![]() | ![]() | ![]() | ![]() | ![]() |
![]() | ![]() |
Ārstniecības melisa ir daudzgadīgs augs, augumā no
30-150cm. Stublājs stāvs, sazarots, četršķautņains. Lapas sirds- olveida ar
stipri sazobotām lapu malām. Ziediņi maziņi, uz īsām kājiņām, bāli- rozīgi,
bāli- violeti vai balti, novietoti pie virsējo lapu pamatnēm. Augs zied sākot
ar otro dzīves gadu- jūlijā un augustā. Augļi sastāv no četrām gaiši brūnām
sēkliņām, olas formas.
Ārstniecības melisu nereti sauc arī par citronmētru,
tāpēc ka tās ēteriskās eļļas smaržo pēc citrona. Gaisīgs citrona aromāts
melisai ir tikai līdz ziedēšanas mirklim, pēc kura smarža zūd un paliek pat
nepatīkama.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto ārstniecības melisas
lapas un auga galotnītes. Augu drogai ievāc līdz tā ziedēšanas brīdim, žāvē
svaigā gaisā noēnotās vietās vai žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru.
Izžāvētas drogas ieteicams uzglabāt papīra maisos, labi vēdināmās telpās.
Vienas sezonas laikā var ievākt apmēram 3-4 ražas šī auga. Vislabāk melisu
ievākt pusdienā, kad laiks ir apmācies, lai samazinātu ēterisko eļļu zudumus.
Ārstniecības melisas ārstnieciskā iedarbība
saistās ar tajā esošo ēterisko eļļu. Augā atrasti triterpēna savienojumi-
citrāls un citronelāls, monoterpentīnu savienojumi- geraniols, linalools un
citronelols, kas atrodams auga vecajās lapās. Tieši citrāls piešķir melisai
patīkamo citronu aromātu.
Mūsdienu pētījumos, ārstniecības melisas
ēteriskajā eļļā atrasti apmēram 65 terpenoīdi, pamats visām ir nerals (citrāls
b) un geraniāls (citrāls a), kā arī mircēns, geraniols, linols, mirceīns,
citronelāls. Auga jaunās lapas, no pirmās ražas satur līdz 0.29% ēteriskās
eļļas, otrās ražaslīdz 0.13%, trešās tikai 0.1%.
Ārstniecības melisas lapās ir arī karotīns,
vitamīns C, ursulskābe, rozmarīnskābe, oleānskābe; miecvielas, gļotvielas,
sārmi, neglikozās rūgtvielas. Auga lapās ir arī nelielos daudzumos flavonoīdi.
Auga sēklā ir līdz 20% augu tauki.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecības melisa iedarbojas nomierinoši,
spazmolītiski, miega veicinoši. Melisas ekstrakti iedarbojas efektīvi, kā
sedatīvi līdzekļi, kas sniedz iespēju, samazināt sintētisko līdzekļu devas vai
vispār no tiem atteikties. Nomierinošās un spazmolītiskas īpašības parādās
lietojot auga preparātus jau nelielās devās un turpmākās devas nepalielina iedarbības
efektivitāti.
Auga farmakoloģiskās īpašības ir tieši saistītas
ar augā esošo ēterisko eļļu. Ēteriskās eļļas savienojumi iedarbojas uz galvas
smadzenēm, tieši uz limbisko sistēmu, kas vada veģetatīvo funkciju, kā arī
aizsargā smadzeņu puslodes no kairinātājiem, kuri nāk no perifērijas. Šis
melisas īpašības ļāva to iekļaut pie vieglas dabas fitotrankvilizātoriem.
Melisa veicina apetīti, stimulē kuņģa sulas
sekrēciju, likvidē fermentācijas anomālijas, pastiprina kuņģa motoriku, piemīt
žults dzenošas un karminatīva ietekme.
1976. gadā franču ārsts Henrijs Leklērks, noteica
ārstnieciskās melisas aritmijas pret iedarbību. Tā palēnina elpošanu, samazina
sirds saraušanās biežumu, samazina arteriālo asinsspiedienu.
Ārstniecības melisai piemīt hipoglikēmiskas, savelkošas
īpašības un tā stimulē menstruāciju. Melisas lapu nostādinājums, kurš ievākts
pirms ziedēšanas, pielietojams, kā efektīvs urīna dzenošs līdzeklis.
Ir noteiktas arī pretiekaisuma, baktericīdas un
pretvīrusu īpašības. Astēnija aldehīdi (citrāls, citronenals) iedarbojas rada
pretmikrobu aktivitāti pret patogēnajām sēnītēm un tuberkulozes
mikrobaktērijas.
Rozmarīnskābe nodrošina auga pretvīrusa aktivitāti
pret herpes vīrusu, gripu A un B tipa, masalām un ņūkāslas slimību.
Rozmarīnskābe rada pretiekaisuma, pret alerģijas un antioksidanta efektu.
Melisas ekstrakts bloķē saiknes ar Greivsa hormonu
imunoglobulīna receptoriem, kuri aktivē vairogdziedzera iekšējo sekrēciju,
attiecīgi bloķējas imunoglobulīna Greivsa bioloģiskā aktivitāte un atbrīvojas
joda saturošie vairogdziedzera hormoni.
Eksperimentāli ir noteikti melisas ūdens ekstraktu
citostatiskais efekts. Kafijas skābe un neidentificētais glikozīds, kuru atrada
melisas lapās, kurš nesatur tanīnus, nomāc olbaltumvielu sintēzi bezšūnu vidē.
Ārstniecības melisas preparāti ir uzskatāmi par
perspektīviem, lai ārstētu endotoksisko šoku un citus imunopataloģiskoas
stāvokļus, kā arī melisu lietojot gada aukstajā periodā, tā stiprinās organisma
dabīgās aizsargspējas.
Tautas medicīnā ārstniecības melisu pielieto,
galvenokārt, alerģisku dermatožu gadījumā (ekzēma, ādas nieze, neirodermatīts
u.c.), arī kā urīna dzenošu līdzekli, lai stumulētu gremošanu un palielinātu
apetīti. Ārīgi nostādinājumu, novārījumu, tēju un pat svaiga auga lapu putriņu
lieto podagras, poliartrīta, paralīzes, furunkulu, sasitumu un čūlu gadījumā.
Nav ieteicams lietot
Ārstniecības melisai, atšķirībā no citiem nomierinošajiem augiem praktiski nav novērojamas blaknes, šo zālīti nereti lieto pat grūtnieces, lai mazinātu vemšanas sindromu. Vienīgi par ko der uzmanīties, šis augs ir spējīgs samazināt arteriālo asins spiedienu, attiecīgi, ja ir problēmas ar pazeminātu asins spiedienu, tad tā nebūtu vēlama.
Uztura receptes
Kartupeļu
salāti ar ārstniecības melisu
300 gr. kartupeļa, 40 gr. melisas, 40 gr. loku, 40 gr.
krējuma, sāls.
Salāti no
lakača un melisas
200 gr. lakača, 40 gr. melisas, 100 gr. loku, 40 gr. krējuma,
1 ola, sāls.
Dārzeņu
zupa ar melisu
Parastai dārzeņu zupai 5 minūtes līdz vārīšanas beigām
pievieno melisu.
Zupas
piedeva no melisas
100 gr. lielās nātres pulvera, 50 gr. ārstniecības melisas
pulvera. Izmanto, kā piedevu zupām.
Sālīti
gurķi ar melisu
Ierastajā veidā sāla gurķus, tikai katra slāni (10-15cm)
ieklāj melisu, kopā ar ķirša un ozola lapām.
Ārstniecības
melisas uzlējums
20 gr. sausas melisas, 200 gr. cukura sīrupa, 1L šņabja.
Cukura sīrupu, 1 glāzi melisas novārījuma, savieno ar šņabi
un samaisa.