Ārstniecības melisa ir daudzgadīgs augs, augumā no 30-150cm. Stublājs stāvs, sazarots, četršķautņains. Lapas sirds- olveida ar stipri sazobotām lapu malām. Ziediņi maziņi, uz īsām kājiņām, bāli- rozīgi, bāli- violeti vai balti, novietoti pie virsējo lapu pamatnēm. Augs zied sākot ar otro dzīves gadu- jūlijā un augustā. Augļi sastāv no četrām gaiši brūnām sēkliņām, olas formas.

Ārstniecības melisu nereti sauc arī par citronmētru, tāpēc ka tās ēteriskās eļļas smaržo pēc citrona. Gaisīgs citrona aromāts melisai ir tikai līdz ziedēšanas mirklim, pēc kura smarža zūd un paliek pat nepatīkama.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto ārstniecības melisas lapas un auga galotnītes. Augu drogai ievāc līdz tā ziedēšanas brīdim, žāvē svaigā gaisā noēnotās vietās vai žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Izžāvētas drogas ieteicams uzglabāt papīra maisos, labi vēdināmās telpās. Vienas sezonas laikā var ievākt apmēram 3-4 ražas šī auga. Vislabāk melisu ievākt pusdienā, kad laiks ir apmācies, lai samazinātu ēterisko eļļu zudumus.

Ārstniecības melisas ārstnieciskā iedarbība saistās ar tajā esošo ēterisko eļļu. Augā atrasti triterpēna savienojumi- citrāls un citronelāls, monoterpentīnu savienojumi- geraniols, linalools un citronelols, kas atrodams auga vecajās lapās. Tieši citrāls piešķir melisai patīkamo citronu aromātu.

Mūsdienu pētījumos, ārstniecības melisas ēteriskajā eļļā atrasti apmēram 65 terpenoīdi, pamats visām ir nerals (citrāls b) un geraniāls (citrāls a), kā arī mircēns, geraniols, linols, mirceīns, citronelāls. Auga jaunās lapas, no pirmās ražas satur līdz 0.29% ēteriskās eļļas, otrās ražaslīdz 0.13%, trešās tikai 0.1%.

Ārstniecības melisas lapās ir arī karotīns, vitamīns C, ursulskābe, rozmarīnskābe, oleānskābe; miecvielas, gļotvielas, sārmi, neglikozās rūgtvielas. Auga lapās ir arī nelielos daudzumos flavonoīdi.

Auga sēklā ir līdz 20% augu tauki.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības melisa iedarbojas nomierinoši, spazmolītiski, miega veicinoši. Melisas ekstrakti iedarbojas efektīvi, kā sedatīvi līdzekļi, kas sniedz iespēju, samazināt sintētisko līdzekļu devas vai vispār no tiem atteikties. Nomierinošās un spazmolītiskas īpašības parādās lietojot auga preparātus jau nelielās devās un turpmākās devas nepalielina iedarbības efektivitāti.

Auga farmakoloģiskās īpašības ir tieši saistītas ar augā esošo ēterisko eļļu. Ēteriskās eļļas savienojumi iedarbojas uz galvas smadzenēm, tieši uz limbisko sistēmu, kas vada veģetatīvo funkciju, kā arī aizsargā smadzeņu puslodes no kairinātājiem, kuri nāk no perifērijas. Šis melisas īpašības ļāva to iekļaut pie vieglas dabas fitotrankvilizātoriem.

Melisa veicina apetīti, stimulē kuņģa sulas sekrēciju, likvidē fermentācijas anomālijas, pastiprina kuņģa motoriku, piemīt žults dzenošas un karminatīva ietekme.

1976. gadā franču ārsts Henrijs Leklērks, noteica ārstnieciskās melisas aritmijas pret iedarbību. Tā palēnina elpošanu, samazina sirds saraušanās biežumu, samazina arteriālo asinsspiedienu.

Ārstniecības melisai piemīt hipoglikēmiskas, savelkošas īpašības un tā stimulē menstruāciju. Melisas lapu nostādinājums, kurš ievākts pirms ziedēšanas, pielietojams, kā efektīvs urīna dzenošs līdzeklis.

Ir noteiktas arī pretiekaisuma, baktericīdas un pretvīrusu īpašības. Astēnija aldehīdi (citrāls, citronenals) iedarbojas rada pretmikrobu aktivitāti pret patogēnajām sēnītēm un tuberkulozes mikrobaktērijas.

Rozmarīnskābe nodrošina auga pretvīrusa aktivitāti pret herpes vīrusu, gripu A un B tipa, masalām un ņūkāslas slimību. Rozmarīnskābe  rada pretiekaisuma, pret alerģijas un antioksidanta efektu.

Melisas ekstrakts bloķē saiknes ar Greivsa hormonu imunoglobulīna receptoriem, kuri aktivē vairogdziedzera iekšējo sekrēciju, attiecīgi bloķējas imunoglobulīna Greivsa bioloģiskā aktivitāte un atbrīvojas joda saturošie vairogdziedzera hormoni.

Eksperimentāli ir noteikti melisas ūdens ekstraktu citostatiskais efekts. Kafijas skābe un neidentificētais glikozīds, kuru atrada melisas lapās, kurš nesatur tanīnus, nomāc olbaltumvielu sintēzi bezšūnu vidē.

Ārstniecības melisas preparāti ir uzskatāmi par perspektīviem, lai ārstētu endotoksisko šoku un citus imunopataloģiskoas stāvokļus, kā arī melisu lietojot gada aukstajā periodā, tā stiprinās organisma dabīgās aizsargspējas.

Tautas medicīnā ārstniecības melisu pielieto, galvenokārt, alerģisku dermatožu gadījumā (ekzēma, ādas nieze, neirodermatīts u.c.), arī kā urīna dzenošu līdzekli, lai stumulētu gremošanu un palielinātu apetīti. Ārīgi nostādinājumu, novārījumu, tēju un pat svaiga auga lapu putriņu lieto podagras, poliartrīta, paralīzes, furunkulu, sasitumu un čūlu gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Ārstniecības melisai, atšķirībā no citiem nomierinošajiem augiem praktiski nav novērojamas blaknes, šo zālīti nereti lieto pat grūtnieces, lai mazinātu vemšanas sindromu. Vienīgi par ko der uzmanīties, šis augs ir spējīgs samazināt arteriālo asins spiedienu, attiecīgi, ja ir problēmas ar pazeminātu asins spiedienu, tad tā nebūtu vēlama.

Uztura receptes

Kartupeļu salāti ar ārstniecības melisu

300 gr. kartupeļa, 40 gr. melisas, 40 gr. loku, 40 gr. krējuma, sāls.

Salāti no lakača un melisas

200 gr. lakača, 40 gr. melisas, 100 gr. loku, 40 gr. krējuma, 1 ola, sāls.

Dārzeņu zupa ar melisu

Parastai dārzeņu zupai 5 minūtes līdz vārīšanas beigām pievieno melisu.

Zupas piedeva no melisas

100 gr. lielās nātres pulvera, 50 gr. ārstniecības melisas pulvera. Izmanto, kā piedevu zupām.

Sālīti gurķi ar melisu

Ierastajā veidā sāla gurķus, tikai katra slāni (10-15cm) ieklāj melisu, kopā ar ķirša un ozola lapām.

Ārstniecības melisas uzlējums

20 gr. sausas melisas, 200 gr. cukura sīrupa, 1L šņabja.

Cukura sīrupu, 1 glāzi melisas novārījuma, savieno ar šņabi un samaisa.

Lasīt par tīruma mētru ->