• latviski: parastā bultene
• angliski: Arrowhead
• vāciski: Pfeilkraut
• zviedru: pilblad
• igauņu: jõgi-kõõlusleht
• lietuviešu: strėlialapė papliauška
• krievu: стрелолист обыкновенный

Parastā bultene ir mūžzaļš un daudzgadīgs augs, pilnībā vai daļēji augošs ūdenī. Uz šņorveidīgiem izaugumiem aug tā sakņu augļi. Tievs trīšķautņu stublājs, kurš pildīts ar gaisa pildītiem audiem, kurš augumā mēdz izaugt 20-110cm. Lapas forma atšķiras pēc vides, kurā tas aug.  Zemūdens lapas ir šauras un izstieptas, un garas līdz 120cm. Peldošās lapas ir ar platu olformas virsmu, virsūdens lapas ir uz gariem lapu kātiem un lapa atgādina bultas uzgali pēc formas.

Jūnija vidū auga virsūdens daļā parādās vārpas viedīgas ziedkopas. Augu apputeksnē kukaiņi, pēc kā veidojas augļi, sēkliņas ar “deguntiņiem”, kuras izsējas ar ūdens straumes palīdzību.

Parastās bultenes sakņu augļus ievāc agrā pavasarī vai rudenī. Sakņu augļus tīra, mazgā tekošā ūdenī, griež ripiņās un liek žāvēties svaigā gaisā. Kad sakņu augļi ir izžuvusī, tos uzglabā vēsā vietā. Ja vēlas iegūt parastās bultenes miltus, tad sakņu augļus žāvē cepeškrāsnī un tad maļ. Ārstnieciskam nolūkam izmanto parastās bultenes lapas vai no tām iegūtu ekstraktu.

Parastās bultenes sakneņos ir <35% cietes, 10% olbaltumvielas, 3% cukura, 0.5% tauku, kā arī steroīdi un miecvielas. Lapās ir flavonoīdi (hidrolizātā: homoorientīns, orientīns, skoparīns, izoskoparīns), sēklās- ogļhidrāti: glikoze, fruktoze, saharoze, rafinozi, stahiozi. Augs ir pārbagāts ar B grupas vitamīniem, kā arī minerālajiem elementiem, kā kālijs, magnijs, fosfors, dzelzs, mangāns un varš.

Ārstnieciskā nozīme

Parastās bultenes ārstnieciskās īpašības saistītas ar ķīmisko sastāvu. Neskaitot vitamīnus un minerālvielas, augā ir arī liels daudzums cietes. Zinātnieki ir pierādījuši, ka augi ar lielu cietes daudzumu normalizē gremošanu, labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānus čūlas gadījumā, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un uzturēt pretiekaisuma aktivitāti. Turklāt ir arī noteikta pretaudzēju un pretsēnīšu aktivitāte šī auga ekstraktam.

Tautas medicīnā šo augu pielieto pret trakumsērgu un auga lapas vēl aiz vien, mūsdienās, lieto pie rozes iekaisuma, kā savelkošu un dziedējošu līdzekli. Pateicoties miecvielām, kuras ir parastās bultenes sastāvā, tas ir efektīvs asiņošanas apturēšanai. Ar lapu novārījumiem ārstē sēnīšu un infekciju ādas slimības.

Nav ieteicams lietot

Šo augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī dot bērniem. Tas nav vēlams arī aptaukošanās, cukura diabēta un individuālas nepanesamības gadījumā.

Pārtikas nozīme

Pārtikā izmanto auga sakņu gumus, kurus ievāc vēlā rudenī un sakneņus. Sakneņus ēd vārītus vai ceptus. Tāpat ēd arī gumus, taču tos var ēst arī svaigus. Gumus var sagatavot arī uz ziemu, tos sagriežot šķēlītēs un ižāvējot.

Uztura receptes

Daudzās pasaules valstīs parastā bultene tiek pielietota arī kulinārijā. Sakņu augļiem ir ļoti līdzīgs sastāvs, kā mūsu ierastajam kartupelim, tikai parastajā bultenē ir divas reizes vairāk cietes un piecas reizes vairāk olbaltumvielu.

Pēc termiskas apstrādes, parastās bultenes sakņu augļi atgādina ceptus ēdamos kastaņus, tā labi der pie gaļas ēdieniem, izmantojama arī kā patstāvīgs ēdiens. Saknes augļu milti noder ne tikai maizes cepšanai, bet arī kā iebiezinātājs ķīseļiem un želejām. Garšīga un barojoša sanāk biezputra no šiem sakņu augļiem.

Cepti parastās bultenes sakņu augļi

Cepeškrāsnī uz plāts vai arī ugunskurā izcep bultenes saknes augļus, lieto siltus, noņemot plāno miziņu.

Parastās bultenes saknes augļu biezputra

Svaigus saknes augļus vāra sālītā ūdenī 5 minūtes, attīra no miziņas, laiž caur gaļas mašīnu. Pie 200 gr biezeņa pievieno 1 glāzi piena, 1 ēd.k cukura un vāra līdz nepieciešamai konsistencei.

Parastās bultenes saknes augļu milti

Mazgātus parastās bultenes sakņu augļus sagriež daiviņās un žāvē saule, pabeidz žāvēšanu cepeškrāsnī un tad samaļ.