Sārtžibulītis parastais
Odontites vulgaris Moench (syn. O. rubra Gilib. nom. inval.)

Odontites vulgaris

   

  • Angliski: red Bartsia
  • Vāciski: Roter Zahntrost
  • Zviedru: rödtoppa
  • Igauņu: harilik kamaras
  • Lietuviešu: raudonasis skėstukas
  • Krievu: зубчатка обыкновенная

Viengadīgs lakstaugs, kurš izaug 15-50cm augumā. Stublājs stāvs, ar arkveida zariem, stublājs un zari ir klāti ar blīvu, mīkstu un piekļautu apmatojumu. Lancetveida vai lancet- lineāras lapas, garumā līdz 5cm un platumā līdz 1cm, augšpusē smailas, gar lapas malu 3-7 truli zobiņi un apmatojums. Nelieli, divdzimuma, divlūpu ziediņi mēdz būt sarkani, rozā vai violetos toņos. Tie ir izvietoti pa 8-50, blīvās, vienpusējās vārpu ziedkopās.

Sakņu sistēma ir mietveida, sazarota. Izdīgstot, sēkla veido smalku dzinumu, kurš nereti ieurbjas blakus esošā auga saknenī un saaug ar to kopā, barojoties no tā. Auglis- izstiepta, apmatota kārbiņa ar olformas sēkliņām.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto auga virszemes daļu. To ievāc mirklī, kad augs ir noziedējis- augustā sākumā. Augu griež augsnes līmenī. Augu žāvē uz papīra vai auduma, 5-7cm biezumā, liekot uz palikņiem ēnainā un labi vēdināmā vietā. Augu uzglabā ne ilgāk par 2 gadiem.

Parastais sārtžibulīša laksti satur iridoīdos glikozīdus, starp kuriem ir aukubīns, odontozīds un katalpols, fenolkarbonātskābes, līdz 3% triterpēnu saponīnus, flavonoīdus, kā luteolīns-7-o-glikozīds, apigenīns, apigenīn-7-o-glikozīds, ap 4% miecvielas un līdz 1,5% sveķvielas, kā arī ēterisko eļļu un nedaudz alkaloīdus. Augā atrasta arī askorbīnskābe, karotinoīdi, dzelzs, varš, mangāns, cinks, niķelis, hroms un molibdēns.

Ārstnieciskā nozīme

Parastais sārtžibulītis ir kļuvis par pētījumu objektu dažādās padomju laboratorijās. Uz dzīvniekiem tika pārbaudīta novārījuma, nostādinājuma un sausā ekstrakta iedarbība. Ir noskaidrots, ka auga preparātiem piemīt izteiktas kardiotoniskas īpašības un tas ievērojami samazina arteriālo asinsspiedienu. Sausais ekstrakts, proporcijās 1:4000, 1:2000, 1:1000 un 1:500 visos gadījums pastiprināja sirds saraušanās amplitūdu par 11,7-18,6% un pastiprināja sirds ritmu par 25-50%. Nostādinājums devā 0,5gr/ kg suņiem un trušiem radija ekstrasistola efektu.

Lielās devās preparāti nomāca kustību aktivitāti un spēju orientēties, turklāt radīja miega efektu- tika noteikts, ka augs iedarbojas, kā viegls trankvilizātos.

Ir noteikta, parastā sārtžibulīša, labvēlīgā iedarbība uz žults izdali un hepatīta norisi: tas pastiprina žults radi un izdali, aktivizējas aknu šūnu sasaiste ar ēteri, pateicoties vielmaiņas procesu normalizācijai aknā un uzlabojas kopējais stāvoklis.

Tautas medicīnā šis augs tiek pielietots plaši. Zintnieki iesaka šī auga virszemes daļas novārījumu un nostādinājumu lietot, sirds sāpju, sirds asinsvadu slimību, gremošanas trakta slimību, dažādu aknu slimību un liesas slimību gadījumā. Ar šiem preparātiem ārstē, nervu darbības traucējumus, galvas un reimatiskās sāpes, podagru un malāriju. Parastais sārtžibulītis ir efektīvs temperatūras mazinošs līdzeklis, dažādu infekciju slimību, tai skaitā kuņģa infekciju un septisku stāvokļu gadījumos. To lieto arī laringīta, augšējo elpceļu katara, bronhīta, pneimonijas un gripas ārstēšanai. Dažādu hipertonisku slimību profilaksei arī lieto parastā šārtžibulīša nostādinājumus.

Tautas medicīnas adepti tic, ka šis augs var izārstēt endometriozi, mastopātiju un fibromiomu. Parasto sārtžibulīti lieto pankreatīta, hroniska hepatīta, žults ceļu iekaisuma gadījumā. 

Nav ieteicams lietot

Parastam sārtžibulītim ir arī savas blaknes. To nedrīkst lietot bērni, grūtnieces un jaunās māmmiņas, laktācijas periodā, tas nederēs arī hipertoniķiem un cilvēkiem ar individuālu auga sastāvdaļu nepanesamību.

Lasīt par septiņstarīti->