Blīgzna
Salix caprea L.

Blīgzna ir koks vai krūms, kurš spēj sasniegt 10-12m augstumu. Jauniem augiem ir pelēcīgi- zaļa miza, augam pieaugot miza kļūst brūna, zaudē apmatojumu, ārējie mizas slāņi saplaisā, tuvāk saknei parādās sarkana pamatne starp plaisām. Blīgznas zari ir resni, jauniem augiem apmatoti, zaļi- pelēki vai brūni- dzelteni, ar vecumu kļūstot trausli, gludi, brūni vai pelēki. Auga lapas var būt dažādos izmēros un formās un pat atšķirties pēc lapas virsmas. Tās izaug līdz 18cm garumā un 8cm platumā, taču var būt arī 6cm garas un 2cm platas. No virspuses lapas ādainas, krunkainas, tumši- zaļas, no apakšpuses- pelēki- samtainas. Pēc formas blīgznas lapas var būt apaļas, olformas, eliptiskas, izstiepti- lancetveidīgas, ar zobotām vai viļņainām malām. Mazie ziediņi izvietoti vārpveidīgās ziedkopās- skarās. Biezas, apmatotas pa asi, blīgznas skaras var būt vīrišķas un sievišķas. Vīrišķās ziedkopas sēdošas, sasniedz 6cm garumu, sievišķās uz īsām kājiņām un līdz 0.5cm garas.

Auga augļi- reti apmatotas kārbiņas uz garām, apmatotām kājiņām, kuras sasniedz 8mm garumu. Katrā kārbiņā ir līdz 18 sēkliņām.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga mizu, lapas un vīrišķās ziedkopas. Mizu ievāc sulu laikā, pašā pavasara sākumā, pirms sākusies ziedēšana un atvērušies pumpuri. Mizu ievāc no 2-3 gadīgiem augiem, griežot visu zaru, tad mizojot. Mizu klāj uz sietiem vai karina, labi vēdināmās un ēnainās vietās. Izžāvētai mizai to liecot ir jāsprēgā un jāsalūst. Vasaras sākumā var ievākt arī lapas un ziedkopas. Vīrišķās skaras ievāc aprīlī.

Gatavu drogu uzglabā papīra maisos, sausā telpā līdz 3 gadiem.

Blīgznas ķīmiskais sastāvs ir pietiekami izpētīts. Auga miza atrasti tanīni, flavonoīdi, alkaloīdi, fenolglikozīdi, ieskaitot salicīnu un tā atvasinājumus, rūgtvielas, askorbīnskābe, skābju hidrolizāti, kuri sastāv no laurīnskābes, margarīnskābes, pentadekānskābes, miristīnskābes, arahīnskābes un heneikozānskābes.

Lapās ir flavonoīdi, vitamīni, askorbīnskābe, tanīni, rūgtvielas, glikozīds salicīns, katehīns, sveķvielas, slāpekli saturoši savienojumi, proantocianidīni un ēteriskā eļļa.

Vīrišķajās skarās atrastas miecvielas, sveķvielas un rūgtvielas, askorbīnskābe, salicīns, saponīns un organiskās skābes.

Bioloģiski aktīvo vielu daudzums mizā, lapās un vīrišķajās skarās, var mainīties no veģetācijas fāzes un auga augšanas vietas.

Ārstnieciskās īpašības

Blīgznā esošās ķīmiskās vielas ir maztoksiskas, taču ar lielu iedarbības spektru.

Pamata ārstniecisko iedarbību rada glikozīds salicīns, kurš rada pretiekaisuma un vieglu atsāpinošu iedarbību. Temperatūras mazinošu efektu arī rada salicīns, iedarbojoties uz termoregulācijas centriem. Salicīna ietekmē paplašinās zem ādas asinsvadi, tādi palielinot sviedru izdali.

Blīgznā esošie flavonoīdi rada pretiekaisuma un diurētisku iedarbību. Savelkošās īpašības saistās ar tajā esošām miecvielām un to spēju savienoties ar olbaltumvielām, šī īpatnība veicina arī brūču un apdegumu dziedējošās īpašības. Blīgznas miza ir izmantojama arī, kā asiņošanu apturošs līdzeklis un tās preparāti rada asinsvadu sašaurinošu efektu. Blīgznu plaši pielieto arī tautas medicīnā. Auga mizu izmanto, kā savelkošu līdzekli diarejas, gremošanas trakta darbības traucējumu ārstēšanai. Kā asiņošanu apturoši līdzekli, to izmanto hemoroīdu gadījumā.

Temperatūras mazināšanai un sviedru dzīšanai izmanto auga mizu, un lapas gripas, drudža un citu saaukstēšanos slimību ārstēšanai. Blīgznas urīna dzenošās īpašības palīdz atbrīvoties no dažādas izcelsmes tūskas, tāpēc novārījumu iesaka lietot nieru slimību un hipertonijas ārstēšanai.

Blīgznas mizas novārījumus dzer lai mazinātu galvas sāpes, ārstētu malāriju un to izmanto kā pret helmintu līdzekli. Ar auga novārījumu var skalot muti, lai stiprinātu smaganas un apturētu to asiņošanu.

Aplikācijas un vannas no mizas nostādinājuma iesaka lietot pret čūlām un furunkuliem. Mizas pulveri lieto, lai paātrinātu brūču dzīšanu; svaigu, lai ārstētu apdegumus.

Nostādinājumu no vīrišķajām skarām izmanto, lai ārstētu aritmiju un tahikardiju.

Nav ieteicams lietot

Blīgznas līdzekļus nav ieteicams lietot zemas asins reces, gastrīta ar pastiprinātu skābes saturu gadījumā.

Augs nav vēlams grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar blīgznas līdzekļiem nevajadzētu ārstēt mazus bērnus.

Bieža blīgznas lietošana un lielas devas var radīt spēcīgus aizcietējumus.

Lasīt par mājas bumbieri ->

 .