Lupstājs ārstniecības
LEVISTICUM OFFICINALE

    

Lieli un daudzgadīgi augi, kuri nereti sasniedz augumā līdz 2-2,5m. Tam ir liels, resns, sazarots, brūnas krāsas saknenis, kuram piemīt specifiska smarža. Stublājs stāvs, rievots, kails, dobjš. Lapas izkārtotas pamīšus, tumši zaļas, spīdīgas. Ziediņi mazi, dzelteni zaļi vai balti dzelteni izkārtotas sarežģītās vairogveida ziedkopās. Augļi ir eliptiski, dzeltenbrūni divsēkleņu skaldaugli. Lupstājs zied sākot ar jūniju līdz septembrim, augļi sāk nobriest septembrī. Vairojas ar sēklām un dalot krūmu. Ir visnotaļ sala izturīgs augs. Visam augam ir savs īpašs aromāts, līdzīgs selerijas smaržai.

Ārstnieciskam nolūkam ievāc viengadīga auga virszemes daļu rudenī, saknes ievāc otrajā gadā, rudenī. Saknes rok un skalo tekošā ūdenī. Griež gareniski un žāvē temperatūrā 30-35C. Izžāvētas saknes uzglabā slēgtos traukos, jo tos, labprāt, ēd arī dažādi kaitēkļi. Der zināt, žāvējot ārstniecības lupstāju, to vēlams žāvēt atsevišķi no citiem augiem- jo tam ir spēcīga un specifiska smarža.

Visās auga daļās ir atrodama ēteriskā eļļa (0.1-2.7%), kuras sastāvā ir līdz 98 sastāvdaļām, tai skaitā D-alfa-terpineols, cineols, etiķskābe, izobalderiānskābe, benzoskābe, butilftalīds, ligustilīds (kurš arī ir specifiskās smaržas noteicējs). Ārstniecības lupstāja saknēs, bez jau minētām vielām ir atrodams lecitīns (līdz 0.9%), falkarindiols (0.06%), sveķi, gumijvielas, organiskās skābes (angelikskābe un ābolskābe), ciete, cukurs, terpēni: alfa-terpeniols, karvakrols, seskviterpēni, izobaldriānskābe, furokumarīni (psoralēns un berhaptēns), miecvielas un minerālās vielas; lapās- lielos daudzumos askorbīnskābes. Auga virszemes daļā ir askorbīnskābe, karotīns, rūgtvielas, rutīns, kuram piemīt P vitamīna aktivitāte, kā arī dažādi mikroelementi.

Ārstnieciskā nozīme

Ārstniecības lupstājs iedarbojas spazmolītiski, pretmikrobi, pretiekaisuma, dezinficējoši, urīna dzenoši un atkrēpošanos veicinoši, kā arī uzlabo gremošanu un apetīti, novēršot meteorismu. Tas no organisma palīdz arī izvadīt liekos sāļus. Saknēm piemīt antibakteriāla aktivitāte, rosina ēstgribu, novērš zarnu kolikas, rada karminatīvu un diurētisku iedarbību.

Tautas medicīnā ārstniecības lupstāja saknes lieto, tūskas novēršanai, pielonefrīta, urīnizdales aiztures, sirds slimību, elpošanas sistēmas slimību, podagras, migrēnas, reimatisma, anēmijas, nervu sistēmas saspringuma gadījumā. Tas palīdz arī, kā brūču dziedējošs un zarnu parazītu izdzenošs līdzeklis.

Ārstniecības lupstāja nostādinājums un novārījums iedarbojas urīna dzenoši, dezinficējoši, spazmolītiski uz zarnu traktu, kā arī pastiprina kuņģa sulas izdali. Sakņu novārījums ieteicams dzimuma nespēka gadījumā vīriešiem, īpaši ja nespēku radījis alkohols, smēķēšana vai medicīnas preparāti.

 Ārstniecības lupstāju pielieto infekcijas izraisītu sēklinieku bojājumu gadījumā- parotīts, toksoplazmoze, bruceloze, tularēmija.

Ārstniecības lupstāju var pielietot arī ārīgi, izgatavojot tā novārījumus vannām, lai ārstētu niezošus dermatītus, kā dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli. Sakņu novārījumu pielieto matu stiprināšanai. Matu izkrišanas gadījumā auga sulu vai novārījumu ierīvē galvas ādā. Lapu nostādinājumu var izmantot pret pinnēm, vasaras raibumiem un pigmentācijas plankumiem.

Nav ieteicams lietot

Šis augs spēj radīt arī blaknes, pateicoties tajā esošajām aktīvajām vielām, līdz ar to, šo augu nebūtu vēlams lietot grūtniecības (augs pastiprina iegurņa orgānu apasiņošanos) un laktācijas periodā, bērniem līdz 12 gadu vecumam, cilvēkiem kuri sirgst ar kuņģa un divpadsmit pirkstu zarnas čūlu (īpaši saasinājumu brīžos).

Uztura receptes

Lupstāja garša ir savdabīga, rūgti sālīta, kas lieti noder, ja to ieto pie gaļas un zivju ēdieniem. Tāpēc šo augu kulinārijā, izmanto kā garšvielu.

Žāvētas un sasmalcinātas lapas izmanto, kā garšvielu, turklāt saknes, kurām garša drīzāk ir salda, lieto marinādēs un rasolos. Lupstāja svaigas lapas der salātos, kā arī zupās, gaļas un zivs ēdienos.

Lupstājs lieliski der kopā ar melnajiem pipariem, pētersīli, timiānu, rozmarīnu un dillēm- var veidot arī garšvielu maisījumus no sausiem augiem, pievienojot arī sāli un tos var izmantot, praktiski, pie visiem ēdieniem.

Lupstāja sakni arī var žāvēt, tad tā iegūst viegli rūgtenu garšu un citronu aromātu.

Šādu garšvielu var lietot otrajiem ēdieniem, turklāt žāvētu sakni ir viegli uzglabāt. Līdz pat 2 gadiem.

Lupstāju visos veidos var izmantot gatavojot dārzeņus, kuriem piemīt vāja sava garša, piemēram, kabači.

Sautētiem kabačiem var pievienot lupstāja lapas vai stublājus, iegūstot ēdienam daudz izteiksmīgāku garšu. Īpatna garša parādīsies arī kartupeļu zupai vai ēdieniem no lēcām.

Lupstājs lieliski noderēs arī kā garšviela jūras velšu ēdieniem, dažkārt to izmanto arī kā garnējumu uz tiem- vienkārši apcepot tā stublājus un lapas. Tikai nevajag aizmirst, ka šis augs ir garšviela un nelietot to pārlieku lielos daudzumos. Rēķināt var tā: 1-1.5 gr. svaiga lupstāja uz 1kg ēdiena; 0.2-0.3 gr. sausa lupstāja pulvera uz 1 kg ēdiena. Protams, ir jāvadās pēc savām vēlmēm, taču pārlieku lielā daudzumā pievienojot šo augu ēdiens tiks sabojāts neatgriezeniski.

Kosmētiskā nozīme

Ārstniecības lupstājs ir augs, ar kuru zāļinieki iesaka skalot matus, pievienot to uzlējumus vannās, ķermenim un kājām. Kosmētikas ražotāju vidū šis augs ir cieņā, tā spēcīgo pretiekaisuma, antimikrobo un aromātisko īpašību dēļ. Kosmetoloģijā gatavo ekstraktus no ārstniecības lupstāja sakneņiem un lapām.

Ārstniecības lupstāja lapās un sakneņos ir atrasti aktīvie savienojumi, kā kvercetīns, ftalīds un falkarindiols. Papildus vērtību piešķir augā esošie vitamīni, minerālvielas, ēteriskā eļļa un kālija sāļi. Ārstniecības lupstāja saknēs ir cukurs, ciete, ābolskābe, kumarīni, miecvielas, sveķi un gumijvielas.

Ārstniecības lupstājam piemīt izteiktas pretiekaisuma, antiseptiskas un attīrošas īpašības, turklāt tas nodrošina asinsrites normalizāciju (mikrocirkulāciju) audos. Šīs īpašības ļauj lupstāju izmantot tonizējošā un attīrošā kosmētikā.

Ārstniecības lupstāja lapu ekstrakts, galvenokārt, darbojas kā pretmikrobu līdzeklis. Izteiktāko antimikrobu aktivitāti tas rada pret gramnegatīvajiem mikroorganismiem. Tāpat arī lupstāja lapu ekstrakts ir efektīvs pret vairums sēnīšu slimībām.

Pateicoties spējai ietekmēt asins mikrocirkulāciju, ārstniecības lupstājs ir noderīgs arī matu kopšanā! Tas veicinās labāku galvas ādas apasiņošanu, attiecīgi stimulēs arī matu augšanu.

Ārstniecības lupstājs ir izmantojams, kā sejas un ķermeņa kopšanas līdzeklis, kā arī kā ārstniecisks līdzeklis matu kopšanā.

Galvenās ārstniecības lupstāja īpašības:

  • Ādas tonizēšana;
  • Pinņu ārstēšana un profilakse;
  • Matu kopšana;
  • Seboregulācijas normalizācija galvas ādā;
  • Matu izkrišanas profilakse un ārstēšana;
  • Pēdu mikozes profilakse;
  • Kāju svīšanas un smakas novēršana.

Pateicoties ārstniecības lupstāja ēteriskajām eļļām, to bieži izmanto dažādās SPA procedūrās, tai skaitā arī vannās! Tas palīdz dziedēt brūces, sastrutojumus un arī balināt pigmentācijas plankumus. Šajā gadījumā iesaka, lietot ārstniecības lupstāju arī iekšķīgi- organisma atindēšanai!

Ārstniecības lupstājs spēj kairināt jūtīgu ādu, taču citu blakņu tā lietošanā nav novērotas.

Lasīt par īsto madaru ->

 .