Cilvēka organismā vidēji ir 10-30gr mangāna, kurš pamatā atrodas aizkuņģa dziedzerī, aknās, nierēs, hipofīzē un kaulos.

Mangāna vērtīgās īpašības

Mangāns ietilpst aktīvo fermentu sastāvā, kuri piedalās oksidējoši- atjaunojošos procesos (superoksigdismutāze un piruvatkināze). Mangāns ir arī sastāvdaļa fermentiem, kuri formē saistaudus, tas veicina augšanu un skrimšļu, kā arī kaulu veselību. Mangāns ir nepieciešams normālai smadzeņu un nervu sistēmas funkcionalitātei. Tas nepieciešams arī aizkuņģa dziedzera darbībai, enerģijas, holesterīna un nukleotīdu izstrādē; ietekmē tauku vielmaiņu, mazina tauku uzkrāšanos aknā; normalizē cukura saturu asinīs, mazinot to diabēta gadījumā.

Mangāns regulē glikozes saturu asinīs un nepieciešams normālai insulīna sintēzei; stimulē askorbīnskābes ieguvi no glikozes. Mangāns ir svarīgākā sastāvdaļa tiroksīna izveidē- nozīmīgākais vairogdziedzera hormons. Tas nepieciešams arī šūnu dalīšanās procesā.

Mangāns mijiedarbojas arī ar citiem elementiem. Ja organisms ir pārsātināts ar dzelzi, mazinās mangāna absorbcija. Mangāns kopā ar cinku un varu iedarbojas, kā antioksidants.

Mangāna īpatnības

Mangāna nepietiekamība:

Tieši mangāna nepietiekamības simptomi nav noteikti pašlaik, taču tādi simptomi,kā augšanas aizture, olnīcu un sēklinieku atrofija, kaulu izturības zudums, anēmija var būt saistīti ar mangāna nepietiekamību organismā.

Mangāna deficītu parasti rada, pārlieku liels ogļhidrātu saturs uzturā.

Mangāna pārsātinātība:

Apetītes zudums;

Miegainība;

Sāpes muskuļos;

Mangāna rahīts (kaulu izmaiņas, kuras ir līdzīgas rahītam).

Der zināt, ka maļot graudus, tiek zaudēts līdz 90% mangāna.

 .