Rūta smaržīgā
Ruta graveolens L.

   

Smaržīgā rūta ir daudzgadīgs augs ar izteiktu aromātu. Stublājs stāvs, 10-30 cm augsts. Ziedkāts kails. Lapas vienkāršas, izkārtotas pamīšus, bez pielapēm, plformas- trīsstūrvēdīgas, divkārši vai trīskārši šķeltas ar izstiepti- apgrieztām olformas, trulām daivām. Ziedi divdzimuma, pareizi, dzelteni, izkārtoti auga augšpusē, šķidrās vairogveida ziedkopās. Ziedlapas četras. Auglis- apaļa, četrligzdu kārbiņa. Smaržīgā rūta ziedu jūnijā- jūlijā. Augļi nobriest septembrī.

Smaržīgās rūtas ziedi ir protoandriski un tos apputeksnē kukaiņi (biežāk to dara sīkās ziedu mušas). Ziedēšanas laikā rūta spēj kustināt zieda daļas, kas palielina tās apputeksnēšanās spējas. Ziedēšanas sākumā tas neļauj augam pašapputeksnēties, taču tuvojoties ziedēšanas beigām, tas tieši pretēji spēj arī pašapputeksnēties.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto svaigu vai žāvētu augu. Smaržīgo rūtu ievāc tās ziedēšanas laikā. Ievāc auga virszemes daļu ar lapām un to kā likums dara gumijas cimdos, jo auga sula var radīt nopietnus ādas apdegumus un tūsku. Augu var žāvēt izklātu uz sietiem vai sasietu buntēs, labi vēdināmā un apēnotā vietā. Gatava droga ir zaļā krāsā un to glabā blīvi noslēgtos stikla vai metāla traukos, pasargātu no saules stariem, jo saulē augs izbalē un zaudē savu vērtību. Drogu uzglabāt var divus gadus.

Smaržīgās rūtas lapās ir atrodami alkaloīdi- 0.2%, ēteriskās eļļas- 1.2%, flavokolrutīns, furonumarīns, furokumarīni, ksantoksīns, rutīns, kumarīns- 0.1%, umbelliferons, berhaptēns, flavonoīdi- rutīns, kvercitīns >2%, kā arī organiskās skābes (ābolu un baldriānu), vitamīns C, rūgtvielas un sveķvielas.

Ārstnieciskā nozīme

Smaržīgās rūtas preparātiem piemīt pretdrudža, urīna dzenošas, asiņošanu apturošas un estrogēna iedarbība, kā arī augs lieliski noder, lai paātrinātu dzemdes saraušanos un rosinātu apetīti.

Smaržīgā rūtā esošās vielas (kumarīni, flavonoīdi- rutīns un kvercitīns) iedarbojas asinsvadus sašaurinoši un spazmolītiski. Turklāt, kumarīns- umbelliferons kopā ar berhaptēnu palielina ādas jūtību pret ultra violeto starojumu.

Tautas medicīnā smaržīgo rūtu lieto, kā mono tēju vai maisījumos, kā nostādinājumus gan iekšķīgi, gan ārīgi. Auga nostādinājumus lieto, kā dezinficējošu līdzekli acu skalošanai, konjunktivīta gadījumā. Plakstiņu un ādas iekaisumu gadījumā, lieto auga novārījumu kompreses, turklāt, ar tām ārstē arī apsaldējumus, pūtītes, ādas sēnītes un trūces.

Smaržīgā rūta tiek pielietota arī neirožu gadījumā, kā spēcinošs, antiseptisks, pretdrudža līdzeklis un izmanto arī tā pret helmintu efektu. Auga preparāti palīdz mazināt reimatiskās un neiralģiskās sāpes, kā arī tie ir efektīvi migrēnas sāpju mazināšanai.

Smaržīgā rūta ir izmantojama gadījumos, kad ir bieža urinēšana, impotence, trausli asinsvadi (viegli plīstoši), rahīts un tuvredzība. Rūtas nostādinājumu lieto paplašinātu varikozo vēnu un citu slimību ārstēšanai.

Nereti smaržīgā rūta ir atrodama tēju maisījumos, kas paredzēti ārstēt aknu un sirds slimības, kā arī klepu un saaukstēšanos.

Nav vēlams lietot

Smaržīgā rūta ir iekļauta daudzu valstu ārstniecisko augu sarakstos, taču ar šo augu ir jābūt uzmanīgam. Augs ir indīgs! Pardozēšanas gadījumā tiek kairināts gremošanas trakta gļotādas, parādās mēles un rīkles tūska, galvas reiboņi, slikta dūša un vemšana, aknu un nieru darbības traucējumi.

Smaržīgo rūtu nedrīkst lietot grūtniecības laikā, dzemdes asiņošanas gadījumā, hipotonijas gadījumā, hiperacīda gastrīta un kuņģa, kā arī divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā, tāpat to nevajadzētu lietot kolīta, paaugstinātas kuņģa skābes satura gadījumā un menstruācijas laikā.

Lasīt par ārstniecības salviju ->