Hlors ir viens no trijiem nutrientiem, kurš cilvēkam ir nepieciešams lielos daudzumos. Dzīvniekiem un cilvēkiem hlora joni nodrošina osmotisko stabilitāti, tam piemīt optimālais rādiuss, lai nokļūtu cauri šūnu membrānai. Tieši ar šo īpašību tiek pamatota tā mijiedarbība ar nātrija un kālija joniem, lai radītu pastāvīgu osmotisko spiedienu un regulētu ūdens-sāļu vielmaiņu.

Organismā hlors ir ap 1000 gr un koncentrēts tas ir pamatā ādā. Nereti dzeramajam ūdenim pievieno hloru, lai to attīrītu un iznīcinātu dažādus slimības ierosinātājus, piemēram, vēdera tīfu vai hepatītu. Ūdeni vārot hlors izgaro un garšas kvalitāte uzlabojas.

Hlors no organisma labi tiek izvadīts ar sviedriem un urīnu.

Hlora vērtīgās īpašības

Hlors piedalās ūdens līdzsvara nodrošināšanai organismā. Tas nepieciešams adekvātai nervu un muskuļu darbībai, veicina gremošanu, palīdz no organisma izvadīt kaitīgās vielas, palīdz attīrīt aknas no taukiem un ir nepieciešams smadzeņu darbībai.

Gadījumos, kad hlora organismā ir par daudz, organisma sāk uzkrāties ūdens.

Hlors mijiedarbojas ar nātriju un kāliju, regulējot skābju un sārmu, kā arī ūdens līdzsvaru organismā.

Hlora īpatnības

Hlora nepietiekamība:

• Muskuļu vājums;
• Sausums mutē;
• Apetītes zudums.

• Samazinās arteriālais asinsspiediens;
• Sirds pulsa paātrināšanās;
• Bieži samaņas zudumi.

Hlora deficīts ir sastopams ārkārtīgi reti vai pat nav sastopams vispār, jo to uzņemam ne tikai caur pārtiku, bet arī caur dzeramo ūdeni. Pievienojot jeb kuram pārtikas produktam pārtikas sāli, tajā palielinās hlora saturs.

Hlora pārsātinājums organismā sastopams ārkārtīgi reti.