Parastais pabērzs
Rhamnus cathartica L.

Parastais pabērzs ir stipri zarots krūms vai neliels koks līdz 8m augstumā, ar gandrīz melnu, saplaisājušu mizu, vecajiem stumbriem un zariem. Jauniem zariem miza ir spīdīga. Zari izvietoti pretēji, parasti beidzās ar dzelksni, jaunie zari sarkani- brūni, viengadīgi jau dzeltenīgi- pelēku mizu. Lapas jaunajiem dzinumiem izkārtotas pretēji, uz augļu kātiem mieturos parastas apaļ- olformas, sīki apmatotas, smailas ar 2-4 pāriem spēcīgi izteiktu dzīslu. Ziedi maziņi, viendzimuma, zaļi, sakārtotas ziedkopās pa 10-15 ziediņiem, lapu pazarēs.

Augļi- sulīgi, melni, rūgti kauleņi, diametrā 6-8mm. Zied maijā- jūnijā. Augļi nobriest augustā- septembrī.

Medicīniskam nolūkam ievāc parastā pabērza augļus. Tos ievāc bez augļu kātiņiem, to pilnīgas nobriešanas periodā- rudenī, kad šīs ogas kļūst melnas. Augļus ievāc, apvītina un žāvē piespiedu žāvētājos vai krāsnīs nepārsniedzot 50-60C. Sausi augļi, tos saspiežot sadrūp. Uzglabā maisos vai kastēs līdz 3 gadiem.

Parastā pabērza augļi satur antracēnu (<0.76%). Pamata aktīvās vielas ir antraglikozīdi ( frangulīns, glikofrangulīns, frangulaemodīns, hrizofanols, žosterīns), kā arī flavonoīdi (ramnetīns, ksantoramnetīns, kempferols, kvercetīns, ramnocitrīns), pektīnvielas, organiskās skābes (ābolskābe, dzintarskābe, hrizofānskābe), cukurs, gumijvielas, krāsvielas, makro un mikroelementi. Auga mizā atrastas miecvielas, lapās līdz 3% askorbīnskābes.

Ārstnieciskā nozīme

Parastā pabērza preparātus lieto iekšķīgi, kā nostādinājumus, novārījumus, šķidros ekstraktus un dažāda tipa caurejas līdzekļos, hroniski atoniskos un spastiskos aizcietējumos. Ārstniecisko iedarbību rada antraglikozīdi. Tie kairina zarnu interoreceptorus un rada pastiprinātu peristaltiku, īpaši resnās zarnas, izsaucot tā iztīrīšanos.

Parastā pabērza preparāti rada maigu caurejas efektu ar ilgu, latentu iedarbību un tiem piemīt arī antibakteriālas īpašības. Efekts parādās 8-10h pēc auga lietošanas. Lēnā iedarbība ir pamatojama ar pakāpenisku antraglikozīdu sabrukšanu- attiecīgi to sabrukšanas produkti uzkrājas resnajā zarnā, pastiprina peristaltiku un veicina iztīrīšanos.

Tautas medicīnā parastā pabērza augļus lieto aizcietējumu, hemoroīdu, nierakmeņu un žultsakmeņu, reimatisma, podagras, hronisku ādas iekaisumu (ieteicama svaiga sula) gadījumā.

Parastā pabērza mizas novārījumu lieto kompresēs, kā antibakteriālu un brūču dziedējošu līdzekli

Nav vēlams lietot

Der atcerēties, ka parastais pabērzs ir pieskaitāms pie indīgiem augiem un to preparāti uzskatāmi par stipras iedarbības. Lielās devās tie rada vemšanu, sliktu dūšu, sāpes vēderā, meteorismu. Parastā pabērza augļu līdzekļus nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā. Kā arī nedrīkst lietot negatavus augļus, tie rada griezošas sajūtas vēderā un vemšanu. Parastā pabērza augļus nedrīkst lietot arī dažu zarnu slimību laikā.

Lasīt par aso piparu ->

 .