Alveja kokveida
ALOE ARBORESCENS MILL.

Alveja kokveida

  

Kokveida alveja ir neliels un stipri sazarots augs, kurš augumā var sasniegt no 2-3m, retāk līdz 5m. Protams, tā kā tas nav Latvijas augs, tad mums tas asociējas ar to izmēru, kāds tas izaug puķu podiņā. Taču arī Latvijā ir izdevies izaudzēt milzeņus apkurināmās siltumnīcās. Mājās kokveida alveja parasti nav lielāka par 1m. Stublāji stāvi, sazaroti,  pie pamatnes stublājs stipri rētots no nokritušajām lapām. Pamatnē augs veido jaunus dzinumus, ar kuriem to arī var pavairot.

Lapas sēdošas, izkārtotas pretēji, zaļā krāsā ar aplikumu, zobenformas, gaļīgas, garumā līdz 30-40cm. Lapas dziļi apskauj stublāju. Saknes garas, cilindriskas un stipri sazarotas. Ziediņi oranži (40mm gari un ap 5mm plati) uz gariem, tieviem ziedkātiem. Pie mums zied reti, taču ja zied, tad tas notiek ziemas mēnešos. Latvijā ziedošā kokveida alveja sēklas, parasti, neveido.

Ārstnieciskam nolūkam, klasiski, izmanto svaigas lapas, kuras ievāc oktobra beigās- novembra vidū. Sulu spiež no auga zemākajām lapām. Der zināt, ka ārstnieciskam nolūkam izmanto auga lapas, kuras ir sasniegušas 20cm garumu un ir vismaz 3 gadus vecas. Tās skalo, obligāti, ar iepriekš vārītu un atdzesētu ūdeni. Tālāk jau spiež sulu ar sulas spiedes palīdzību vai sagriež augu smalkās šķēlītēs un izspiež marles sainītī.

Var iegūto sulu filtrēt, vārīt 100C, 5-10 minūtes, pārliet pudelē un atdzesēt. Pievienot spirtu un novietot tumšā vietā- tādi sula tiek iekonservēta.

Protams, kokveidas alvejas sula tiek plaši pielietota arī ārīgām vajadzībām. Izmantot var gan svaigu lapu viduča aplikācijas, kā arī to sulu. Ir svarīgi zināt, ka lapu noraujot no stublāja, no mizas daļas, lūzuma vietā sāks izdalīties dzeltenīga, bieza sula. Šī sula ir spēcīgi kairinoša un tīrā veidā tās nonākšana uz ādas vai organismā nav vēlama. Visbiežāk, auga lapas tiek mizotas, tieši tāpēc, lai izvairītos no šīs sulas. Sula ir atrodama arī citās alvejas sugās, kuras izmanto, ārstniecībā.

No alvejas gatavo arī specifisku alvejas gēla ekstraktu, kurš tālāk nonāk praktiski visos kosmētiskos līdzekļos, kurus redzat veikalā. Taču, šī metode ir patentēta un brīvas pieejas informācijai, kā tas notiek nav. Autors šai izstrādei ir V.P. Filatovs, ja nu meklēsiet.

No kokveida alvejas, visbiežāk, gatavo dažādas preparātu formas: “saburs”, kas būtībā ir sabiezināta, sausa kokveida alvejas sula, sabura izvilkums, emulsija, ekstrakts un svaigu kokveida alvejas sulu!

Kokveida alvejas “saburā” ir atrasts emodīns (<1.66%) un antraglikozīds. Auga lapās un sulā ir antroatvasinājumi: aloīns, izobarbaloīns, nataloīns, homonataloīns, rabarberons, maz pētītas sveķvielas, fermenti, vitamīni, fitoncīdi, polisaharīdi, dzintaru skābe, ēterisko eļļu pēdas un minerālās vielas (kālijs, kalcijs, varš, magnijs, bārijs, cinks, litijs u.c.)

Ārstnieciskā nozīme

Kokveida alvejas sulai piemīt baktericīdas un bakterostatiskas īpašības, pret daudzām mikrobu grupām: streptokoki, stafilokoki, difterija, vēdertīfas un dizentērijas nūjiņām. Augs ir pieskaitāms pie tiem, kuri veicina paātrinātu brūču dzīšanu. Tas izvada no organisma radionuklīdus, pastiprina imunareaktīvo spēju un organisma aizsargspējas pret dažādām infekciju saslimšanām. Tas ir lielisks biostimulators, kurš veicina organisma atlabšanu kopumā.

Tautas medicīnas kokveida alvejas lapas un to sulu izmanto ārīgi, kā brūču dziedējošu līdzekli. Ar aplikācijām ārstē ādas čūlas, tai skaitā arī trofiskās, sastrutojumus, apdegumus, plīsumus un furunkulus. Matu stiprināšanai un lai mazinātu izkrišanu, alvejas sulu jauc ar sarkano vīnu vai arī dabīgo etiķi. Attiecīgi, pielieto matu skalošanai.

Ar tīru kokveida alvejas sulu skalo galvas ādu, ja tajā attīstījies dermatīts, pēc staru terapijas. Tas palīdzēs atjaunot audus un matu ataugšanu.

Ginekoloģijā, lapu viduču sulā mērcē tamponus un lieto vagināli, lai ārstētu dzemdes kakla eroziju.

Iekšķīgi kokveida alvejas lapu ekstraktu lieto, kā simptomātisko līdzekli, lai ārstētu plaušu tuberkulozi, asinsvadu slimības, kā arī to lieto klimaktēriskā un pēc klimaktēriskā periodā. Tāpat to lieto bronhiālās astmas, sieviešu līnijas iekaisuma slimību, sklerodermijas, un perifēriskās nervu sistēmas iekaisumu slimību ārstēšanai.

Standarta deva svaigai sulai ir 1 tējkarote, 2-3 reizes dienā, 30 minūtes pirms ēšanas.

Vīriešiem

Tautas medicīnā kokveida alveju lieto, kā spēcinošu līdzekli pēc slimībām un dzimumfunkcijas pasliktināšanās gadījumā. Auga līdzekļi palīdz apasiņot iegurni un uzlabot erekciju.

Kopā ar citiem augiem, to izmanto urīna aiztures gadījumā, prostatas adenomas ietekmē.

 Nav ieteicams

Der zināt, ka lietojot alveju lielās devās ir bīstami, īpaši, ja tā jau ir “sabura” formā. Svaiga sula ir mazāk bīstama. Lielas devas var radīt kairinājumu, spazmas un zarnu trakta iekaisumu. Auga preparāti var veicināt caureju, jo kairina zarnu sieniņas un pastiprina zarnu perestaltiku.

Kokveida alveju nedrīkst lietot smagu gremošanas trakta darbības traucējumu, smagu sirds asinsvadu slimību, žults pūšļa, aknu slimību un cistīta gadījumā.

Kokveida alveju nedrīkst lietot arī grūtnieces pēc 7 grūtniecības mēneša, dzemdes un hemoroidālo asiņošanu gadījumā.

Kosmētiskā nozīme

Kokveida alveju kosmetoloģijā lieto dažādu iekaisumu un kairinājumu ārstēšanai, kā arī lai mazinātu ādas taukainību. Kokveida alveja ir lieliska sastāvdaļa līdzekļiem, kuri paredzēti sejas ādas stāvokļa uzlabošanai. Tai skaitā arī, lai mazinātu grumbas un krunkas.

Ārīgi var lietot arī konservētu alvejas sulu un tā būs līdzvērtīga svaigai sulai, pēc savas efektivitātes. Taču der zināt, ka alvejas preparātus nelieto briestošu pinņu, palielinātu ādas poru un sieviešu hipertrihozes (pastiprināts sejas apmatojums) gadījumā.

Lasīt par amarantiem->