![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
Parastā bultene ir mūžzaļš un daudzgadīgs augs, pilnībā vai
daļēji augošs ūdenī. Uz šņorveidīgiem izaugumiem aug tā sakņu augļi. Tievs
trīšķautņu stublājs, kurš pildīts ar gaisa pildītiem audiem, kurš augumā mēdz
izaugt 20-110cm. Lapas forma atšķiras pēc vides, kurā tas aug. Zemūdens lapas ir šauras un izstieptas, un
garas līdz 120cm. Peldošās lapas ir ar platu olformas virsmu, virsūdens lapas
ir uz gariem lapu kātiem un lapa atgādina bultas uzgali pēc formas.
Jūnija vidū auga virsūdens daļā parādās vārpas viedīgas ziedkopas.
Augu apputeksnē kukaiņi, pēc kā veidojas augļi, sēkliņas ar “deguntiņiem”,
kuras izsējas ar ūdens straumes palīdzību.
Parastās bultenes sakņu augļus ievāc agrā
pavasarī vai rudenī. Sakņu augļus tīra, mazgā tekošā ūdenī, griež ripiņās un
liek žāvēties svaigā gaisā. Kad sakņu augļi ir izžuvusī, tos uzglabā vēsā
vietā. Ja vēlas iegūt parastās bultenes miltus, tad sakņu augļus žāvē
cepeškrāsnī un tad maļ. Ārstnieciskam nolūkam izmanto parastās bultenes lapas
vai no tām iegūtu ekstraktu.
Parastās bultenes sakneņos ir <35%
cietes, 10% olbaltumvielas, 3% cukura, 0.5% tauku, kā arī steroīdi un
miecvielas. Lapās ir flavonoīdi (hidrolizātā: homoorientīns, orientīns,
skoparīns, izoskoparīns), sēklās- ogļhidrāti: glikoze, fruktoze, saharoze, rafinozi,
stahiozi. Augs ir pārbagāts ar B grupas vitamīniem, kā arī minerālajiem
elementiem, kā kālijs, magnijs, fosfors, dzelzs, mangāns un varš.
Ārstnieciskā nozīme
Parastās bultenes ārstnieciskās īpašības
saistītas ar ķīmisko sastāvu. Neskaitot vitamīnus un minerālvielas, augā ir arī
liels daudzums cietes. Zinātnieki ir pierādījuši, ka augi ar lielu cietes
daudzumu normalizē gremošanu, labvēlīgi ietekmē gremošanas orgānus čūlas
gadījumā, palīdz regulēt cukura līmeni asinīs un uzturēt pretiekaisuma
aktivitāti. Turklāt ir arī noteikta pretaudzēju un pretsēnīšu aktivitāte šī
auga ekstraktam.
Tautas medicīnā šo augu pielieto pret
trakumsērgu un auga lapas vēl aiz vien, mūsdienās, lieto pie rozes iekaisuma,
kā savelkošu un dziedējošu līdzekli. Pateicoties miecvielām, kuras ir parastās
bultenes sastāvā, tas ir efektīvs asiņošanas apturēšanai. Ar lapu novārījumiem
ārstē sēnīšu un infekciju ādas slimības.
Nav ieteicams lietot
Šo augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas
periodā, kā arī dot bērniem. Tas nav vēlams arī aptaukošanās, cukura diabēta un
individuālas nepanesamības gadījumā.
Uztura receptes
Daudzās pasaules valstīs parastā bultene tiek pielietota arī
kulinārijā. Sakņu augļiem ir ļoti līdzīgs sastāvs, kā mūsu ierastajam
kartupelim, tikai parastajā bultenē ir divas reizes vairāk cietes un piecas
reizes vairāk olbaltumvielu.
Pēc termiskas apstrādes, parastās bultenes sakņu augļi
atgādina ceptus ēdamos kastaņus, tā labi der pie gaļas ēdieniem, izmantojama
arī kā patstāvīgs ēdiens. Saknes augļu milti noder ne tikai maizes cepšanai,
bet arī kā iebiezinātājs ķīseļiem un želejām. Garšīga un barojoša sanāk
biezputra no šiem sakņu augļiem.
Cepti parastās
bultenes sakņu augļi
Cepeškrāsnī uz plāts vai arī ugunskurā izcep bultenes saknes
augļus, lieto siltus, noņemot plāno miziņu.
Parastās bultenes
saknes augļu biezputra
Svaigus saknes augļus vāra sālītā ūdenī 5 minūtes, attīra no
miziņas, laiž caur gaļas mašīnu. Pie 200 gr biezeņa pievieno 1 glāzi piena, 1
ēd.k cukura un vāra līdz nepieciešamai konsistencei.
Parastās bultenes
saknes augļu milti
Mazgātus parastās bultenes sakņu augļus sagriež daiviņās un
žāvē saule, pabeidz žāvēšanu cepeškrāsnī un tad samaļ.