Skābene Pļavas
Rumex acetosa L.

  

  • Angliski: common Sorrel
  • Vāciski: Wiesen-Sauerampfer
  • Zviedru: ängssyra
  • Igauņu: hapu oblikas
  • Lietuviešu: valgomoji rūgštynė
  • Krievu: щавель обыкновенный

Pļavas skābene ir daudzgadīgs augs ar stāvu, rievotu stublāju, augumā 30-100cm, ar īsu bārkšsakni. Stublāja apakšpuse iesarkanā krāsā. Lapas veselas, bultveida, mīkstas, sulīgas, izkārtotas pamīšus. Stublāja pamatnē uz gariem lapu kātiem, stublāja augšpusē sēdošas. Ziedi viendzimuma, sīki, rozīgi vai dzeltenīgi, savākti sarežģītās skaras veida ziedkopā. Zied augs jūnijā- augustā. Auglis- spīdīgs, trīsšķautņu, tumši brūns grauds uz sarkanīgas kājiņas, nobriest augustā- septembrī. Visām auga daļām raksturīga skābena garša.

Ārstnieciskām vajadzībām izmanto auga virszemes daļu- piesaknes lapas un saknes. Mājas apstākļos augu vai žāvē, vai konservē. Žāvēšanai izvēlas tikai nebojātas lapas, tās skalo tekošā ūdenī, sien nelielās buntītēs un žāvē labi ventilējamā vietā. Žāvējot augu ir jāaizsargā no tiešiem saules stariem. Lapas un stublājus var žāvēt arī piespiedu žāvētājos 50-70C temperatūrā. Drogas uzglabāšanas laiks ir līdz 1 gadam.

Konservēšanai, svaigas lapas rūpīgi pārlasa, kārtīgi noskalo, noplaucē ar verdošu ūdeni un izberž caur smalku sietu vai sablenderē. Iegūto biezeni uzsilda emaljas traukā, kārstu pilda burciņās un sterilizē 1h. Var konservēt arī nesasmalcinātas parastās skābenes lapas. Lapas kārtīgi noskalo, noplaucē ar verdošu ūdeni (līdz 1 minūtei), liek burciņās, sterilizē un blīvi noslēdz.

Pļavas skābenes rok rudenī, kad atmirst auga virszemes daļa. Tās rūpīgi attīra no augsnes, mazgā aukstā ūdenī, nepieciešamības gadījumā resnākās saknes var gareniski sagriezt. Saknes apvītina svaigā gaisā (slēptu no saules stariem), ne ilgāk par divām dienām un tad liek uz sietiem, labi ventilējamā telpā vai žāvē speciālos žāvētājos, nepārsniedzot 50-60C temperatūru. Sakņu uzglabāšanas termiņš, ne ilgāk par 2 gadiem.

Pļavas skābenes lapās ir ūdens (92%), olbaltumvielas (1,5%), ogļhidrāti (4%), šķiedrvielas (1%), organiskās skābes (0,7%- skābeņskābe, ābolskābe, citronskābe, dzintarskābe, salicilskābe); vitamīni C (<90mg), A, B1, B2, P, PP, dzelzs sāļi (2mg uz 100mg), fosfors (90mg), kālijs (500mg), magnijs (85mg) un daudz sarežģītu organisko vielu un rūgtvielas.

Auga virszemes daļā ir ne mazāk par 5 flavonoīdu glikozīdu, lapās identificēts hiperins, ziedos un augļos- kvercitīns un cianidīns. Pļavas skābenes saknēs ir sveķvielas, ciete, šķiedrvielas, miecvielas un organiskās skābes.

Ārstnieciskā nozīme

Pateicoties augā esošajam C vitamīnam un kālija savienojumiem, pļavas skābene un ēdieni no tās ir vērtīgi sirds asinsvadu sistēmas slimību gadījumā- aterosklerozes, sirds išēmiskās slimības, hipertonijas gadījumos. Pļavas skābenē esošie fenolie savienojumi un rutīns, stiprina kapilārus un rada antisklerotisku aktivitāti.

Organiskās skābes un šķiedrvielas uzlabo zarnu peristaltiku, kas ir lietderīgi aizcietējumu gadījumos. Pļavas skābenes bagātīgais vitamīnu saturs noder avitaminozes, cingas, saaukstēšanās un mazasinības gadījumā. Pļavas skābene ir lielisks palīgs, lai atjaunotu spēkus pēc ilgstošām slimībām.

Pļavas skābenes saknē esošās miecvielas, iedarbojas savelkoši, brūču dziedējoši un pretiekaisuma. Pateicoties, pļavas skābenes rūgtvielām, to var lietot, kā apetītes rosinošu un kuņģa sekrēcijas pastiprinošu līdzekli.

Tautas dziedniecībā pļavas skābeni izsens pielieto, kā pret cingas, pretiekaisuma, pret hemoroīdu, asiņošanas apturošu, brūču dziedējošu, pretiekaisuma, urīna dzenošu līdzekli. Pievieno ēdieniem, lai uzlabotu apetīti.

Dziednieki un zāļziņi iesaka, svaigas lapas lietot angīnas, smaganu iekaisuma, reimatisma, kašķa, nedzīstošu brūču un čūlu ārstēšanā. Pļavas skābeņu lapas uzlabo gremošanas trakta darbību, samazina rūgšanas procesus zarnu traktā, uzlabo pašsajūtu sirds asinsvadu saslimšanas gadījumā.

Svaiga pļavu skābeņu sula ir dabīgs žults dzenošs līdzeklis, uzlabo aknu un žults pūšļa darbību, palīdz ārstēt dzelteno kaiti.

Pļavas skābeņu sakņu pulveris ir lietojams uz nakti, kā efektīvs caureju veicinošs līdzeklis. Saknes ūdens nostādinājums tiek lietots arī ārīgi, lai ārstētu ādas slimības, trūces, furunkulus, akni; ar to skalo kaklu angīnas laikā, mutes dobumu stomatīta, parodontīta un gingvinīta ārstēšanai.

Pļavas skābeņu novārījums ir efektīvs asiņošanu apturošs un savelkošs līdzeklis, asiņainas caurejas un dizentērijas laikā.

Nav ieteicams lietot

Pļavas skābenes ārstnieciskam nolūkam nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar tām neārstē bērnus.

Pļavas skābeni nevajadzētu lietot urīnpūšļa un nieru iekaisuma slimību, gastrīta ar paaugstinātu kuņģa sulas saturu, dažādu etioloģiju kolītu, kuņģa un divpadsmitpirkstu zarnas čūlas gadījumā.

Speciālisti, neiesaka lietot pļavas skābeni lielos daudzumos un ilglaicīgi- par iemeslu tam ir augā esošās skābeņskābes īpatnība ietekmēt organisma minerālo vielmaiņu, kā arī traucēt nieru darbību. Ir zināms, ka pļavas skābenē esošās ķīmiskās vielas bremzē organismā kalcija absorbciju un veicina osteoporozes attīstību.

Lietojot pļavas skābeni (tāpat, kā zirgskābeni), tas veicina oksalātu akmeņu veidošanos nierēs, tāpēc skābeni vēlams lietot kopā ar skābpiena produktiem.

Lasīt par Sofijas smalkžodzeni ->