 |  |  |   |  |
 |
Lieli un daudzgadīgi augi, kuri nereti sasniedz
augumā līdz 2-2,5m. Tam ir liels, resns, sazarots, brūnas krāsas saknenis,
kuram piemīt specifiska smarža. Stublājs stāvs, rievots, kails, dobjš. Lapas
izkārtotas pamīšus, tumši zaļas, spīdīgas. Ziediņi mazi, dzelteni zaļi vai
balti dzelteni izkārtotas sarežģītās vairogveida ziedkopās. Augļi ir eliptiski,
dzeltenbrūni divsēkleņu skaldaugli. Lupstājs zied sākot ar jūniju līdz
septembrim, augļi sāk nobriest septembrī. Vairojas ar sēklām un dalot krūmu. Ir
visnotaļ sala izturīgs augs. Visam augam ir savs īpašs aromāts, līdzīgs
selerijas smaržai.
Ārstnieciskam nolūkam ievāc viengadīga auga
virszemes daļu rudenī, saknes ievāc otrajā gadā, rudenī. Saknes rok un skalo
tekošā ūdenī. Griež gareniski un žāvē temperatūrā 30-35C. Izžāvētas saknes
uzglabā slēgtos traukos, jo tos, labprāt, ēd arī dažādi kaitēkļi. Der zināt,
žāvējot ārstniecības lupstāju, to vēlams žāvēt atsevišķi no citiem augiem- jo
tam ir spēcīga un specifiska smarža.
Visās auga daļās ir
atrodama ēteriskā eļļa (0.1-2.7%), kuras sastāvā ir līdz 98 sastāvdaļām, tai
skaitā D-alfa-terpineols, cineols, etiķskābe, izobalderiānskābe, benzoskābe,
butilftalīds, ligustilīds (kurš arī ir specifiskās smaržas noteicējs).
Ārstniecības lupstāja saknēs, bez jau minētām vielām ir atrodams lecitīns (līdz
0.9%), falkarindiols (0.06%), sveķi, gumijvielas, organiskās skābes (angelikskābe
un ābolskābe), ciete, cukurs, terpēni: alfa-terpeniols, karvakrols,
seskviterpēni, izobaldriānskābe, furokumarīni (psoralēns un berhaptēns),
miecvielas un minerālās vielas; lapās- lielos daudzumos askorbīnskābes. Auga
virszemes daļā ir askorbīnskābe, karotīns, rūgtvielas, rutīns, kuram piemīt P
vitamīna aktivitāte, kā arī dažādi mikroelementi.
Ārstnieciskā nozīme
Ārstniecības lupstājs iedarbojas spazmolītiski,
pretmikrobi, pretiekaisuma, dezinficējoši, urīna dzenoši un atkrēpošanos
veicinoši, kā arī uzlabo gremošanu un apetīti, novēršot meteorismu. Tas no
organisma palīdz arī izvadīt liekos sāļus. Saknēm piemīt antibakteriāla
aktivitāte, rosina ēstgribu, novērš zarnu kolikas, rada karminatīvu un
diurētisku iedarbību.
Tautas medicīnā ārstniecības lupstāja saknes lieto,
tūskas novēršanai, pielonefrīta, urīnizdales aiztures, sirds slimību, elpošanas
sistēmas slimību, podagras, migrēnas, reimatisma, anēmijas, nervu sistēmas
saspringuma gadījumā. Tas palīdz arī, kā brūču dziedējošs un zarnu parazītu
izdzenošs līdzeklis.
Ārstniecības lupstāja nostādinājums un novārījums
iedarbojas urīna dzenoši, dezinficējoši, spazmolītiski uz zarnu traktu, kā arī
pastiprina kuņģa sulas izdali. Sakņu novārījums ieteicams dzimuma nespēka
gadījumā vīriešiem, īpaši ja nespēku radījis alkohols, smēķēšana vai medicīnas
preparāti.
Ārstniecības lupstāju pielieto infekcijas
izraisītu sēklinieku bojājumu gadījumā- parotīts, toksoplazmoze, bruceloze,
tularēmija.
Ārstniecības lupstāju var pielietot arī ārīgi,
izgatavojot tā novārījumus vannām, lai ārstētu niezošus dermatītus, kā
dezinficējošu un pretiekaisuma līdzekli. Sakņu novārījumu pielieto matu
stiprināšanai. Matu izkrišanas gadījumā auga sulu vai novārījumu ierīvē galvas
ādā. Lapu nostādinājumu var izmantot pret pinnēm, vasaras raibumiem un pigmentācijas
plankumiem.
Nav ieteicams lietot
Šis augs spēj radīt arī blaknes,
pateicoties tajā esošajām aktīvajām vielām, līdz ar to, šo augu nebūtu vēlams
lietot grūtniecības (augs pastiprina iegurņa orgānu apasiņošanos) un laktācijas
periodā, bērniem līdz 12 gadu vecumam, cilvēkiem kuri sirgst ar kuņģa un
divpadsmit pirkstu zarnas čūlu (īpaši saasinājumu brīžos).
Uztura receptes
Lupstāja garša ir savdabīga, rūgti sālīta, kas lieti noder,
ja to ieto pie gaļas un zivju ēdieniem. Tāpēc šo augu kulinārijā, izmanto kā
garšvielu.
Žāvētas un sasmalcinātas lapas izmanto, kā garšvielu, turklāt
saknes, kurām garša drīzāk ir salda, lieto marinādēs un rasolos. Lupstāja
svaigas lapas der salātos, kā arī zupās, gaļas un zivs ēdienos.
Lupstājs lieliski der kopā ar melnajiem pipariem, pētersīli,
timiānu, rozmarīnu un dillēm- var veidot arī garšvielu maisījumus no sausiem
augiem, pievienojot arī sāli un tos var izmantot, praktiski, pie visiem
ēdieniem.
Lupstāja sakni arī var žāvēt, tad tā iegūst viegli rūgtenu
garšu un citronu aromātu.
Šādu garšvielu var lietot otrajiem ēdieniem, turklāt žāvētu
sakni ir viegli uzglabāt. Līdz pat 2 gadiem.
Lupstāju visos veidos var izmantot gatavojot dārzeņus, kuriem
piemīt vāja sava garša, piemēram, kabači.
Sautētiem kabačiem var pievienot lupstāja lapas vai
stublājus, iegūstot ēdienam daudz izteiksmīgāku garšu. Īpatna garša parādīsies
arī kartupeļu zupai vai ēdieniem no lēcām.
Lupstājs lieliski noderēs arī kā garšviela jūras velšu
ēdieniem, dažkārt to izmanto arī kā garnējumu uz tiem- vienkārši apcepot tā
stublājus un lapas. Tikai nevajag aizmirst, ka šis augs ir garšviela un
nelietot to pārlieku lielos daudzumos. Rēķināt var tā: 1-1.5 gr. svaiga
lupstāja uz 1kg ēdiena; 0.2-0.3 gr. sausa lupstāja pulvera uz 1 kg ēdiena.
Protams, ir jāvadās pēc savām vēlmēm, taču pārlieku lielā daudzumā pievienojot
šo augu ēdiens tiks sabojāts neatgriezeniski.