Segliņi
Euonymus

Segliņš_Euonymus

Bioloģiskais apraksts

Latvijā visbiežāk sastapsies šādus segliņus:

  • Euonymus europaeus L. – Eiropas segliņš;
  • Euonymus verrucosus Scop. – Kārpainais segliņš.

Segliņu dzimtā ir gan mūžzaļi, gan lapu atmetoši krūmāji un koki, tiem parasti ir apaļi vai četršķautņu stublāji, nereti uz tiem veidojas korķveidīgi veidojumi, pretēji izkārtotām un gludām lapām.

Segliņu ziedi ir maziņi, savākti pa 4-5 pazaru vairogveida vai čemurveidīgās ziedkopās. Ziedi ir brūngani vai zaļi. Ziedi atveras pēc lapu atplaukšanas.

Auglis ir ādaina, sausa, parasti četrdaļīga kārbiņa, kurā atrodas baltas, saranas vai sarkani melnas sēklas. Nenobriedušas kārbiņas ir maigi zaļā krāsā, taču nobriestot iegūst dzeltenu, rozā, sārtu, aveņu, bordo vai tumši purpura krāsu- atkarīgs no sugas.

Euonymus europaeus L. - Eiropas segliņš ir krūms, augumā 2-3m. Stublāji četršķautņu, lapas parastas, lielas, elipsveidīgas formas, ādainas, tumši zaļā krāsā. Rudens sākumā līdz rudens vidum lapas kļūst izteikti sarkanas.

Ziediņi sīki, zaļā krāsā. Četrdaļīgās kārbiņas nobriestot kļūst dzelteni- sarkanas.

Euonymus verrucosus Scop. – Kārpainais segliņš ir neliels krūms, augumā 1-2,5m. Nosaukums ir veidojies no tā, ka šai sugai uz stublāja veidojas lielos daudzumos brūni-melni uzaugumi. Lapas izkārtotas pretēji, ovālas formas uz īsiem lapu kātiem, smailas galos. Augšpusē dzeltenīgi zaļas krāsas, apakšpusē gandrīz dzeltenas.

Ziedi nelieli (<1cm dia.), veidojas uz gariem pazaru ziedkātiem, pa 3-5 ziediem, vairoga formas ziedkopā. Auglis ir četrdaļīga kārbiņa, tumši sarkanā krāsā, tā ir bumbieru formas, mazliet saplacināta un atveras nobriestot. Sēklas melnā krāsā, spīdīgas.

Zied augs no maija vidus līdz jūnija vidum, augļi nobriest septembrī.

Ievākšana un apstrāde

Ārstnieciskam nolūkam izmanto mizu, lapas, augļus un saknes. Lapas ievāc augļu nobriešanas sezonā, šajā laikā tās ir vismazāk indīgas, taču tām piemīt arī vājāka ārstnieciskā vērtība. Mizu un augļus ievāc rudenī. Žāvē labi vēdināmā vietā un pēc izžūšanas mizu sasmalcina.

Ķīmiskais sastāvs

Lapas: satur fitosteroīdus, triterpenoīdus, alkaloīdus un bioflavonoīdus. Tie nodrošina antioksidatīvu iedarbību un dažādas bioloģiski aktīvas īpašības.

Zari: tajos ir atrodams alkaloīds evolīns, kā arī nelielos daudzumos flavonoīdi un triterpenoīdi. Evolīns ir galvenais toksiskais komponents, kas nosaka auga spēju izraisīt caureju un kairināt gremošanas traktus.

Augļi: satur glikozi, karotenoīdus, triacetīnu un ciklitolu. Šie savienojumi piešķir augļiem daļēju antioksidatīvu un nutritīvu vērtību, taču glikoze kopā ar toksiskajiem alkaloīdiem var radīt nepatīkamu iedarbību, īpaši nelielos daudzumos bērniem.

Sēklas: ļoti bagātas ar polisaharīdiem, seskviterpenoīdiem, glikozīdiem, steroīdiem un augstākajām taukskābēm, eļļas saturs sasniedz 30–45%. Eļļas un polisaharīdi piešķir sēklām augstu kaloriju vērtību, bet glikozīdi un alkaloīdi nosaka spēcīgu farmakoloģisko un toksisko iedarbību.

Ārstnieciskā nozīme

Farmakoloģiskā perspektīva

Segliņi (Euonymus europaeus un Euonymus verrucosus) ir augi ar izteikti toksisku iedarbību, galvenokārt, pateicoties alkaloīdiem (piemēram, evolīnam) un glikozīdiem, kas atrodas augļos, sēklās, lapās un zaros. Nelielās devās sagatavoti nostādinājumi un novārījumi tautā tiek izmantoti dažādu slimību simptomu mazināšanai, tomēr oficiālajā medicīnā segliņi netiek lietoti.

Farmakoloģiski segliņu preparāti kairina gremošanas traktu, veicinot caureju, bet lielākās devās var izraisīt vemšanu un smagu saindēšanos. Tos tautas medicīnā pielieto arī kā pretparazītu līdzekļus, spēcinošus un spazmolītiskus preparātus. Pētījumi liecina, ka segliņu ekstrakti var radī pretiekaisuma, pretvīrusu un pret sēnīšu īpašības, kā arī daļēji atbalstīt sirds un asinsvadu sistēmu, piemēram, veģetatīvās distonijas un vieglas hipertensijas gadījumā.

Tautas medicīna

Eiropā un Rietumu valstīs segliņus lieto kopš viduslaikiem, galvenokārt, Eiropas segliņu un kārpainā segliņa sugas. Nostādinājumus un novārījumus tradicionāli pielieto stipru galvas sāpju, nervu sistēmas traucējumu, hipertonijas un veģetatīvās distonijas gadījumā. Augu pretvīrusu īpašības tiek izmantotas imunitātes stiprināšanai, savukārt, pretparazītu efektu novēro pret utīm, ērcēm un dažiem helmintiem.

Tautas receptēs segliņu preparātiem tiek piešķirta loma arī zarnu disbakteriozes, ascīta, hepatīta un agrāk – malārijas ārstēšanā. Ādas lietojums ietver iekaisuma, ekzēmu un dažādu parazītu ārstēšanu, bieži lietojot aplikācijas vai kompreses ar lapu, augļu vai mizas izvilkumiem.

Nav ieteicams lietot

Segliņi (Euonymus europaeus, Euonymus verrucosus) ir stipri indīgi augi, un tos drīkst lietot tikai kontrolēti un speciālista uzraudzībā. Nelielās devās tautas medicīnā tiek izmantoti nostādinājumi vai novārījumi, taču lielākas devas var izraisīt smagu vemšanu, caureju, sirdsdarbības traucējumus un centrālās nervu sistēmas iedarbību.

Šos augus nekādā gadījumā nedrīkst lietot grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī bērniem un ļoti veciem cilvēkiem. Lietošana ir nepieļaujama  pacientiem ar akūti saasinātām hroniskām slimībām, sirds un asinsvadu traucējumiem vai gremošanas trakta problēmām. Pat nelielas devas bez speciālista uzraudzības var radīt nopietnas blaknes, tāpēc segliņu preparāti jāpieskaita augstākās piesardzības kategorijai.

Lasīt par upeni ->