Upene
RIBES NIGRUM L.

Daudzgadīgs krūms, augumā 1-2m augstumā. Stublājs sazarots, stāvs, tumši brūns vai sarkani brūns. Lapas patīkami smaržojošas uz lapu kātiņiem, 3-5 daļīgas, maliņas asi zobotas, augšpusē kailas, lejasdaļā pa pa dzīslojumu apmatotas. Uz lapas lejasdaļas ir zeltaini dziedzerīši, tāpēc lapas sarīvējot izdalās spēcīga upeņu smarža. Ziediņi ir maziņi, zvaniņa veida, rozīgi sarkanā krāsā/

Auglis ir daudzsēklu oga, apaļas formas ar tikai upenei raksturīgu smaržu. Zied maijā un jūnijā. Augļi nobriest jūlijā un augustā.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto ogas, lapas un pumpurus. Ogas žāvē piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 60C temperatūru, tās nepieciešams bieži apmaisīt un neļaut piedegt.

Lapas ievāc augustā un septembrī, žāvē labi vēdināmās telpās. Upenes lapas ievāc uzreiz pēc ogu nolasīšanas, no zaru vidus, jo jaunās lapas plēšot tiek bojāts augs, tāpat arī nederēs vecas lapas.

Upenes ogās ir C vitamīns 400mg/%, B-0.06mg/%, P 1.2-1.5%, karotīns 0.7 mg/%, dažādi cukuri 4.5-16.8% (pamatā glikoze un fruktoze), organiskās skābes 2.5-4.5% (citronskābe, ābolskābe), olbaltumvielas 1%, pektīnvielas 0.2-0.8%, miecvielas 0.39-0.43%, antociānu vielas (cianidīns, delfinidīns) un glikozīdi, ēteriskās vielas. Minerālvielas ogās (mg/%): nātrijs 32, kālijs 372, kalcijs 36, magnijs 35, fosfors 33, dzelzs 1,3.

Augļi uzkrāj sevī selēnu, varu un cinku. Askorbīnskābes saturs citās augļu daļās arī ir ievērojami augsts: lapās (pēc ogu novākšanas) līdz 470mg/%, pumpuros līdz 175mg/%, ziedos līdz 270mg/%. Lapās ir miecvielas, ēteriskās vielas, rutīns un citi flavonoīdi, sitosterīni, pentozāni, organiskās skābes, vitamīns C, ferments emulsīns, minerālie sāļi. Tāpat lapās uzkrājas cinks, molibdēns un selēns, 15-20gr upeņu ogas nodrošina diennakts C vitamīna devu.

Sausā laikā askorbīnskābes daudzums upenes ogās samazinās par 20-30%, lietainā un aukstā vasarā C vitamīna daudzums palielinās.

Ārstnieciskā nozīme

Upenei piemīt daudz ārstniecisku īpašību- sviedru dzenošas, urīna dzenošas, stiprinošas, dezinficējošas (pateicoties ēteriskajām vielām). Preparāti, kuri gatavoti no upenes lapām un augļiem ir efektīvi pret dizentērijas nūjiņu. Auga lapas var kalpot arī, kā lielisks vitamīnu avots pavasarī. Pumpuri, nepieciešamības gadījumā, arī ziemā var kalpot kā dezinficējošs un vitaminizēts līdzeklis.

Upene plaši tiek pielietota arī tautas medicīnā. Tautas medicīnā un homeopātijā upenes lapas izmanto, lai ārstētu akmeņu slimību urīnpūslī, podagru, starp disku trūci, reimatismu, gastrītu, mazasinību, bronhītu.

Upenes pumpuru un lapu nostādinājumu lieto, kā urīndzenošu līdzekli nierakmeņu, pielonefrīta un cistīta gadījumā.

Upenes lapu nostādinājums ir vērtīgs tūskas, saaukstēšanās, skrofulas, nierakmeņu un akmeņu urīnpūslī ārstēšanai. Ogu nostādinājumu var lietot, kā vitamīnu līdzekli. Lapu nostādinājumus pielieto arī bērnu dziedinošās vannās, lai ārstētu rahītu un diatēzi.

No upenes ogām var gatavot arī sīrupu, kuru var izmantot, lai skalotu rīkli un mutes dobumu, lai ārstētu iekaisumu, sausu klepu un aizsmakumu.

Vērtīgi ir svaigas ogas saberzt kopā ar cukuru 1:3, tālāk to ziemā var izmantot, lai gatavot veselīgus dzērienus.

Augā esošās pektīnvielas zarnu traktā sasaistās ar nešķīstošajiem smago metālu sāļiem un palīdz tos izvadīt no organisma- dzīvsudrabs, svins, kobalts, stroncijs, radioaktīvie elementi, kā arī holesterīns. Tāpat arī uzņemtās pektīnvielas sasaistās ar toksiskajiem savienojumiem, kuri veidojas pūšanas procesos, normalizējas zarnu mikroflora, uzlabojas gremošana.

Nav ieteicams lietot

Upeni nedrīkst lietot hepatīta, tromboflebīta, akūtu kuņģa un zarnu trakta slimību, pastiprināta kuņģa skābuma gadījumā, kā arī pēc pārciesta insulta un infarkta.

Upene spēj radīt alerģisku reakciju. Kā arī ilglaicīga upenes lietošana var pastiprināt asins recēšanu.

LASĪTĀJU RECEPTES

Nr.1

Šogad nevārīju upeņu ievārījumu, bet caur tvaika katlu spiedu sulu - pēc iztvaicēšanas katlā karsējot izšķīdināju cukuru, pēc burbuļa pa pudelēm. Palikušās upeņu čabas kopā ar piparmētrām aplēju ar karstu ūdeni, nakti nostāvēja, dienu notecināju. Šķidrumu kopā ar cukuru uzkarsēju un šo pavārīju, pēc tam pa pudelēm. Lieto - tējām, ķīseļiem, domāju ka arī želejas sanāktu labas.

Lasīt par melnaugļu aroniju ->

 .