 |  |  |  |  |
 |  |
- Angliski: sand Sedge
- Vāciski: Sand-Segge
- Zviedru: sandstarr
- Igauņu: liivtarn
- Lietuviešu: smiltyninė viksva
- Krievu: осока песчаная
Smiltāja grīslis ir daudzgadīgs augs ar garu (8-10m) šņorveida sakni, kurai raksturīga mizas atslāņošanās un izteikta smarža. Uz saknes formējas jaunie dzinumi. Stublājs augām trīsšķautņains, mazliet samtains un stipri apmatots augšdaļā. Lapas šauras, lineāras, cietas, makstveidīgas, samtainas ar asām malām. Maijā- jūnijā uz dzinumiem parādās jauni, sīki, viendzimuma ziediņi. Tie ir izvietoti izstieptā vārpiņā pa 6-15. Apakšējie ziediņi uz vārpas ir sievišķi, augšējie vīrišķi. Sēkla- čaulu segts riekstiņš.
Ārstnieciskam nolūkam izmanto smiltāja grīšļa pazemes daļu- sakneņus ievāc agrā pavasarī vai vēlā rudenī. Pirms augs sāk veģetāciju vai kad jau ir beidzis. Sakneni griež nelielos gabalos (~10cm) un žāvē ēnainā un labi vēdināmā vietā. Ir pieļaujama drogas žāvēšana piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Saknes žūs lēni, taču tās ir tendētas sākt pūt, līdz ar to, tām ir jābūt izžāvētām līdz tās kļūst lūstošas. Gatavas saknes uzglabā sausā un tumšā vietā ne ilgāk par 3 gadiem.
Der zināt, ka Latvijā šis augs ir sastopams tikai gar Baltijas jūras līniju!
Saknēs ir atrasti saponīni, kumarīni, glikozīdi, silīcijskābe, sveķvielas, ciete, miecvielas, pavisam nedaudz ēteriskās eļļas un rūgtvielas.
Ārstnieciskā nozīme
Laboratoriskos pētījumos, šajā augā ir atrasti vērtīgi saponīni, kuri ķīmiski ir līdzvērtīgi saponīniem, kuri ir sastopami vērtīgā tropiskā augā- sarsaparilla. Saponīni veicina krēpu šķīšanu un to izvadi no bronhiem, turklāt stimulē kortikosteroīdu sintēzi, kā arī ir novērota ūdens- sāļu vielmaiņas regulācija. Augs aktivizē arī vairogdziedzera hormonus un stimulē imūnās sistēmas darbību.
Smiltāja grīslis iedarbojas antiseptiski, žulti dzenoši, urīna dzenoši, sviedru dzenoši, atsāpinoši, pretiekaisuma, asins attīroši, mīkstinoši un atkrēpošanos veicinoši.
Augs ir pazīstams arī dažādu valstu tautas medicīnā, īpaši Eiropā (Austrija, Bulgārija, Vācija u.c.). Auga saknes novārījumus un nostādinājumus izmanto saaukstēšanās slimību, stipra klepus, traheobronhīta un bronhīta, pneimonijas, plaušu tuberkulozes gadījumā.
Smiltāja grīšļa novārījumi ir efektīvi gremošanas trakta slimību ārstēšanai, īpaši ja tās pavada diareja, zarnu kolikas, meteorisms un aizcietējumi. Lietderīgi smiltāju grīsli ir lietot arī podagras un reimatisma gadījumā. Novārījumi palīdzēs arī endokrīnās sistēmas darbības traucējumu gadījumā un urīnpūšļa slimību gadījumā.
Smiltāju grīšļa novārījumus lieto arī vannās un aplikācijās, lai mazinātu un ārstētu dažādu ādas slimību izpausmes (psoriāze, ekzēmas, furunkuli, sarkanais plakanais kašķis, dažādu izcelsmju dermatīts).
Smiltāju grīšļa preparāti ir lietojami arī mazasinības gadījumā, jo augs spēj uzlabot asins sastāvu.
Dažādu Eiropas tautu medicīnā ar smiltāju grīšļa palīdzību, visbiežāk, ārstē bronhītu, pleirītu, aizcietējumus, podagru un reimatismu. Tēja no auga virszemes daļas uzlabo gremošanu. Novārījumus rekomendē izmantot ārīgi sarkanās vilkēdes un kolagenēzes ārstēšanai.
Ar smiltāja grīsli skalo matus, lai apturētu to izkrišanu.