Segliņi
Euonymus

Segliņš_Euonymus

Latvijā visbiežāk sastapsies šādus segliņus:

  • Euonymus europaeus L. – Eiropas segliņš;
  • Euonymus verrucosus Scop. – Kārpainais segliņš.

Segliņu dzimtā ir gan mūžzaļi, gan lapu atmetoši krūmāji un koki, tiem parasti ir apaļi vai četršķautņu stublāji, nereti uz tiem veidojas korķveidīgi veidojumi, pretēji izkārtotām un gludām lapām.

Segliņu ziedi ir maziņi, savākti pa 4-5 pazaru vairogveida vai čemurveidīgās ziedkopās. Ziedi ir brūngani vai zaļi. Ziedi atveras pēc lapu atplaukšanas.

Auglis ir ādaina, sausa, parasti četrdaļīga kārbiņa, kurā atrodas baltas, saranas vai sarkani melnas sēklas. Nenobriedušas kārbiņas ir maigi zaļā krāsā, taču nobriestot iegūst dzeltenu, rozā, sārtu, aveņu, bordo vai tumši purpura krāsu- atkarīgs no sugas.

Euonymus europaeus L. - Eiropas segliņš ir krūms, augumā 2-3m. Stublāji četršķautņu, lapas parastas, lielas, elipsveidīgas formas, ādainas, tumši zaļā krāsā. Rudens sākumā līdz rudens vidum lapas kļūst izteikti sarkanas.

Ziediņi sīki, zaļā krāsā. Četrdaļīgās kārbiņas nobriestot kļūst dzelteni- sarkanas.

Euonymus verrucosus Scop. – Kārpainais segliņš ir neliels krūms, augumā 1-2,5m. Nosaukums ir veidojies no tā, ka šai sugai uz stublāja veidojas lielos daudzumos brūni-melni uzaugumi. Lapas izkārtotas pretēji, ovālas formas uz īsiem lapu kātiem, smailas galos. Augšpusē dzeltenīgi zaļas krāsas, apakšpusē gandrīz dzeltenas.

Ziedi nelieli (<1cm dia.), veidojas uz gariem pazaru ziedkātiem, pa 3-5 ziediem, vairoga formas ziedkopā. Auglis ir četrdaļīga kārbiņa, tumši sarkanā krāsā, tā ir bumbieru formas, mazliet saplacināta un atveras nobriestot. Sēklas melnā krāsā, spīdīgas.

Zied augs no maija vidus līdz jūnija vidum, augļi nobriest septembrī.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto mizu, lapas, augļus un saknes. Lapas ievāc augļu nobriešanas sezonā, šajā laikā tās ir vismazāk indīgas, taču tām piemīt arī vājāka ārstnieciskā vērtība. Mizu un augļus ievāc rudenī. Žāvē labi vēdināmā vietā un pēc izžūšanas mizu sasmalcina.

Segliņu lapās ir fitosteroīdi, triterpenoīdi, alkaloīdi un bioflavonoīdi.Zaros atrasts evolīns, kurš arī pieskaitāms alkaloīdu grupai. Augļos, neskaitot glikozi, satur karotonoīdu, triacetīnu, ciklitolu. Sēklās atrasti polisaharīdi, seskviterpenoīdi, glikozīdi, steroīdi, augstākās taukskābes. Auga sēklās ir 30-45% dažādu eļļu.

Ārstnieciskā nozīme

Praktiski visi segliņu paveidi ir indīgi. Taču mazās devās nostādinājumus un novārījumus, tautā lieto dažādu slimību ārstēšanai, taču augs netiek izmantots oficiālajā medicīnā. Augļi un lapu, sakņu nostādinājums rada caureju veicinošu efektu, palielinot devu rada vemšanu.

Segliņu preparātiem piemīt pret helmintu, pret parazītu, stiprinoša, spazmolītiska iedarbība. Hipertonijas un sēnīšu slimību gadījumā nostādinājums un novārījums spēj iedarboties labvēlīgi.

Segliņus jau sen iepazinuši ir tautu zintnieki, lai arī tas ir stipri indīgs, taču tam ir daudz vērtīgo īpašību. Visbiežāk, ārstniecībā pielieto tieši Eiropas segliņu un kārpaino segliņu, citas sugas retāk. Tos izmanto stipru galvas sāpju un nervu sistēmas traucējumu gadījumā. Ar to palīdzību stiprina imunitāti, jo tam piemīt pretvīrusu iedarbība.

Tautā ar segliņa palīdzību ārstē hipertoniju un veģetatīvo distoniju, zarnu disbakteriozi, ascītu, hepatītu, agrāk ārstēja arī malāriju. Nostādinājumus pielieto pret visa veida ādas slimībām- arī lai atbrīvotos no parazītiem, utīm un ērcēm.

Nav ieteicams lietot

Uzmanību! Segliņi ir indīgi augi, tāpēc tos lietot drīkst tikai kontrolēti un speciālista uzraudzībā. Nelietojiet to lielās devās.

Nostādinājumus un novārījumus nelieto grūtniecības un laktācijas periodā, kā arī ar tiem neārstē bērnus un vecāka gada gājuma cilvēkus. Nav vēlams augs arī gadījumos ja ir vienalga kādu slimību saasinājumi.

Lasīt par upeni ->