Ugunspuķe šaurlapu
CHAMERION ANGUSTIFOLIUM

  

Cilvēki mēdz interesēties, kamdēļ šo augu tieši sauc par ugunspuķi, ne kā pareizāk to būtu dēvēt par kipreju. Viss ir ļoti vienkārši, šis augs ļoti labi aug vietās, kur ir bijusi uguns un uz augsnes palikušas ogles un pelni.

Ugunspuķe ir daudzgadīgs, liela auguma augs (50-180cm). Tai ir resna ložņājoša sakne parasti līdz 1m gara, stublājs cilindrisks, maz sazarots un stipri lapots. Lapas lancetveidīgas, garumā no 5 līdz 12cm, platumā 0,7-2cm ar izteiktu dzīslojumu, virspusē lapa ir tumši zaļas un apakšā zaļganas. Augam lieli ziedi (līdz pat 3cm diametrā), izteikti rozā, purpura vai lillā krāsā, ļoti retos gadījumos mēdz būt arī balti. Interesanti ir tas, ka šim augam ziedi atveras katru rītu no 6-7 rītā.

Sēklas augam veidojas garās (5-9cm) pākstīs, ar iegarenām sēklām, kuras ir pārklātas ar pūku- lai tās vējš vieglāk spētu izsēt. Augs zied no jūlija beigām līdz augusta vidum, retāk līdz septembrim.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc ugunspuķes lapas un ziedus. Literatūrā bieži tiek aprakstīts, ka ievākt nepieciešams ziedēšanas laikā, taču es, pēc savas pieredzes varu droši ieteikt ievākt pirms ziedēšanas- tuvāk Vasaras Saulstāvjiem (Līgo).

Ievāktos ziedus ieteicams žāvēt uz sietiem, ēnainā un labi veidināmā telpā. Tālāk tos var lietot, kā jeb kuru tēju.

Ievāktās lapas gan ieteicams sākotnēji mazliet savītināt, tad savirpināt starp plaukstām, lai no tām iznāk sula un likt fermentēties uz vismaz 12h (>25C). Fermentāciju var veikt dažādi, citi iesaka pārklāt lapas vienkārši ar slapju audumu, es pats, parasti, tās sakrāmēju lielākā traukā un pārvelku pāri ar pārtikas plēvi. Lapas fermentējoties sāks izdalīt patīkamu augļu aromātu, tas ir tas mirklis, kad tās var likt jau žāvēties- šeit jābūt sevišķi uzmanīgam, lai panāktu melnās tējas efektu, tad parasti žāvē 100C temperatūrā, taču tas ietekmēs arī auga vērtību, tāpēc es ieteiktu nepārsniegt 35-60C temperatūru. Uzglabā tēju sausā vietā- koka traukos, stikla traukos vai auduma maisiņos.

 Darbības veids Optimālā temperatūra (pieļaujamā) Iedarības laiks
 Viegla fermentācija* 37C (24-45C) 3-6h
 Vidēja fermentācija** 37C (24-45C) 6-24h
 Stipra fermentācija*** 37C (24-45C) 24-48h
 Fermentācijas apturēšana 90C 2h
 Žāvēšana 35-60C Līdz izžūst
Karamelizācija****130C 0.5h 
 Tējas nobriedināšana*****15-30C  >30 dienas

* vieglas fermentācijas rezultātā tiek panākta tējas maiga garša un spēcīgs aromāts.

** vidējas fermentācijas laikā mazinās aromāts, taču tēja iegūst mazliet savelkošu garšu.

***stipras fermentācijas laikā tiek spēcīgi samazināts tējas aromāts un iegūta savelkoša un mazliet pat skābena garša. Izmantojot dziļo fermentāciju ir jārēķinās, ka tēju var sabojāt- tā var sākt pelēt un sarūgstot kļūs negaršīga.

****karamelizācija tējai piešķir īpatnu garšu un aromātu, izdzenot no auga visus cukurus un tos sakamerilizējot. Šis process ir nedraudzīgs augam, taču piešķir tējai īpatnējas garšas īpašības.

*****tējas nobriedināšana ir kā noslēdzošais process tējas sagatavošanā. Tējai ižūstot to ber kokvilnas vai lina auduma maisā un liek to kartona kastē. Ieteicams, maisu nepresēt, taču uzpildot to sakratīt, lai tēja blīvāk sasēžās. Kasti novieto tumšā, sausā un no smakām brīvā, siltā vietā (istabas temperatūra). Tēja ienāksies un iegūs pilnvērtīgu aromātu, jo tajā nonāks vides mitrums un turpināsies dažādi ķīmiski procesi.

Rudenī var ievākt arī ugunspuķes saknes. Saknes žāvē 65-70C.

Ugunspuķes ziedus un lapas var uzglabāt 2 gadus, saknes 3 gadus.

Ugunspuķes lapās un saknēs ir atrastas daudz miecvielas (līdz 20%), gļotvielas (līdz 15%), flavonoīdi, pektīni, alkaloīdi, askorbīnskābe (līdz 338mg%, kas ir trīs reizes vairāk, kā apelsīna augļos), cukuri, organiskās skābes, minerālie sāļi (dzelzs 23mg%,  mangāns 16mg%, bors 6mg%, varš 2,3mg%, niķelis un titāns līdz 1.3mg%, molibdēns 0.44mg%). Auga saknēs nav tanīnu un mazāks gļotvielu saturs.

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties augā esošajām miecvielām un gļotvielām, augam piemīt savelkošas, brūču dziedējošas, pretiekaisuma un pārklājošas īpašības.

Ir gadījumi, kad ugunspuķes lapas žāvē bez fermentēšanas, te der atcerēties, ka veselām lapām ir mazāka pretiekaisuma iedarbība, kā lapām kuras ir sasmalcinātas. Tas saistās ar tanīnu un gļotvielu kombinēto iedarbību.

Augam piemīt arī nomierinoša, pret drudža un pret sāpju iedarbība. Ugunspuķi saturošie preperāti ir maztoksiksi.

Ugunspukēs lapas lieto galvas sāpju, vielmaiņas problēmu un kuņģa čūlas gadījumā (efektīvāk, ja aplej ar karstu ūdeni ziedus un dzer kā tēju). Svaigas auga lapas var saberzt putriņā un likt klāt pie brūcēm, kas ātri tām ļaus aizvilkties viet. Lapu novārījumus lieto, lai ārstētu skrufulozi, kuņģa slimības un pielieto arī kā miega zāles. Tā palīdzēs arī ausu, kakla un deguna iekaisuma gadījumā.

Ugunspuķes tēja ir visnotaļ efektīvs līdzeklis, priekšdziedzera adenomas gadījumā. Ugunspuķes ūdens vai spirta ekstrakts spēcīgi palīdz pret iekaisumu un iedarbojas atveseļojoši uz asām un hroniskām prostatas saslimšanām, adenomu, olnīcu iekaisumu un hroniska urīnpūšļa iekaisumu. Kā arī ieteicama, kā nekaitīga terapija pēc priekšdziedzera operācijām.

Arī dermotoloģijā šis augs tiek pielietots visnotaļ plaši. Ar to ārstē psoriāzi, kašķi, neirodermatītu, ekzēmas, niezes un spazmas, ko raisa alerģiskas ādas saslimšanas- īpaši bērniem. Ar ugunspuķes pulveri var droši apbērt čūlas un brūces.

Interesants fakts ir arī tas, ka šo augu var lietot arī pārtikā- jaunie dzinumi un lapas tiek izmantotas salātos, zupās arī kā garšviela pie gaļas ēdieniem. Arī saldos sakneņus- svaigus un vārītus, žāvētus un ceptus var izmatot līdzvērtīgi kafijai. Kaukāzā no saknes taisa miltus un cep maizi, kā arī gatavo spirtotus dzērienus. Ugunspuķe ir lielisks medus nesējs augs. Un, protams, fermentētas un žāvētas lapas lieto kā tēju.

Tautas medicīnā ugunspuķes tēju lietot kolīta, gastrīta, kuņga un divpadsmit pirkstu zarnas čūlas, galvas sāpju un bezmiega, asiņošanas, mazasinības, akūtu respirātoro slimību gadījumā. To pielieto arī lai skalotu kaklu angīnas gadījumā, mazgā brūces, čūlas un izgulējumus.

Svaigas, sasmalcinātas lapas var izmantot kompresēm uz ilgi nedzīstošā un pūžņojošām brūcēm. Tautas medicīnā ugunspuķi izanto arī lai ārstētu gonoreju un sifilisu. Ugunspuķes tēja (īpaši fermentēta), tiek izmantota lai ārstētu epilepsiju, alkoholiķu psihozi, mazasinību, kā mīkstinošu un sviedrējošu saaukstēšanās slimību gadījumā, kā arī tas ir labs līdzeklis visa veida ļaundabīgu audzēju ārstēšanai.

Nav ieteicams lietot

Šim augam nav izteikta toksiskuma vai novērots, kad to nav ieteicams lietot. Protams, var būt individuāla nepanesamība pret kādu no auga sastāvdaļā! Kā arī nav ieteicams lietot grūtniecēm un mātēm krūts barošanas laikā.

Uztura receptes

Ugunspuķes salāti

50-100 gr. jauni ugunspuķes dzinumi, 50 gr. sīpolu, 2 ēd.k. sarīvēta mārrutka, 20 gr. krējuma, ¼ citrona, sāls, pipari pēc garšas.

Jaunos dzinumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni un smalki sagriež. Pievieno sasmalcinātu sīpolu, mārrutkus un sāli. Samaisa ar krējumu un pievieno citronu.

Mednieku salāti ar ugunspuķi

60 gr. jaunie ugunspuķes dzinumi, 20 gr. skābenes, 1 ola, 20 gr asās mērces, sāls pēc vēlmes.

Zaļumus sasmalcina, pievieno sāli, pievieno aso mērci un izrotā ar olu.

Skābeņu zupa ar ugunspuķi

100 gr. ugunspuķes zaļumu, 100 gr. nātres, 100 gr. skābenes, 200 gr. kartupeļu, 10 gr. burkānu, 40 gr. sīpolu, 20 gr. margarīna, pusi olas, 20 gr. krējuma, sāli, garšvielas pēc vēlmes.

Zaļumus noplaucē 1-2 minūtes, notecina ūdeni, sagriež un nosautē ar taukiem. Sagrieztu burkānu un sīpolu apsautē uz pannas.  Vārošā buljonā vai ūdenī ievieto kartupeļus, pievieno zaļumus, dārzeņus un vāra līdz gatavs. 10 minūtes pirms gatavs pievieno sāli un garšvielas. Olas un krējumu pievieno pirms pasniedz.

Zupas piedeva ar ugunspuķi, skābenēm un lakaci

Svaigus ugunspuķes zaļumus, skābenes un lakaci nomazgā, notecina, smalki sagriež, samaisa ar sāli (5-10% no kopējā zaļumu masas). Uzglabā 3L burkā un uzglabā ledusskapī- izmanto, kā piedevu zupai!

Lasīt par plankumaino urlaju ->

 .