Cigoriņš parastais
CICHORIUM INTYBUS

   

Cigoriņš parastais ir daudzgadīgs augs, pelēcīgi zaļā krāsā, ar  paresninātu (3-4cm diametrā), daudzgalvainu sakneni līdz 1,5m garumā. Visas auga daļas satur piensulu. Stbulāji stāvi (augumā līdz 150cm), sazaroti, klāti retiem matiņiem. Lapas pamīšus, piesaknes sakārtotas rozetē; stublāja lapas sakārtotas pamīšus, asi zobotas, sēdošas, augstākās lapas lancetveidīgas, veselu malu. Ziedi gaiši zili, retāk rozā un balti.

Parastā cigoriņa auglis- prizmatiska, nesimetriska, ķīļveida sēkliņa. Augs zied no jūnija līdz septembra sākumam, augļi nobriest augustā- septembrī. Cigoriņš vairojas ar sēklu palīdzību un veģetatīvi no mietveida saknes.

Ārstnieciskam nolūkam parasti izmanto parastā cigoriņa sakni, retāk jaunos dzinumus ar ziediem. Cigoriņa saknes ievāc vēlā rudenī: tās attīra no zemes, nogriež virszemes daļu, mazgā ar aukstu ūdeni, sagriež nelielos gabalos un liek uz sietiem žāvēties. Var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 50C temperatūru- žāvē līdz brūni pelēcīgai krāsai. Gatavu drogu uzglabā, sausās un vēsās telpās.

Ziedošu parasto cigoriņu ievāc jūlijā. Ievāc augu augšējās daļas (30cm garas), liek uz sietiem plānā slānī, laiku pa laikam apgrozot. ŠO drogu var žāvēt laukā (ēnā), labi vēdināmās telpās vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru.

Parastajā cigoriņā ir daudz bioloģiski aktīvo vielu. Auga lapās un sēklās ir atrasts liels daudzums inulīna, miecvielas, olbaltumvielas, organiskās skābes, glikozīds intibīns, vitamīni (askorbīnskābe, karotīns, tiamīns, riboflavīns). Auga piensulā ir laktucīns, laktupikrīns, triterpēns taraksasterols, hidroksichinamīnskābe (cigoriņskābe), ēteriskā eļļa, holīns un kaučiks. Parastā cigoriņa ziedos atrasti kumarīnu glikozīdi, sēklās 15-28% augu eļļu.

Izžāvējot un apcepjot parastā cigoriņa saknes (180C), notiek inulīna hidrolīze, palielinās fruktozes saturs ( no 2 līdz 20%), glikozīds intibīns sairst, cigoriņa drogu atbrīvojot no spēcīgās rūgtās garšas. Kārsēšanas procesā fruktoze karamelizējas, piešķirot saknēm bagātīgu brūnu krāsu, veidojas ēteriskā eļļa cikoreols, kurš arī rada gala produkta garšu un smaržu.

Ārstnieciskā nozīme

Cigoriņa saturoši preparāti iedarbojas, kā pretiekaisuma, žulti dzenoši, diurētiski, antibakteriāli, hipoglikēmiski līdzekļi. Lietojot cigoriņa preparātus tiek veicināta apetīte, tiek stimulēta gremošanas trakta darbība- tos lieto kolīta, gastrīta un enterīta gadījumā.

Sakņu ekstrakts un novārijums spēj samazināt cukura saturu asinīs, līdz ar to, to var veiksmīgi pielietot cukura diabēta ārstēšanai, sākuma stadijās. Parastā cigoriņa jauno dzinumu novārījumu lieto, žults pūšļa, aknu, nieru un urīna izvada sistēmas saslimšanu ārstēšanai. Cigoriņa ziedu nostādinājums labvēlīgi iedarbojas un sirds-asinsvadu sistēmu, to pielieto sirds ritma normalizēšanai.

Parastā cigoriņa preparātus lieto kompleksajā terapijā, endokrīnās sistēmas, vielmaiņas problēmu, ādas slimību un liekā svara ārstēšanai. Cigoriņš izvada no organisma toksīnus un šlakvielas. Pateicoties auga diurētiskajām īpašībām, augs palīdz no organisma izvadīt lieko šķidrumu un neļauj veidoties tūskai. Augs arī labvēlīgi iedarbojas uz imūno sistēmu- to stiprinot.

Tautas medicīnā parastais cigoriņš vēl aiz vien ir populārs līdzeklis. Saknes novārījums tiek lietots, kā žulti dzenošs līdzeklis, žults pūšļa slimību, žultsakmeņu un kā diurētisku līdzekli urīna izvadīšanas sistēmas slimību gadījumā. Ar parastā cigoriņa saknes novārījumu ārstē gremošanas sistēmas slimības, ar to uzlabo gremošanu un veicina apetīti, lieto dispepsijas, gastrīta, aizcietējumu, liesas uz aizkuņģa dziedzera slimību gadījumā. Ir zināmi gadījumi, kad parastā cigoriņa novārījumus lietot cērmju invāzijas, cukura diabēta, mazasinības, astēnijas, cingas gadījumā. Ārīgi (vanniņas, aplikācijas un kompreses) novārījumu lieto ādas slimību ārstēšanai- ekzēmas, nātrene, psoriāze, seborejas dermatīts, neirodermīts, atopiskais dermatīts, vitiligo, akne un furunkuloze.

No auga virszemes daļas gatavo nostādinājumu, kuru pielieto kā apetītes rosinošu un gremošanas normalizējošu līdzekli. Parastā cigoriņa jauno dzinumu nostādinājums iedarbojas žulti dzenoši, pretmikrobi, antiseptiski, savelkoši, urīna dzenoši; pielieto- gastrīta, gastroenterīta, dispepsijas, hepatīta, nefrīta, žultsakmeņu, cukura diabēta, nervu darbības traucējumu gadījumā.

Ārīgi auga virszemes daļas nostādinājums ir efektīvs ekzēmas, furunkulozes, čūlu, strutojošu brūču un griezumu ārstēšanai.

No parastā cigoriņa ziediem gatavo novārījumus un nostādinājums, kuri tiek lietoti lai ārstētu neiroloģiskas saslimšanas, acu infekcijas, dermatītu un pielieto kosmetoloģiskām vajadzībā. No ziediem spiež sulu un to izmanto, kā žulti dzenošu līdzekli. Žāvētus ziedus pievieno tonizējošām zāļu tējām.

Nav ieteicams lietot

Parastajam cigoriņam nav novērotas izteiktas blaknes un augs nav toksisks, taču to lietojot ilgi un lielās devās var rasties paaugstināts kuņģa sulas saturs, diurēze. Augu jālieto uzmanīgi paaugstinātas kuņģa sulas gadījumā un nervu sistēmas slimību gadījumā, kuras pavada pastiprināta uzbudinātība.

Svarīgi ir zināt ka parastā cigoriņa preparāti pazemina asins spiedienu, paplašina asins vadus, ietekmē sirds ritmu. Tāpēc speciālisti parasti, parasto cigoriņu iesaka lietot ierobežotā daudzumā- kursos!

Ārstniecības Receptes

Cigoriņu sakņu novārījums: 1 tējkaroti sasmalcinātas saknes aplej ar 200ml verdoša ūdens, vāra 10 minūtes, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes 4 reizes dienā.

Parastā cigoriņa nostādinājums: 1 ēdamkaroti drogu aplej ar 200ml verdoša ūdens, nostādina un atdala biezumus. Lieto pa ½ glāzei 2-3 reizes dienā pirms ēšanas.

Ārīgai lietošanai: 20gr nostādina 500ml verdošā ūdenī.

Parastā cigoriņa sula: spiež no jauniem dzinumiem, kurus ievāc ziedu veidošanās stadijā, griežot auga augšējās daļas 15-20cm. Noskalo, noplaucē un maļ caur gaļas mašīnu, izspiež sulu caur blīvu audumu un vāra 1-2 minūtes. Iekšķīgi lieto pa 1 tējkarotei vienādās daļās ar medu, ½ glāzē silta piena 3-4 reizes dienā. Ārstēšanās kurs 1-1,5 mēneši.

Ekzēmu un dziedzeru audzēju gadījumā, iesaka lietot kompreses no sakņu novārījuma (1 tējkaroti uz 1 glāzi verdoša ūdens, vāra 10 minūtes) lieto iekšķīgi 4 reizes dienā pa ¼ glāzes, ārīgi to lieto vannām, kompresēm un podagras gadījumā.

Nostādinājums iekšķīgai lietošanai: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu aplej 2 glāzēm verdoša ūdens (diennakts deva) vai kā novārījumu, ar aprēķinu 1 tējkaroti drogu aplej ar 1 glāzi verdoša ūdeni, vāra 10 minūtes, tad atdala biezumus. Lieto pa ¼ glāzes, 4 reizes dienā, lai ārstētu ekzēmas, neirodermītu, ādas niezi, nātreni, seborejas dermatītu, psoriāzi, vitilīgo, plikpaurību, furunkulozi.

Ārīgi augstāk minēto ādas slimību gadījumā: 4 ēdamkarotes aplej ar 1 glāzi verdoša ūdens. Lieto lai apmazgātos un vannās.

Novārījums: 2 ēdamkarotes sasmalcinātu sakņu aplej ar glāzi verdoša ūdens, vāra uz mazas uguns 30 minūtes, atdzesē 10 minūtes un tad atdala biezumus. Lieto pa 1/3 glāzes dienā.

Parastā cigoriņa tēja: 1 tējkarote drogu aplej ar ¼ auksta ūdens, uzsilda līdz sāk vārīties un vāra 2-3 minūtes. Atdala biezumus. Maksimālā deva 2-3 reizes dienā.

Uztura receptes

Salāti no parastā cigoriņa

200 gr. jaunu cigoriņu dzinumu, 10 gr. margarīna, sāls.

Cigoriņu sagriezt gabalos pa 2-3cm, sautē ar margarīnu 20 minūtes, pievieno sāli. Atdzesē un apber ar smalki grieztu pētersīli.

Salāti no cigoriņa saknes

100 gr. cigoriņa sakņu, 100 gr. kartupeļu, 15 gr. augu eļļas, sāls.

Novārītu kartupeli sagriež, pievieno sāls ūdenī novārītas cigoriņa saknes, sāla un pievieno augu eļļu.

Cigoriņa sakņu kafija

Žāvētas cigoriņa saknes apgrauzdē, samaļ un lieto, kā kafiju.

Parastā cigoriņā zupas piedeva

Parastā cigoriņa lapas maļ gaļas mašīnā, pievieno sāli un izmanto, kā piedevu zupām. 1 ēd.k. uz 1 porciju zupas.

Parastā cigoriņa biezenis ar āboliem

100 gr. cigoriņa lakstu un lapas, 300 gr. ābolu, 10 gr. tauku, sāls un cukurs.

Parastā cigoriņa lapas samaļ uz gaļas mašīnas, pievieno taukus un viegli apcep uz pannas, pievieno rīvētus un tvaicētus ābolus, samaisa un pasniedz, kā garnīru pie pamata ēdiena ( 2-3 ēd.k. uz 1 porciju).

Lasīt par parasto cirveni ->

 .