Mūsdienās aiz vien populārāks un populārāks kļūst
sīrups no priežu čiekuriem, tamdēļ arī es esmu nolēmis padalīties savā receptē,
kā to gatavoju es!
Priežu čiekuriem, līdzīgi, kā priežu pumpuriem ir
ietekme uz augšējo elpceļu sekretorisko darbību un tas ir lielisks
atkrēpošansa līdzeklis. Tam piemīt arī neliela urīndzenoša un žultsdzenoša
iedarbība. Pamatā priedes produktus lieto cingas, bronhīta,
pneimonijas, bronhektāzijas, holecistīta, holangīta, cistīta un
pielonefrīta gadījumos. Plaši pielieto arī lai laikus izvairītos no insulta, kā
arī lai jau ārstētu sekas.
Priežu čiekuru sīrupam būs nepieciešamas šādas
sastāvdaļas (vēli ievāktiem čiekuriem):
- 1 kg priežu čiekuru;
- 2 kg cukurs;
- 2 l ūdens;
Priežu čiekurus var ievākt atkarībā no klimata
apstākļiem, sākot ar jūniju un beidzot ar janvāri- viss ir atkarīgs, kas no
tiem tiek gatavots un kādam nolūkam. Zaļie čiekuri, kas būs pieejami tuvāk
vasaras saulgriežiem būs spēcīgs vitamīnu avots, taču sīrupu nāksies gatavot
bez termiskas apstrādes- būtībā cukura vai medus nostādinājumu. Vēlāk ievāktus
čiekurus jau ir iespējams vārīt, jo tajos mazāk jau ir vitamīnu taču vairāk
citu vielu. Vēl kas jāzina, ievākt nepieciešams mātišķos čiekurus- to var
noteikt pēc sveķainības un čiekura virsmas.
Ievācot čiekurus būtu jāievēro viena lieta- nenotīram
priedīti pilnībā no čiekuriem- veicam lielāku pastaigu pa mežu un es iesaku
turēties pie principa no katriem trīs čiekuriem ņemam vienu. Vākšanas
process būs ilgāks, taču tādā veidā mēs krasi neietekmēsim meža audzi.
Čiekurus vēlams ievākt tālāk no auto ceļiem, jo auto
ceļu tuvumā ir lielāka koncentrācija ar smagajiem savienojumiem, kuri rodas
degvielai sadegot!
Kad veiksmīgi esam salasījuši čiekurus, tos ir
nepieciešams notīrīt. Es personīgi pats nekad tiem kātiņus nost negriežu, taču
ja tie traucē, to droši var darīt. Tā kā čiekuriņi ir sveķaini tad es ieteiktu
čiekurus apliet ar kārstu (ne verdošu) ūdeni un atstāt tos kārsta ūdens peldē
uz 10-15 minūtēm- sveķi pakusīs un visi gruži no čiekuriņiem atdalīsies! Ja
čiekuri ir vēlu ievākti, un tie tiks vārīti, tad vienkārši noskalojiet aukstā,
tekošā ūdenī un pēc vārīšanas sīrupu izlejiet cauri marlei- atfiltrējiet
piemaisījumus.
Tālāk par rudenī ievāktajiem čiekuriem: Tālāk
sagatavojam katliņu kurā vārīsim čiekurus! Lejam tajā ūdeni un pievienojam
cukuru un vāram līdz cukurs ir pilnībā izkusis. Esošajai masai pievienojam klāt
čiekurus un uz nelielas līdz vidēji lielas uguns vāram masu. Vārīšanas process
aizņems vidēji 3h, taču tas ir ļoti relatīvs lielums, mēdz būt vairāk un mēdz
būt mazāk.
Nogatavojoties, sīrups paliks sarkani brūnā krāsā,
tieši tāpat arī čiekuri paliks sarkanīgi un cits pat atvērsies, tas liecinās
par to, ka sīrups ir gatavs!
Vārīšanās procesā, protams, tiks zaudēta daļa ūdens,
kas sīrupu padarīs biezāku. Ja to pavārīsiet vēl vairāk līdz zaudēts tiks viss
ūdens- sanāks priežu čiekuru ledenes, kas arī nav slikts variants īpaši, ja
sīrups paredzēts bērniem. Taču ledenēm būs nepieciešamas formiņas- pašlaik
iespējams nopirkt dažādas silikona formiņas pārtikai vai arī varat izmantot jeb
kādas citas formiņas, kuras pirms uzpildīšanas iesaku apsmērēt ar sviestu!
Nereti, kad redzu ka iegūtā masa man ir par biezu es
pēdējā vārīšanas pusstundā pievienoju klāt zāļu tēju uzlējumu, padarot sīrupu
patīkamāku lietošanā!
Ja, mēs vēlamies gatavot sīrupu no vasaras sākumā
ievāktiem- zaļajiem čiekuriem. Tad sākumā ievācam čiekurus 1-4cm garus, kurus
viegli varam pārgriezt ar nazi. Sagriežam tos vairākās daļās un beram traukā!
Kad traukā ir noklāta viena kārta ar čiekuriem- pāri beram cukuru un beram pāri
nākamo kārtu ar čiekuru daļām un tā līdz trauks pilns. Trauku noliekam vietā,
kur cukurs lēnām izvilks no čiekuriem vērtīgās vielas un pārvērtīsies sīrupā.
Drīkst izmantot arī medu, cukura vietā. Jāatceras, lai šāds sīrups ir spēcīgs
savā iedarbībā, taču to ir jāuzglabā ledusskapī, jo termiskas apstrādes tam nav
veiktas un tam būs tendence bojāties!