Melnais plūškoks ir krūms vai neliels koks, kurš sasniedz
augumu 2-6m. Jaunie zari ir zaļi, pēc tam tie kļūst pelēcīgi- brūni, ar lielu
daudzumu dzeltenu poru. Lapas izkārtotas pretēji (20-30cm garas), saliktas no
3-7 lapiņām uz īsiem kātiem, izstiepti olveida, smailas ar platu ķīļveida
pamatni, lapas mala nevienmērīgi zobota. Lapas virspuse tumši zaļa, apakšpuse
gaišāka. Ziediņi maziņi, dzelteni balti, sēdoši vai uz ziedkātiem, izvietoti
lielās vairogveida ziedkopās.
Auglis- sulīgs, ogveidīgs kaulenis melnā krāsā. Zied maijā
un jūnijā, nogatavina augļus augustā- septembrī. Melni violetie augļi nobriest
vēlu, septembra beigās, dažkārt turas pat līdz novembrim, kad lapas jau ir kļuvušas
dzeltenas. Melnais plūškoks ir ēnas izturīgs augs. Vairojas veģetatīvi, ar
saknes dzinumiem vai sēklām.
Svarīgi! Bez ziedu un ogu periodā, melno plūškoku ir sarežģīti atšķirt no sarkanā plūškoka, kurš ir indīgs!
Par pamatu ārstnieciskai drogai, izmanto auga ziedus, retāk
augļus, lapas, jaunus zarus, mizu un saknes. Ziedus ievāc, kad tie ir pilnībā
atvērušies un vēl nav sākuši birt. Žāvē speciālos žāvētājos nepārsniedzot 35C
temperatūru, vai arī labi vēdināmā vietā uz sietiem, izklājot ziedus plānā
slānī. Žāvē līdz ziedkāti kļūst trausli.
Augļus ievāc laikā, kad tie ir pilnībā nobrieduši augusts-
septembris. Griež ķekaros, izklāj plānā slānī, apvītina, tad žāvē žāvētājos,
krāsnīs vai cepeškrāsnīs nepārsniedzot 65C temperatūru.
Melnā plūškoka saknes rok vēlā rudenī, žāvē un berž pulverī.
Mizu ievāc no divgadīgiem zariem, agrā pavasarī, kad sākās sulu laiks, nokasa
virsējo, pelēko slāni, dzeltenās poras un atdala zara viduci un žāvē žāvētājos,
krāsnīs vai cepešu krāsnīs nepārsniedzot 70C.
Melnā plūškoka ziedos ir flavonoīdi, organiskās skābes
(ābolskābe, etiķskābe, baldriānskābe, hlorogēnskābe, kafijskābe), terpēni,
glikozīds sambunigrīns, sambucīns, rutīns; ēteriskā eļļa, C vitamīns, antiseptiķi-
benzaldehīds un cināti; rutīnam līdzīgs glikozīds altrinoms, izoamilaminamīns,
holīns, gļotvielas, etilizobutils.
Mizā- ēteriskās eļļas, holīns, fitosterīns.
Melnā plūškoka augļos atrodama ir askorbīnskābe, glikozei
2,8%, fruktoze 2,5%, ābolskābe, citronskābe, sveķvielas, C un E vitamīns, provitamīns
A, miecvielas 0,31%, karotīns, antociāni, brīvās skābes, krāsvielas, tirozīns,
aminoskābes, sambucīns. Makroelementi- Mg, K, Ca, Fe. Mikroelementi- Mn, Cr,
Cu, Zn, Co, Al, Se, Ni, Sr, Pb, Br, I, Mo.
Negatavi augļi un lapas satur indīgu glikozīdu sambunigrīnu (kurš sadalās uz ciānūdeņražskābi un benzaldehīdu). Zaļās lapās ir ēteriskās eļļas, aldehīdi, askorbīnskābe, karotīns, tanīni, alkaloīdu paliekas, sveķvielas; izžāvētās- provitamīns A.
Sēklas ir bagātas ar augu taukiem.
Ārstnieciskā nozīme
Melnā plūškoka dažādu daļu farmakoloģiskā iedarbība atšķiras
pēc to sastāva un devas. Visām daļām piemīt urīna dzenošas īpašības, sviedru
dzenošas un pretiekaisuma- mizai, lapām, ziediem un augļiem.
Pretiekaisuma īpašības nodrošina augā esošie flavonoīdi.
Ziediem piemīt sāpju remdējoša iedarbība. Pateicoties urīna dzenošajām
īpašībām, ziedu un lapu novārījums ir efektīvs hroniskas nieru mazspējas
ārstēšanai. Ginekoloģijā izmanto ziedu nostādinājumus. Melnā plūškoka ziedu
nostādinājumam, piemīt ne tikai sviedru dzenošas īpašības, bet arī pretsāpju,
sedatīvas un vājas hipotensīvas īpašības, kā arī tas normalizē virsnieru garozas
funkciju. Augļiem, mizai un saknēm lielās devās piemīt spēcīgs caureju
veicinošs efekts.
Melnais plūškoks tautas medicīnā ir pazīstams no vidus
laikiem. Tautas medicīnā melnais plūškoks ir ieguvis daudz plašāku
pielietojumu, kā oficiālajā. Nostādinājums, novārījums, sula, kompreses, vannas
lieto gan iekšķīgi, gan ārīgi, kā sviedru dzenošu, stiprinošu, temperatūras
mazinošu, nomierinošu, atkrēpošanos veicinošu, žulti dzenošu, caureju
veicinošu, nomierinošu, atkrēpošanās veicinošu, urīna dzenošu, pretiekaisuma līdzekli
nieru un urīnpūšļa slimību gadījumā, ascīta, elpošanas orgānu slimību, cukura
diabēta, kuņģa čūlas un citu slimību ārstēšanai.
Melnais plūškoks var būt noderīgs šādu probēmu gadījumā:
- cukura diabēts;
- hepatīts;
- žultsakmeņi;
- neiralģija;
- išiass;
- radikulīts;
- locītavu sāpes;
- dermatoze;
- kuņģa čūla;
- ādas un kuņģa vēzis;
- nieru slimības;
- urīnpūšļa iekaisums;
- artrīts;
- podagra;
- reimatisms;
- ādas iekaisums;
- bronhīts;
- laringīts;
- malārija;
- elpceļu iekaisums;
- gripa;
- angīna;
- apdegumi;
- hemoroīdo mezglu iekaisums.
Nav ieteicams lietot
Melnais plūškoks nav vēlams cilvēkiem, kuri sirgst no tādām
slimībām, kā:
- Čūlains enterokolīts;
- Necukura diabēts;
- Krona slimība.
Tāpat melnais plūškoks nav vēlams:
- Grūtniecības un laktācijas periodā;
- Individuālas nepanesamības gadījumā.
Pārdozēšanas gadījumā parādās slikta dūša un vemšana.
Uztura receptes
Kompots no melnā
plūškoka ogām ar āboliem
75 gr. žāvētas ogas, 150 gr. žāvētu ābolu, 10 gr. cukurs, 1
gr. citronskābes, līdz 1L ūdens.
Nomizotus un sagrieztus ābolus vāra 10-15 minūtes, uzvāra,
pievieno cukuru, pievieno citronskābes un vāra līdz gatavs.
Pasniedz atdzesētu.
Dzēriens no melnām plūškoka
ogām
1 recepte
Ņem žāvētas melnā plūškoka ogas, mežrozīšu augļus, zemenes un
upeņu lapas vienādās daļās, aplej ar verdošu ūdeni, nostādina tējkannā 5
minūtes. Pasniedz tasītēs, pievienojot cukuru pēc vajadzības.
2 recepte
2 ēd.k. žāvētu ogu, 2 ēd.k. cukura, 4 glāzes ūdens.
Ogas aplej ar ūdeni, uzvāra, pievieno cukuru, izmaisa,
atdala biezumus un atdzesē.
Ilgdzīvotāja dzēriens
1 ēd.k. žāvētu melnā plūškoka ogu, 0,5L ūdens, 2 ēd.k.
medus. Žāvētas plūškoka ogas novāra, atdala biezumus, pievieno medu un pasniedz
karstu.
Melnā plūškoka ogu
sīrups
1 kg melnā plūškoka ogas, 1 kg cukura, 2 glāzes ūdens. Nomazgā
un noplaucē, aplej ar ūdeni un vāra 15-20 minūtes. Izspiež sulu, pievieno
cukuru, uzvāra un lej pudelēs. Uzglabā vēsā vietā.
Melnā plūškoka ogu
mors
1 L melnā plūškoka ogu sula, 200 gr. cukura, 1L ūdens. Visas
sastāvdaļās samaisa, uzvāra, atdzesē un nogatavina 1-2 dienas.
Gāzēts melnā plūškoka
ogu dzēriens
0,5L melnā plūškoka ogu sīrups, 0,5L minerālūdens.
Pus glāze sīrups un pus glāze minerālūdens.
Melnā plūškoka ogu
biezenis
1 kg melnā plūškoka ogas, 500gr. cukura.
Ogas saberž, pievieno cukuru, uzvāra. Ievieto sterilizētās
burkās, pasterizē 15 minūtes. Uzglabā burkas vēsumā.
Melnā plūškoka ogu
džems
1 kg melnā plūškoka ogas, 1 kg cukura, 1-2 glāzes ūdens.
Ogas maļ caur gaļas mašīnu, pievieno cukuru, ūdeni un vāra
līdz nepieciešamai konsistencei.
Melnā plūškoka ogu
želeja
1 ēd.k. melnā plūškoka ogu sīrups, 1 gr. želantīna, 1 glāze
ūdens.
Sīrupu atšķaida ar ūdeni, pievieno sagatavotu želantīnu,
vāra 10-15 minūtes, atdala biezumus. Ievieto traukos, atdzesē un pasniedz ar
putu krējumu.
Melnā plūškoka ogu
pastilas
1 kg melnā plūškoka ogu izspaidas, 600 gr. cukura.
Visas sastāvdaļas samaisa un vāra 15 minūtes, izklāj plānā
slānī (1-1,5cm), žāvē zemās temperatūrās.
Melnā plūškoka ogu
uzlējums
200 gr. melnā plūškoka sīrupa, 1 L šņabja, 1 L ūdens.
Sīrupu atšķaida ar ūdeni, pievieno šņabi un nostādina 3-4
dienas.
Lasītāju receptes
Nr.1
Tīrā izkarsētā burkā ber kārtām ogas bez kātiņiem un cukuru.
Liek vēsumā, laiku pa laikam sakrata. Kaut kad vēlā rudenī vai ziemā, pašā
tukšājaha laikā ogas berž caur sietu. Var sablenderet un tad caur sietu. ❗Nenašķēties un nelaizīt ka krējumalaižam notecējušo sīrupu, ja tas ir 1l ogu tad ok.
Bet ja jāizberž pāris litri...❗Caureja garantēta un kuņģim būs par smagu❗
Šo biezeni var sajaukt ar vēlo rudens ziemas ābolu
biezeni/zapti un uzkarsēt. Nebūs tik agresīvs. Bet tad plūškoka 1/4 no ābolu
māsas, krāsai....