Lācene   
RUBUS CHAMAEMORUS

Lācene ir daudzgadīgs augs vidēji 20-30 cm augs. Tam ir garas un ložņājošas saknes. Lapas izkārtotas pamīšus uz gara kāta, ieapaļas vai daivainas.

Ziedi baltā krāsā, līdz 3 cm diametrā, pa vienam katra stublāja galā. Auglis sākotnēji ir bāli zaļš, tad tas kļūst sārts un lēnām pāriet zeltaini dzeltenā nokrāsā, tad tas ir gatavs. Ja tas pārgatavojas, tas kļūst atkal bāls un negaršīgs. Augs sāk ziedēt maijā- jūnijā un ienākas jūlijā. Drīkst vākt arī sārtus augļus un nogatavināt tos mājas apstākļos.

Šī oga visbiežāk ir sastopama polu tuvumā, kur klimats ir ievērojami aukstāks, pie mums tā ir palikusi, kā mantojums no pēc ledus laikmeta.

Ārstnieciskos nolūkos tiek izmantotas visas šī auga daļas (lapas, ziedi, ogas un saknes). Ārstnieciska preparāta izgatavošanai ziedus, lapas un stublājus ievāc ziedēšanas laikā, saknes- parasti rudenī un žāvē ēnainā, labi vēdināmā vietā. Iegūtās drogas uzglabā auduma maisos, istabas temperatūrā, neļaujot tiem saskarties ar mitrumu.

Lācenes augļus ievāc jūlijā- augustā, kad ogas sāk dzeltēt. Vai ogas gatavas noteikt ir pavisam vienkārši, ja tās atdalās no ziedkājiņas, tad tās ir nogatavojušās. Lācenes ir jāievāc nelielos traukos, jo uzkrāmējot tām lielāku svaru virsū, no tām sāks izdalīties sula.

Svaigu laceni var uzglabāt 3-3.5 mēnešus, taču lai tās uzglabātu vēl ilgāk, tās izmērcē ūdenī, mērcētas ogas, saglabā visas tās pašas īpašības, kā svaiga oga.

Ogās atrodas ogļhidrāti un tiem radnieciski savienojumi, mono un seskviterpenoīdi, karotonoīdi, benzols, fenols, fenola karbonātskābe, daudzkodolu aromātiskie savienojumi, slāpekļa savienojumi, kumarīni, heterocikliskie skābekli saturošie savienojumi, organiskās skābes, alifātiskie ogļhidrāti, spirti, aldegīdi, ketoni, augstākās taukskābes. Sēklās atrodami arī acikliskie savienojumi.

Turklāt, augļos ir liels daudzums A provitamīna, C un E vitamīna askorbīna skābe, pektīnvielas, miecvielas un minerālvielas (kalcijs, magnijs, alumīnijs, silīcijs, hroms, varš, nātrijs u.c.), fitoncīdi un dabīgās krāsvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Lācenes ārstnieciskās īpašības saistās ar tās ķīmisko sastāvu. Augļiem piemīt drudža mazinošas, pretiekaisuma, pret cingas, pretmikrobu, spazmolītiskas un sviedru dzenošas īpašības.

Lapām piemīt savelkošas, asins apturošas, asins attīrošas, urīna dzenošas, sviedrējošas, brūču dziedējošas, piena dzenošas, kā arī pretiekaisuma īpašības.

Eksperimentāli pierādīts, ka ūdens- spirta ekstrakts no lapām un ogām ir ar antioksidanta īpašībām. Sēklu eļļai arī ir daudz nozīmīgu dziedniecisko īpašību, taču par nozīmīgāko tiek atzīta tieši antioksidanta īpašība.

Tautas medicīnā lāceni izmanto ļoti plaši, tās pielietojuma saraksts tiešām ir milzīgs.  Dziednieciskam nolūkam un lai pagatavotu dažādu preparātus, izmanto visas auga daļas (lapas, ziedus, augļus, saknes). Ziemeļos jau no seniem laiekiem izmanto lācenes sviedru dzenošās īpašības, lai ārstētu gripu, saaukstēšanos un kā pret cingas līdzekli. Lācenes lapām piemīt savelkošas, brūču dziedējošas, pretiekaisuma, urīna dzenošas un asins apturošas īpašības. Lapu novārījumu pielieto kā diurētisku līdzekli ascīta, caurejas, tūsku, cistīta, podagras un vielmaiņas traucējumu gadījumā. Lapu uzlējumu pielieto kā pretiekaisuma, brūču dziedējošu un asins apturošu līdzekli, iekšējo asiņošanu un diarejas gadījumā.

Saknes un lapas pielieto kā urīndzenošu līdzekli, lai ārstētu nierakmeņu slimību, avitaminozi, vielmaiņas traucējumus, saaukstēšanos un malāriju.

Dažas Ziemeļu tautas šī auga lapas sēja agrāk tieši uz brūces, lai apturētu asiņošanu, bet tas ir ne mazāk efektīvs līdzekls arī apdegumu un ādas slimību ārstēšanai. Ar lāceni efektīvi ārstē ādas vēzi, nedzīstošas rētas un kašķi.

Svaigas un atmiecētas žāvētas lācenes lapas liek uz brūcē un abscesiem, lai veicinātu ātrāku to dzīšanu.

Lācenes augļu un lapu uzlējumus tautas medicīnā pielieto gastrīta ar pazeminātu kuņģa sulas saturu un ļaundabīgu audzēju ārstēšanai. Lācenes augļiem piemīt pretmikrobu, sviedru dzenošas, spazmolītiskas, urīna dzenošas un savelošas īpašības, kā arī veicina asins radi un stiprina imunitāti. Tās pielieto avitaminozes un hipovitaminozes, kā slāpju remdinošu saaukstēšanās gadījumos un kopā ar medu smagi novārgušu slimnieku atkopšanai.

Ar lācenes ogu sulu apkopj, kašķa skartās vietas. Auga nostādinājumus lieto podagras, vielmaiņas problēmu un nierakmeņu gadījumā. Lācene palielina asins recēšanu. Tamdēļ, ka lācenē ir daudz kālija, to rekomendē lietot sirsds- asins vadu un kuņģa- zarnu trakta slimību ārstēšanā, kā arī pielietot gadījumos, ja ir izdevies saindēties ar smagajiem metāliem.

Lācenes preparāti ierobežo aterosklerozes attīstību, palīdz hipertonijas gadījumā un iedarbojas kā savelkošs līdzeklis kuņģa un zarna trakta darbības traucējumu gadījumā.

Lācene ir tokoferola avots, kas nepieciešams, lai normāli noritētu grūtniecība un attīstītos bērns grūtniecības laikā.

Praktiski visas lācenes auga daļas atrod savu vietu mājas kosmētikā. Ar lapu uzlējumu skalo matus, lai tos stiprinātu un atbrīvotu no blaugznām. Augļus un to sulu pielieto sejas maskām, ja ir taukaina tipa āda, palīdz pret ādas novecošanos un palielina tās tonusu.

Nav ieteicams lietot

Klīniskajā medicīnā izteiktas blaknes lācenes preparātiem nav noteiktas. Taču tos tomēr ir jālieto uzmanīgi, ja sirgstat no kuņģa vai divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, gastrīta ar paaugstinātu skābes saturu, īpaši slimības saasinājumu gadījumos!

Protams, var būt arī individuāla nepanesība pret kādu no šī auga sastāvdaļām!

Lasīt par parasto melleni ->

 .