Kartupelis
Solanum tuberosum L.

-
   

Kartupelis ir daudzgadīgs nakteņu dzimtas augs, kultivējas, kā viengadīgs. Augs izaug līdz 60cm augumā. Augs sastāv no virszemes un pazemes daļas. No lapu pazaru pumpuriem, kuri izvietoti pazemē, veidojas stoloni, uz kuriem pirms auga ziedēšanas veidojas gumi.

Gumu forma un krāsa ir atkarīga no šķirnes, tie var būt izstiepti, apaļi vai ovāli, rozā, sarkani, dzeltenīgi vai tumši zili. Guma mīkstuma krāsa, parasti, balta, krēmīga vai dzeltena. Sakņu sistēma bārkšveida. Lapu uzbūve sarežģīta, vāji vai spēcīgi apmatota, gaiši vai tumši zaļas. Ziedkopa sarežģīts čemurs. Sēkla- daudzsēklenis, tumši zaļš, indīga 2cm liela oga.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto gumus un ziedus. Ziedus ievāc ziedēšanas laikā jūnijā- jūlijā; gumus augustā- septembrī, kad tie ir nobrieduši.

Kartupeļa gumos ir olbaltumvielas, ogļhidrāti (ciete, šķiedrvielas, pektīnvielas, mono un oligosaharīdi- glikoze, fruktoze, saharoze), minerālvielas un vitamīni. Kartupeļa gumi ir čempioni pēc kālija satura (<560mg%) un fosfora (<50mg%). Guma pamata vitamīns ir askorbīnskābe (10-54mg%). 200-300gr.gumu ir dienas C vitamīna deva, cilvēka organismam. Kartupeļa gumos ir praktiski viss B vitamīnu komplekss: tiamīns, riboflavīns, piridoksīns, folijskābe, turklāt, ir arī nikotīnskābe. Ir arī karotinoīdi, sterīni (stigmasterīns, kampesterīns, sitosterīns), fosfo-, galakto- un sterīnssaturošie lipīdi, organiskās skābes (kafijas un hlorogēnskābe). No organiskajām skābēm dominējošās ir citronskābe, skābeņskābe, ābolskābe.

Kartupeļu gumos ir arī glikolalkoloīdi (solanīns, tomatīns, leptīns, demesīns), kā arī kumarīns (umbeliferons) un parakumarīnskābe.

Ārstniecības nozīme

Kartupeļa gumu sula bremzē kuņģa dziedzeru sekrēciju, iedarbojas, kā pretiekaisuma līdzeklis un normalizē zarnu funkciju. Sulu lieto hiperacīda gastrīta, čūlainā kolīta,spastiskā kolīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas, ar pastiprinātu kuņģa sulas saturu, meteorisma gadījumā. Kartupeļa gumu sula labi atbrīvo no grēmām, nepatīkamām atraugām un citām dispepsiskām problēmām; izmanto arī hronisku aizcietējumu, cukura diabēta, hipertonijas sākuma stadijās un artrīta gadījumā.

Auga antacīdās īpašības nodrošina ciete, hemiceluloze, olbaltumvielas un zemais organisko skābju saturs.

Pretiekaisuma un brūču dziedējošās īpašības nodrošina A, C un P vitamīns.

Pateicoties tam, ka kartupeļa gumos ir acetilholīns, pastāvīga kartupeļu lietošana uzturā samazina arteriālo asinsspiedienu.

Pateicoties vitamīniem, aminoskābēm, mikro un makro elementiem, kartupelis ir nozīmīgs dārzenis diētiskajā un ārstnieciski profilaktiskajā uzturā. Tos lieto cilvēki ar vielmaiņu traucējumiem, cilvēki ar gremošanas problēmām, nierēm un sirds asinsvadu slimībām.

Ar sasmalcinātiem, svaigu kartupeļa gumiem un lapu sulu, ārstē apdegumus, ekzēmu, trofiskās čūlas, dermatītu un lieto kompresēs tromboflebīta gadījumā.

No kartupeļa gumiem griež arī svecītes, kuras izmanto taisnās zarnas iekaisuma un trūču ārstēšanai, kā arī lai ārstētu hemoroīdus.

Ar kārsta kartupeļa inhalācijām ārstē augšējo elpceļu slimības (iesnas, laringītu, faringītu, bronhītu).

Kartupeļu ciete tiek izmantota, kā pārklājošs, mīkstinošs un pretiekaisuma līdzeklis, gastrīta, kuņģa un divpadsmitpirkstu čūlas, caurejas gadījumā. Lieto perorāli vai klizmās (kā kartupeļa cietes klīsteris), lai pasargātu gļotādas no kairinošām vielām un medikamentiem.

Tautas medicīnā kartupeļa cieti izmanto daudz plašāk. To vāra un gatavo ķīselim līdzīgu masu, kuru dzer lai pasargātu gremošanas trakta gļotādu. Kā arī cieti izmanto, kā bērna pūderi, pret iekaisumu (dibenam).

Svaigu kartupeli liek uz apdegumiem, hemoroidāliem mezgliem, nedzīstošām rētām, lai mazinātu sāpes un iekaisumu. Turklāt, kartupelis lieliski attīra brūci un veicina tās sadzīšanu. Kartupeļa guma šķēlītes var likt arī uz acīm, kad ir saķerti “zaķīši”- tā ir tāda metinātāju kaite, kas rodas apdedzinot acis ar pārlieku lielu gaismu un UV starojumu.

Tautas medicīnā lieto kartupeļa sulu, lai cīnītos ar grēmām, ārstētu gastrītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlu; palīdz arī līgstošu galvassāpju gadījumā. Ar kartupeļa sulu skalo arī mutes dobumu, lai novērstu mutes un kakla iekaisuma procesus.

Nav ieteicams lietot

Kartupeļa gumu miza un visa auga virszemes daļa sevī satur indīgu glikozīdu- solanīnu, kura koncentrācija palielinās, kartupeli ilglaicīgi uzglabājot. Tiklīdz gums sāk augt (veidojas asni) un sazaļo, gaismas ietekmē, solanīna koncentrācija aug un pietuvina saindēšanās spēju.

Solanīns mazās devās iedarbojas pret iekaisumu, līdzīgi kortizonam, savukārt lielās devās iedarbojas toksiski: nomāc CNS funkcijas, negatīvi/ graujoši ietekmē asins sastāvu. Ja, ēdot kartupeli jūtat rūgtumu, tad ziniet, tas ir galvenais rādītājs, ka solanīna ir daudz.

Saindēšanās izpausmes: slikta dūša, vemšana, sāpes vēdera dobumā, aizdusa, sirds klauvēs, krampji, smagos gadījumos- samaņas zudumi.

Ir jāuzmanās, lai kartupeļa lakstus un īpaši ogas neēstu bērni un mājdzīvnieki, tas var beigties arī traģiski.