Staģe vītolu
Inula salicina L.

    

Vītolu staģe ir daudzgadīgs augs ar stāvu stublāju līdz 80cm augumā. Lapas izkārtotas pamīšus uz stublāju, dzīslojums vaļēji plūksnains. Pēc formas lapas izstieptas ar smailām malām, ādainas struktūras. Lapas pret stublāju izvietotas taisnā leņķī.

Auga ziedi ir dzelteni ar zeltītu atblāzmu, visbiežāk vientuļi. Pilnībā atvēries zieds sasniedz līdz 35mm diametrā. Augs sāk ziedēt no jūnija un tā ziedēšana turpinās līdz pat augustam. Augļi- kaila sēkliņas.

Augu virszemes daļu ievāc tā ziedēšanas laikā. Žāvē labi vēdināmā un apēnotā vietā. Saknes rok rudenī un žāvē nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Droga uzglabājama 2 gadus.

Augs sevī ietver dažādus vērtīgus ķīmiskus elementus:

Auga virszemes daļa

Ēterisko eļļu (<0.06%)- helenīnu, seskviterpenoīdu- gamma laktonu, miecvielas, flavonoīdus, kumarīnus, alkaloīdu pēdas.

Auga pazemes daļa

Ēterisko eļļu (<2,6%), seskviterpenoīdu- alantolaktonu, izoalantolaktonu, triterpenoīdu- fridelīnu, steroīdu- beta sitosterīnu, polisaharīdu- inulīnu (<52%), alkaloīdus (<0,06%). Poliacitelēna savienojumus- vinilpentacitelēns.

Auga ziedi

Triterpenoīdi, flavonoīdi 5-11mg/kg- apigenīns, hiperozīds, oksikanēļskābes- kafijskābe un hlorogēnskābe.

Vītolu staģē ir atrasti arī mikro un makro elementi, kā varš, cinks, svins, sudrabs, molibdēns, bārijs, stroncijs, fosfors, mangāns, niķelis, titāns, vanādijs, hroms, cirkonijs, litijs, kobalts, itrijs.

Pēc laboratorijas pārbaudēm visās auga daļās atrasti ogļhidrāti, slāpekļa savienojumi, organiskās skābes, triterpēnu savienojumi, karotinoīdi, fenolie savienojumi, ēteriskās eļļas, seskviterpēnu laktoni, aminoskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Laboratoriski augs ir testēts un ir noteikta tā pretiekaisuma, atkrēpošanu veicinoša un pret mikroba iedarbība. Un, kā atkrēpošanu veicinošs augs tas ne ar ko neatpaliek no savas radinieces Helēniju ālantes.

Ar ārstnieciskām īpašībām ir apveltītas visas šī auga daļas. Pataloģiju terapijai izmanto auga saknes, stublājus, lapas un ziedkopas. Nostādinājumi, novārījumi un cita veida ārstnieciskie dzērieni, tiek pielietoti dažādu kaklu slimību un akūtu respiratoro slimību ārstēšanai.

Vītolu staģe palīdzēs arī stenokardijas, spazmofīlijas, epilepsijas un hepatīta gadījumā. Ir noteikta arī tā efektivitāte dažu ādas un STS slimību ārstēšanai.

Vītola staģes preparāti iedarbojas savelkoši, pretiekaisuma, brūču dziedējoši un antiseptiski. Turklāt tie lieliski iedarbojas, kā atkrēpošanos veicinoši, diurētiski un sviedru dzenoši līdzekļi.

Vītolu staģi izmanto tautas medicīnā dažādu veselības problēmu novēršanai. Ar tās saknēm un sakneņiem ārstē gremošanas trakta slimības, kuņģa vēzi, dzelteno kaiti, stenokardiju, hiperacīdo gastrītu, furunkulozi, skrofulozi, čūsku kodumus, sifilisu un izmanto pēcdzemdību periodā.

Ar auga virszemes daļu ārstē diareju, strutojošo otītu, angīnu, zobu sāpes, insektu kodumus, sieviešu slimības, čūlas, furunkulozi, gonoreju, epilepsiju un skrofulozi. Tā iedarbojas sedatīvi, asiņošanu apturoši, atkrēpošanos veicinoši, diurētiski, sviedru dzenoši un pret cingas attīstību.

Auga lapas pielieto, lai ārstētu angīnu, trūces, ādas izsitumus, karpas un tās lieti noder, kā brūču dziedējošs līdzeklis.

Taču, visbiežāk, vītola staģi pielieto, lai ārstētu:

  • Elpceļu slimības, ieskaitot bronhītu un pneimoniju;
  • Gremošanas trakta pataloģijas;
  • Ādas slimības- ekzēmas, dermatīts, kā arī strutojošas brūces;
  • Reimatismu;
  • Vielmaiņas traucējumi, tai skaitā cukura diabēts;
  • Ginekoloģiska rakstura problēmas;
  • Tuberkulozi;
  • Asinsvadu problēmas.

Nav ieteicams lietot

Kā, jau visiem augiem ir arī savi ierobežojumi. Vītola staģi nelieto, lai ārstētu bērnus, grūtnieces un māmmiņas krūts barošanas periodā. To nav vēlams lietot, ja ir gastrīts ar pazeminātu kuņģa sulas saturu, nefrīts, sirds un asinsvadu pataloģijas, pārlieku biezas asins, kā arī atoniskie aizcietējumi.

Ievērojot blaknes (slikta dūša, vemšana, galvas reiboņi, siekalu pastiprinātu izdalīšanos vai alerģiju) augu nepieciešams pārtraukt lieto.

Lasīt par vālīšu staipekni ->