Bioloģiskais apraksts
Ķieģeļsarkanā sērsēne (Hypholoma lateritium) ir neliela līdz vidēja izmēra cepurīšu sēne, kura aug ciešās grupās uz mirušas vai trupējošas koksnes. Augļķermeņi parasti veido blīvus cerus uz celmiem, kritušiem stumbriem vai zemē esošām koku saknēm.
Cepurītes diametrs parasti ir 4–10 cm, reizēm nedaudz lielāks. Jauniem augļķermeņiem tā ir puslodes vai izliekta forma, vēlāk kļūst plaši izliekta vai gandrīz plakana. Cepurītes virsma ir gluda un sausā laikā matēta, bet mitros apstākļos var kļūt nedaudz lipīga. Krāsa ir raksturīgi ķieģeļsarkana līdz sarkanbrūna, parasti ar tumšāku centru un gaišākām malām. Cepurītes mala jaunām sēnēm var būt viegli ieritināta.
Lapiņas ir cieši izvietotas, sākumā bāli dzeltenīgas vai pelēcīgi dzeltenas, bet ar vecumu kļūst tumšākas – pelēcīgi violetas līdz brūnganām. Šī krāsas maiņa saistīta ar sporu nogatavošanos.
Kātiņš parasti ir 4–10 cm garš un 0,5–1,5 cm biezs, cilindrisks vai nedaudz sašaurināts pie pamatnes. Tā virsma ir šķiedraina, krāsa dzeltenīga līdz brūngani oranža, bieži tumšāka pie pamatnes. Gredzens uz kātiņa parasti neveidojas, taču dažkārt var saglabāties ļoti vājas plīvura atliekas.
Sporu masa ir violetbrūna līdz tumši brūna, kas ir raksturīga pazīme daudzām Hypholoma ģints sēnēm.
Mīkstums ir bālgans līdz dzeltenīgs, samērā stingrs jaunās sēnēs, bet ar vecumu kļūst šķiedrains. Smarža parasti ir vāja, sēņaina, garša viegli rūgtena.
Ķieģeļsarkanā sērsēne ir saprotrofa sēne, kas noārda mirušu koksni un piedalās meža ekosistēmās kā nozīmīgs koksnes sadalītājs.
Ievākšana un apstrāde
Ķieģeļsarkanās sērsēnes (Hypholoma lateritium) augļķermeņus pēc ievākšanas attīra no koksnes atliekām, mizas fragmentiem un citiem meža piemaisījumiem. Tā kā sēne aug tieši uz trupējošas koksnes, uz kātiņa apakšējās daļas bieži saglabājas koksnes daļiņas, kuras pirms tālākas apstrādes nepieciešams noņemt.
Ilgākai uzglabāšanai sēni visbiežāk kaltē. Žāvēšanu veic labi vēdināmā vietā vai žāvētājā zemā temperatūrā, parasti līdz apmēram 40 °C, lai pēc iespējas labāk saglabātu sēnes dabisko ķīmisko sastāvu. Pirms kaltēšanas augļķermeņus var sagriezt mazākos gabalos, lai tie vienmērīgāk izžūtu.
Pilnībā izžāvētus augļķermeņus uzglabā veselā veidā, maļ pirms izstrāžu gatavošanas. Uzglabāšanai izmanto cieši noslēgtus stikla vai citus hermētiskus traukus, kas pasargā materiālu no mitruma.
Dažos avotos minēts, ka šo sēni iespējams arī sasaldēt, tomēr šī metode tiek izmantota retāk, jo sasaldēšanas laikā var mainīties sēnes audu struktūra.
Uzglabāšanas laikā svarīgi nodrošināt sausu, tumšu un vēsu vidi, jo mitrums var veicināt pelējuma attīstību un pasliktināt uzglabātā materiāla kvalitāti. Pareizi izžāvēti un uzglabāti augļķermeņi saglabā savas īpašības vairākus gadus.
Ķīmiskais sastāvs
Ķieģeļsarkanās sērsēnes (Hypholoma lateritium) augļķermeņos konstatēts daudzveidīgs ķīmisko savienojumu komplekss, kas raksturīgs daudzām koksni noārdošām sēnēm. Sēnes audos identificēti dažādi polisaharīdi, terpēni, steroli, organiskās skābes un aminoskābes, kā arī citas sekundārās metabolītu grupas.
Svarīgu sēnes sastāvdaļu veido polisaharīdi, tostarp dažādas poliozes tipa vielas, kas ir augstmolekulāri ogļhidrāti un veido nozīmīgu daļu no sēnes šūnu struktūras.
Sēnē konstatēti arī terpēnu savienojumi, kas pieder pie sekundāro metabolītu grupas un ir plaši izplatīti sēņu valstī. Šie savienojumi piedalās sēnes vielmaiņas procesos un bieži sastopami koksni noārdošo sēņu ķīmiskajā profilā.
Ķieģeļsarkanajā sērsēnē noteikti arī steroli, kas ir sēņu šūnu membrānu struktūras sastāvdaļas. Starp šiem savienojumiem ietilpst dažādi ergosterola tipa sterīni.
Papildus identificētas arī organiskās skābes un brīvās aminoskābes, kuras piedalās sēnes vielmaiņas procesos un veido daļu no tās bioķīmiskā sastāva.
Kopumā ķieģeļsarkanās sērsēnes augļķermeņos konstatēts daudzveidīgs primāro un sekundāro metabolītu spektrs, kas veido šīs sēnes raksturīgo ķīmisko profilu.
Ārstnieciskā nozīme
Farmakoloģiskā perspektīva
Ķieģeļsarkanā sērsēne (Hypholoma lateritium) dažādās pasaules valstīs ir piesaistījusi pētnieku uzmanību, tās bioaktīvo savienojumu dēļ. Mikoloģijas un farmakoloģijas pētījumos ir analizēti gan sēnes augļķermeņi, gan micēlijs, kuros konstatētas vielas ar potenciālu bioloģisku aktivitāti. Laboratoriskajos eksperimentos īpaša uzmanība pievērsta polisaharīdu un citu sekundāro metabolītu frakcijām.
Eksperimentālajos pētījumos ir novērots, ka no sēnes izolētās polisaharīdu frakcijas un citi savienojumi spēj ietekmēt dažādus bioloģiskos procesus. Dažos laboratorijas modeļos ir konstatēta aktivitāte pret noteiktām audzēju šūnu līnijām, tostarp pret sarkomu-180 un Erliha karcinomu. Šādi rezultāti ir iegūti eksperimentālos apstākļos un tiek uzskatīti par pamatu turpmākiem pētījumiem par šīs sēnes bioaktīvajiem savienojumiem.
Dažos bioķīmiskos pētījumos no ķieģeļsarkanās sērsēnes augļķermeņiem iegūti savienojumi, kas laboratorijas apstākļos spēj ietekmēt hialuronskābes sintēzi. Hialuronskābe ir būtiska saistaudu, epitēlijaudu un nervu audu starpšūnu vielas sastāvdaļa, tādēļ šī īpašība ir radījusi interesi biotehnoloģijas un kosmētikas industrijā. Tieši šī iemesla dēļ, Austrumāzijā ir veikti pētījumi par sēnes ekstraktu izmantošanu dažādos kosmētiskos un dermatoloģiskos preparātos.
Austrumāzijā šī sēne ir pazīstama arī ar nosaukumu kuritake, un īpaši Japānā tā tiek audzēta kontrolētos apstākļos. Tur līdzās kulinārajam pielietojumam sēne ir piesaistījusi arī farmaceitisko un biotehnoloģisko uzņēmumu interesi, jo no tās iegūst dažādas bioloģiski aktīvas vielas, kuras izmanto pētījumos un kosmētikas līdzekļu izstrādē.
Tautas medicīna
Tautas medicīnā informācija par ķieģeļsarkanās sērsēnes izmantošanu ir samērā fragmentāra, tomēr dažos reģionos tā ir izmantota dažādos vienkāršos preparātos. Dažās tradicionālajās praksēs no sēnes gatavoti novārījumi, kurus lietoja gremošanas sistēmas traucējumu mazināšanai. Savukārt, svaiga augļķermeņa masa izmantota kā līdzeklis, kas izraisa vemšanu, kas vēsturiski dažās tautas medicīnas tradīcijās tika izmantots organisma attīrīšanas nolūkos.
Dažos Āzijas avotos minēts, ka no šīs sēnes iegūtie ekstrakti tiek izmantoti arī dažādos kosmētikas produktos, piemēram, ziepēs, zobu pastās un vannu ekstraktos. Šie preparāti tiek saistīti ar ādas kopšanu un audu reģenerācijas procesu atbalstīšanu, kas tiek skaidrots ar sēnes sastāvā esošo bioaktīvo savienojumu iedarbību.
Kopumā ķieģeļsarkanā sērsēne tiek uzskatīta par interesantu pētījumu objektu mikoloģijā un farmācijas zinātnēs. Lielākā daļa zinātnisko datu šobrīd balstās uz laboratorijas un eksperimentāliem pētījumiem, un daudzu savienojumu potenciāls joprojām tiek aktīvi pētīts. Tādēļ šīs sēnes bioloģiski aktīvo vielu nozīme medicīnā vēl tiek izzināta.