un reizi dienā jāapgriež uz otru pusi, lai tā nesāktu pūt. Tādā veidā iegūsiet plānu plāksnīti, kuru varat glabāt sausā vietā vai ledusskapī, pēc tam ievietojot to atpakaļ sagatavotā šķīdumā, tā nedēļas laikā atgūsies.

Tējas sēne satur glikona, citrona, etiķa, piena, fosfora, ābolu, skābeņu, koj- skābes, etanolu, fermentus (proteāze, lipāze, amilāze), B grupas vitamīnus un PP, C vitamīnu, kofeīnu, cukuru, etilspirtu, vīnspirtus.

Eksperimentāli noteikts, ka tējas sēnei piemīt izteiktas metaboliskas īpašības, spēja atjaunot šūnu struktūru, par ko liecina cilvēka labsajūta. Dzērienu var lietot pie dažādām kuņģa un zarna trakta problēmām, hipertonijas un aterosklerozes gadījumā. No šīs sēnes tika iegūts antibiotiķis- meduzīns (E.K. Naumova), un jau pagājušā gadu simtā, ārsti runāja par tā baktericīdo iedarbību. Jau 1955 gadā tējas sēni sāka pielietot bērniem, dizentērijas gadījumā. Kā arī tika atklātas tā antibiotiskās un pret mikrobu īpašības, kuru tad arī nodrošināja vēlāk atklātais antibiotiķis meduzīns.

Šo sēni arī pielieto dažādu vielmaiņas sistēmu problēmu ārstēšanai, tai skaitā arī vēža profilaksei un slimnieku atkopšanai. Pat šīs terapijas ir patentētas Vācijā (Dr. Rūdolfs Sklēners). Pateicoties tieši šim ārstam 1964 gadā, šī sēne parādījās tradicionālajā medicīnā.

Tējas sēnei ir gari un plaši pielietojumu un pētījumi, tradicionālajā medicīnā, attiecībā uz dažādām slimību ārstēšanas praksēm, kaut kur tā ir bijusi veiksmīga, kaut kur ne tik, taču jāsaprot, ka šī sēne nav panaceja visām slimībām, bet tai ir jau oficiāli atzītas īpašības.

Šo sēni tautas medicīnā izmanto jau izsenis un dažādās valstīs. Tā spēj uzlabot gremošanas procesus, mazina smaguma sajūtu pārēšanās gadījumā. Turklāt, pēc garšas patīkamais dzēriens tonizē, dod mundrumu, noņem nogurumu, galvas sāpes un nervu spriegumu.

Tējas sēne labvēlīgi ietekmē cilvēkus, kuriem ir paaugstināts arteriālais spiediens, kā arī aterosklerotiskās organisma izmaiņas, gados vecākiem cilvēkiem. To lieto lai ārstētu aknu un žults ceļu slimības, kā arī hroniskus aizcietējumus un citas zarnu slimības. Tā rada antibiotisku, pretiekaisuma iedarbību, to izmanto stomatīta, dažu angīnu formu, pūtīšu, konjuktivīta ārstēšanai.

Tā efektīvi palīdzēs ārstēt skarlatīnu, vēdertīfu, gripu un saaukstēšanās slimības, kā arī difteriju.

Šī sēne jau izsenis ir pazīstama Austrumu zemēs. Japāņu Geišas to lietoja figūras uzturēšanai. Ar to zieda pigmentācijas plankumus un atbrīvojas no karpām. Skaloja ar to matus. Indonēzijā to izmantoja intoksikāciju gadījumos.

Tējas sēnes dzērienu nedrīkst lietot lielos daudzumos, jo tajā esošā etiķskābe var radīt barības vada gļotādu iekaisumu.

Kaut arī tējas sēne ir ar daudz dažādām labām īpašībām, to nedrīkst lietot cilvēki ar individuālu nepanesamību, kuri sirgst no sēnīšu slimībām, dažādām kuņģa un zarnu trakta problēmām (gastrīts ar paaugstinātu skābes saturu, kuņģa čūlas). To nedrīkst lietot arī ārstējoties medikamentozi, jo dzēriena sastāvā ir arī etilspirts. Loģiski, ka to nedrīkst lietot arī cukura diabēta slimnieki, jo arī gala produktā, dzēriens satur daudz cukurus. Vienmēr jāseko līdzi, lai uzturā nelietotu tējas sēnes dzērienu, kurš jau ir pārrūdzis (noturēts par ilgu un kļuvis koncentrēts).

Tējas sēnes pamata tējas sagatavošanā, neizmantojiet ārstnieciskos augus kuri satur ēteriskās eļļas: salvija, kumelīte, savvaļas upeni, piparu u.c.

Varat sēni saldināt arī ar medu, tā mazinās etiķskābes negatīvās īpašības, protams, to nedrīkst lietot vēl aiz vien cukura diabēta slimnieki.

Atcerieties, ka šo sēni sagatavojam tikai stikla traukā, keramika var radīt arī saindēšanos ar svinu un tas nav pieņēmums, bet reāla pieredze.

Šo dzērienu, nelielos daudzumos var lietot arī bērni pēc 3 gadu vecuma. Kā arī ja nav alerģisku reakciju, to var lietot grūtniecības laikā, taču samazinātās devās!

Lasīt par porcelāna tinteni->