Samtene zemā
TAGETES PATULA

    

Zemā samtene ir viengadīgs augs, kurš ir stipri sazarots. Lapas mēdz būt tumši zaļas, gan gaiši zaļas, kuras sakārtotas pamīšus uz maza auguma stublājiem. Ziedkopas- spilgtas krāsas kurvji, diametrā 4-6cm. Samtenes kurvīši ir vienkāršas uzbūves. Ziedlapiņu krāsa mēdz būt spilgti dzeltena, oranži- brūna, sarkani- brūna, dzelteni- brūna. Auglis- izstiepta sēkliņa, kura sašaurināta pie pamatnes. Sēklas derīgas 3-4 gadus. Samtenes vairojas ar sēklu palīdzību.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto samtenes ziedkopas, kuras ievāc masu ziedēšanas perioda laikā (jūlijs). Der zināt, ka vēlāka ievākšana var veicināt sēkliņu nobriešanu, ziedkopās un izbiršanu no tām. Samtenes ziedkopas griež. Žāvē uz sietiem, labi vēdināmā un apēnotā vietā.

Samtenes ķīmiskais sastāvs vēl aizvien nav izpētīts pietiekami! Auga sastāvā ir atrasts ocimēns (50%), ir atrasta arī sabinēna, pinēna, cimola, mircēna, linalola, citrāla, tagetona, kvercetagetīna, terpinēna, ketona u.c. elementu klātbūtne. Ir zināms, ka ziedkopās ir krāsvielas, alkaloīdi, organiskās skābes, sēra savienojumi, ēteriskā eļļa, kura satur ap 40% tagetonu.

Ārstnieciskā nozīme

Zemās samtenes ārstnieciskās un insekticīdās īpašības arī nodrošina šī auga fitoncīdā vērtība. Ēteriskās eļļas saturā ir fitoncīdi- īpašas aktīvās vielas, kuras neļauj attīstīties patogēnajiem mikroorganismiem. Auga ēteriskai eļļai ir arī pretsēnīšu iedarbība. Karotinoīdi- luteīns, kurš atrodas zemās samtenes ziedos, ir spēcīgs pretiekaisuma līdzeklis, kurš mazina risku attīstīties kataraktai, kā arī palīdz atgriezt redzes asumu. Diemžēl, luteīns sabrūk pie nelielas termiskās apstrādes, tāpēc to vislabāk uzņemt caur samtenes eļļu vai kā samtenes ziedu nostādinājumu, aukstā ūdenī. Taču vislabāk, samtenes vērtīgās vielas uzņemt, lietojot samteni svaigu vai žāvētu, kā garšvielu pie ēdieniem.

Pateicoties samtenes unikālajam ķīmiskajam sastāvam, sēra savienojumi un citas aktīvās komponentes iedarbojas sviedru dzenoši, atkrēpošanos veicinoši, žulti dzenoši un diurētiski, uzlabojot gļotu izdali no elpceļiem, mazinot tūsku, uzlabojot aknu darbību un aizkuņģa dziedzera darbību. Samtenē esošie alkaloīdi iedarbojas baktericīdi un kā pret helmintu līdzeklis.

Tautas medicīnā šis augs ir sevišķi populārs. Novārījumi un nostādinājumi, kā arī eļļas izvilkumus lieto ādas ārstēšanā (psoriāze, vitiligo, neirodermatīts, diatēze), mutes dobuma ārstēšanai (stomatīts, gingvinīts, laringīts).

Samtenei piemīt sviedru, žulti un urīna dzenošas īpašības. Regulāri lietojot samtenes nostādinājumus, var uzlabot aizkuņģa dziedzera darbību, sakārtot nervu sistēmu, ārstēt cukura diabētu, stiprināt imūnsistēmu, mazinot tūsku un noregulēt vielmaiņas procesus organismā.

Samtenes ziedkopu novārījums ir lielisks, profilaktisks līdzeklis saaukstēšanos vīrusu infekciju laikā. Auga aktīvās vielas veicinās sviedru dzīšanu, tādi no organisma ātrāk izvadot vīrusus un toksīnus. Un, kas interesanti šis augs ir uzskatāms arī kā labs antidepresants.

Samtenē esošās vielas veicina gremošanas procesu sakārtošanos- sakārto zarnu traktu, novērš aizcietējumus.

Auga lapu un stublāju sula palīdzēs, ja to pielietosies aplikāciju veidā spindzeļu un bišu dzēlumu vietā. Ziedus lieto arī, lai atbrīvotos no helmintiem, drīkst lietot gan pieaugušie, gan bērni.

Samtenes eļļas izvilkumus plaši pielieto mājas kosmetoloģijā.

Nav ieteicams lietot

Neskatoties uz to ka samtene ir vērtīgs ārstniecības augs, blaknes to lietojot tomēr novērotas ir. Šo augu nav vēlams lietot grūtniecības un laktācijas periodā, bērniem līdz 3 gadu vecumam. Tāpat arī samteni nevajadzētu lietot cilvēkiem, kuri slimo ar ekzēmu, kā arī, kuriem ir tendence uz alerģijām.

Ja pēc pirmreizējās samteņu lietošanas parādās klepus, deguna aizlikums, nieze vai ādas izsitumi, turpmāko ārstēšanos der pārtraukt.

Lasīt par vasaras saulgriezi->

 .