Melnais plūškoks
Sambucus nigra L.

Melnais plūškoks ir krūms vai neliels koks, kurš sasniedz augumu 2-6m. Jaunie zari ir zaļi, pēc tam tie kļūst pelēcīgi- brūni, ar lielu daudzumu dzeltenu poru. Lapas izkārtotas pretēji (20-30cm garas), saliktas no 3-7 lapiņām uz īsiem kātiem, izstiepti olveida, smailas ar platu ķīļveida pamatni, lapas mala nevienmērīgi zobota. Lapas virspuse tumši zaļa, apakšpuse gaišāka. Ziediņi maziņi, dzelteni balti, sēdoši vai uz ziedkātiem, izvietoti lielās vairogveida ziedkopās.

Auglis- sulīgs, ogveidīgs kaulenis melnā krāsā. Zied maijā un jūnijā, nogatavina augļus augustā- septembrī. Melni violetie augļi nobriest vēlu, septembra beigās, dažkārt turas pat līdz novembrim, kad lapas jau ir kļuvušas dzeltenas. Melnais plūškoks ir ēnas izturīgs augs. Vairojas veģetatīvi, ar saknes dzinumiem vai sēklām.

Svarīgi! Bez ziedu un ogu periodā, melno plūškoku ir sarežģīti atšķirt no sarkanā plūškoka, kurš ir indīgs!

Par pamatu ārstnieciskai drogai, izmanto auga ziedus, retāk augļus, lapas, jaunus zarus, mizu un saknes. Ziedus ievāc, kad tie ir pilnībā atvērušies un vēl nav sākuši birt. Žāvē speciālos žāvētājos nepārsniedzot 35C temperatūru, vai arī labi vēdināmā vietā uz sietiem, izklājot ziedus plānā slānī. Žāvē līdz ziedkāti kļūst trausli.

Augļus ievāc laikā, kad tie ir pilnībā nobrieduši augusts- septembris. Griež ķekaros, izklāj plānā slānī, apvītina, tad žāvē žāvētājos, krāsnīs vai cepeškrāsnīs nepārsniedzot 65C temperatūru.

Melnā plūškoka saknes rok vēlā rudenī, žāvē un berž pulverī. Mizu ievāc no divgadīgiem zariem, agrā pavasarī, kad sākās sulu laiks, nokasa virsējo, pelēko slāni, dzeltenās poras un atdala zara viduci un žāvē žāvētājos, krāsnīs vai cepešu krāsnīs nepārsniedzot 70C.

Melnā plūškoka ziedos ir flavonoīdi, organiskās skābes (ābolskābe, etiķskābe, baldriānskābe, hlorogēnskābe, kafijskābe), terpēni, glikozīds sambunigrīns, sambucīns, rutīns; ēteriskā eļļa, C vitamīns, antiseptiķi- benzaldehīds un cināti; rutīnam līdzīgs glikozīds altrinoms, izoamilaminamīns, holīns, gļotvielas, etilizobutils.

Mizā- ēteriskās eļļas, holīns, fitosterīns.

Melnā plūškoka augļos atrodama ir askorbīnskābe, glikozei 2,8%, fruktoze 2,5%, ābolskābe, citronskābe, sveķvielas, C un E vitamīns, provitamīns A, miecvielas 0,31%, karotīns, antociāni, brīvās skābes, krāsvielas, tirozīns, aminoskābes, sambucīns. Makroelementi- Mg, K, Ca, Fe. Mikroelementi- Mn, Cr, Cu, Zn, Co, Al, Se, Ni, Sr, Pb, Br, I, Mo.

Negatavi augļi un lapas satur indīgu glikozīdu sambunigrīnu (kurš sadalās uz ciānūdeņražskābi un benzaldehīdu). Zaļās lapās ir ēteriskās eļļas, aldehīdi, askorbīnskābe, karotīns, tanīni, alkaloīdu paliekas, sveķvielas; izžāvētās- provitamīns A. 

Sēklas ir bagātas ar augu taukiem.

Ārstnieciskā nozīme

Melnā plūškoka dažādu daļu farmakoloģiskā iedarbība atšķiras pēc to sastāva un devas. Visām daļām piemīt urīna dzenošas īpašības, sviedru dzenošas un pretiekaisuma- mizai, lapām, ziediem un augļiem.

Pretiekaisuma īpašības nodrošina augā esošie flavonoīdi. Ziediem piemīt sāpju remdējoša iedarbība. Pateicoties urīna dzenošajām īpašībām, ziedu un lapu novārījums ir efektīvs hroniskas nieru mazspējas ārstēšanai. Ginekoloģijā izmanto ziedu nostādinājumus. Melnā plūškoka ziedu nostādinājumam, piemīt ne tikai sviedru dzenošas īpašības, bet arī pretsāpju, sedatīvas un vājas hipotensīvas īpašības, kā arī tas normalizē virsnieru garozas funkciju. Augļiem, mizai un saknēm lielās devās piemīt spēcīgs caureju veicinošs efekts.

Melnais plūškoks tautas medicīnā ir pazīstams no vidus laikiem. Tautas medicīnā melnais plūškoks ir ieguvis daudz plašāku pielietojumu, kā oficiālajā. Nostādinājums, novārījums, sula, kompreses, vannas lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, kā sviedru dzenošu, stiprinošu, temperatūras mazinošu, nomierinošu, atkrēpošanos veicinošu, žulti dzenošu, caureju veicinošu, nomierinošu, atkrēpošanās veicinošu, urīna dzenošu, pretiekaisuma līdzekli nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā, ascīta, elpošanas orgānu slimību, cukura diabēta, kuņģa čūlas un citu slimību ārstēšanai. 

Melnais plūškoks var būt noderīgs šādu probēmu gadījumā:

  • cukura diabēts;
  • hepatīts;
  • žultsakmeņi;
  • neiralģija;
  • išiass;
  • radikulīts;
  • locītavu sāpes;
  • dermatoze;
  • kuņģa čūla;
  • ādas un kuņģa vēzis;
  • nieru slimības;
  • urīnpūšļa iekaisums;
  • artrīts;
  • podagra;
  • reimatisms;
  • ādas iekaisums;
  • bronhīts;
  • laringīts;
  • malārija;
  • elpceļu iekaisums;
  • gripa;
  • angīna;
  • apdegumi;
  • hemoroīdo mezglu iekaisums.

Nav ieteicams lietot

Melnais plūškoks nav vēlams cilvēkiem, kuri sirgst no tādām slimībām, kā:

  • Čūlains enterokolīts;
  • Necukura diabēts;
  • Krona slimība.

Tāpat melnais plūškoks nav vēlams:

  • Grūtniecības un laktācijas periodā;
  • Individuālas nepanesamības gadījumā.

Pārdozēšanas gadījumā parādās slikta dūša un vemšana.

Uztura receptes

Kompots no melnā plūškoka ogām ar āboliem

75 gr. žāvētas ogas, 150 gr. žāvētu ābolu, 10 gr. cukurs, 1 gr. citronskābes, līdz 1L ūdens.

Nomizotus un sagrieztus ābolus vāra 10-15 minūtes, uzvāra, pievieno cukuru, pievieno citronskābes un vāra līdz gatavs.

Pasniedz atdzesētu.

Dzēriens no melnām plūškoka ogām

1 recepte

Ņem žāvētas melnā plūškoka ogas, mežrozīšu augļus, zemenes un upeņu lapas vienādās daļās, aplej ar verdošu ūdeni, nostādina tējkannā 5 minūtes. Pasniedz tasītēs, pievienojot cukuru pēc vajadzības.

2 recepte

2 ēd.k. žāvētu ogu, 2 ēd.k. cukura, 4 glāzes ūdens.

Ogas aplej ar ūdeni, uzvāra, pievieno cukuru, izmaisa, atdala biezumus un atdzesē.

Ilgdzīvotāja dzēriens

1 ēd.k. žāvētu melnā plūškoka ogu, 0,5L ūdens, 2 ēd.k. medus. Žāvētas plūškoka ogas novāra, atdala biezumus, pievieno medu un pasniedz karstu.

Melnā plūškoka ogu sīrups

1 kg melnā plūškoka ogas, 1 kg cukura, 2 glāzes ūdens. Nomazgā un noplaucē, aplej ar ūdeni un vāra 15-20 minūtes. Izspiež sulu, pievieno cukuru, uzvāra un lej pudelēs. Uzglabā vēsā vietā.

Melnā plūškoka ogu mors

1 L melnā plūškoka ogu sula, 200 gr. cukura, 1L ūdens. Visas sastāvdaļās samaisa, uzvāra, atdzesē un nogatavina 1-2 dienas.

Gāzēts melnā plūškoka ogu dzēriens

0,5L melnā plūškoka ogu sīrups, 0,5L minerālūdens.

Pus glāze sīrups un pus glāze minerālūdens.

Melnā plūškoka ogu biezenis

1 kg melnā plūškoka ogas, 500gr. cukura.

Ogas saberž, pievieno cukuru, uzvāra. Ievieto sterilizētās burkās, pasterizē 15 minūtes. Uzglabā burkas vēsumā.

Melnā plūškoka ogu džems

1 kg melnā plūškoka ogas, 1 kg cukura, 1-2 glāzes ūdens.

Ogas maļ caur gaļas mašīnu, pievieno cukuru, ūdeni un vāra līdz nepieciešamai konsistencei.

Melnā plūškoka ogu želeja

1 ēd.k. melnā plūškoka ogu sīrups, 1 gr. želantīna, 1 glāze ūdens.

Sīrupu atšķaida ar ūdeni, pievieno sagatavotu želantīnu, vāra 10-15 minūtes, atdala biezumus. Ievieto traukos, atdzesē un pasniedz ar putu krējumu.

Melnā plūškoka ogu pastilas

1 kg melnā plūškoka ogu izspaidas, 600 gr. cukura.

Visas sastāvdaļas samaisa un vāra 15 minūtes, izklāj plānā slānī (1-1,5cm), žāvē zemās temperatūrās.

Melnā plūškoka ogu uzlējums

200 gr. melnā plūškoka sīrupa, 1 L šņabja, 1 L ūdens.

Sīrupu atšķaida ar ūdeni, pievieno šņabi un nostādina 3-4 dienas.

Lasītāju receptes

Nr.1

Tīrā izkarsētā burkā ber kārtām ogas bez kātiņiem un cukuru. Liek vēsumā, laiku pa laikam sakrata. Kaut kad vēlā rudenī vai ziemā, pašā tukšājaha laikā ogas berž caur sietu. Var sablenderet un tad caur sietu. ❗Nenašķēties un nelaizīt ka krējumalaižam notecējušo sīrupu, ja tas ir 1l ogu tad ok. Bet ja jāizberž pāris litri...❗Caureja garantēta un kuņģim būs par smagu❗

Šo biezeni var sajaukt ar vēlo rudens ziemas ābolu biezeni/zapti un uzkarsēt. Nebūs tik agresīvs. Bet tad plūškoka 1/4 no ābolu māsas, krāsai....

Lasīt par parasto priedi ->

 .