Vēlo priežu čiekuru sīrups
Sīrups, kur gatava jau no nobriedušiem čiekuriem

Mūsdienās aiz vien populārāks un populārāks kļūst sīrups no priežu čiekuriem, tamdēļ arī es esmu nolēmis padalīties savā receptē, kā to gatavoju es!

Priežu čiekuriem, līdzīgi, kā priežu pumpuriem ir ietekme uz augšējo elpceļu sekretorisko  darbību un tas ir lielisks atkrēpošansa līdzeklis. Tam piemīt arī neliela urīndzenoša un žultsdzenoša iedarbība. Pamatā priedes produktus lieto cingas, bronhīta, pneimonijas, bronhektāzijas, holecistīta, holangīta, cistīta un pielonefrīta gadījumos. Plaši pielieto arī lai laikus izvairītos no insulta, kā arī lai jau ārstētu sekas.

Priežu čiekuru sīrupam būs nepieciešamas šādas sastāvdaļas (vēli ievāktiem čiekuriem):

  • 1 kg priežu čiekuru;
  • 2 kg cukurs;
  • 2 l ūdens;

Priežu čiekurus var ievākt atkarībā no klimata apstākļiem, sākot ar jūniju un beidzot ar janvāri- viss ir atkarīgs, kas no tiem tiek gatavots un kādam nolūkam. Zaļie čiekuri, kas būs pieejami tuvāk vasaras saulgriežiem būs spēcīgs vitamīnu avots, taču sīrupu nāksies gatavot bez termiskas apstrādes- būtībā cukura vai medus nostādinājumu. Vēlāk ievāktus čiekurus jau ir iespējams vārīt, jo tajos mazāk jau ir vitamīnu taču vairāk citu vielu. Vēl kas jāzina, ievākt nepieciešams mātišķos čiekurus- to var noteikt pēc sveķainības un čiekura virsmas.

Ievācot čiekurus būtu jāievēro viena lieta- nenotīram priedīti pilnībā no čiekuriem- veicam lielāku pastaigu pa mežu un es iesaku turēties pie principa no katriem  trīs čiekuriem ņemam vienu. Vākšanas process būs ilgāks, taču tādā veidā mēs krasi neietekmēsim meža audzi.

Čiekurus vēlams ievākt tālāk no auto ceļiem, jo auto ceļu tuvumā ir lielāka koncentrācija ar smagajiem savienojumiem, kuri rodas degvielai sadegot!

Kad veiksmīgi esam salasījuši čiekurus, tos ir nepieciešams notīrīt. Es personīgi pats nekad tiem kātiņus nost negriežu, taču ja tie traucē, to droši var darīt. Tā kā čiekuriņi ir sveķaini tad es ieteiktu čiekurus apliet ar kārstu (ne verdošu) ūdeni un atstāt tos kārsta ūdens peldē uz 10-15 minūtēm- sveķi pakusīs un visi gruži no čiekuriņiem atdalīsies! Ja čiekuri ir vēlu ievākti, un tie tiks vārīti, tad vienkārši noskalojiet aukstā, tekošā ūdenī un pēc vārīšanas sīrupu izlejiet cauri marlei- atfiltrējiet piemaisījumus.

Tālāk par rudenī ievāktajiem čiekuriem: Tālāk sagatavojam katliņu kurā vārīsim čiekurus! Lejam tajā ūdeni un pievienojam cukuru un vāram līdz cukurs ir pilnībā izkusis. Esošajai masai pievienojam klāt čiekurus un uz nelielas līdz vidēji lielas uguns vāram masu. Vārīšanas process aizņems vidēji 3h, taču tas ir ļoti relatīvs lielums, mēdz būt vairāk un mēdz būt mazāk.

Nogatavojoties, sīrups paliks sarkani brūnā krāsā, tieši tāpat arī čiekuri paliks sarkanīgi un cits pat atvērsies, tas liecinās par to, ka sīrups ir gatavs!

Vārīšanās procesā, protams, tiks zaudēta daļa ūdens, kas sīrupu padarīs biezāku. Ja to pavārīsiet vēl vairāk līdz zaudēts tiks viss ūdens- sanāks priežu čiekuru ledenes, kas arī nav slikts variants īpaši, ja sīrups paredzēts bērniem. Taču ledenēm būs nepieciešamas formiņas- pašlaik iespējams nopirkt dažādas silikona formiņas pārtikai vai arī varat izmantot jeb kādas citas formiņas, kuras pirms uzpildīšanas iesaku apsmērēt ar sviestu!

Nereti, kad redzu ka iegūtā masa man ir par biezu es pēdējā vārīšanas pusstundā pievienoju klāt zāļu tēju uzlējumu, padarot sīrupu patīkamāku lietošanā!

Ja, mēs vēlamies gatavot sīrupu no vasaras sākumā ievāktiem- zaļajiem čiekuriem. Tad sākumā ievācam čiekurus 1-4cm garus, kurus viegli varam pārgriezt ar nazi. Sagriežam tos vairākās daļās un beram traukā! Kad traukā ir noklāta viena kārta ar čiekuriem- pāri beram cukuru un beram pāri nākamo kārtu ar čiekuru daļām un tā līdz trauks pilns. Trauku noliekam vietā, kur cukurs lēnām izvilks no čiekuriem vērtīgās vielas un pārvērtīsies sīrupā. Drīkst izmantot arī medu, cukura vietā. Jāatceras, lai šāds sīrups ir spēcīgs savā iedarbībā, taču to ir jāuzglabā ledusskapī, jo termiskas apstrādes tam nav veiktas un tam būs tendence bojāties!

 .