 |  |  |  |  |
 |  |
- angliski: common Pipsissewa
- vāciski: Dolden-Winterlieb
- zviedru: ryl
- igauņu: harilik talvik
- lietuviešu: skėtinė marenikė
- krievu: зимолюбка зонтичная
Čemuru palēks ir daudzgadīgs, mūžzaļš augs- ložņājošs
puskrūms. Augs sasniedz vidēji 25cm augumā. Saknenis ložņājošs un spēcīgi
sazarots. Auga pamatnē saknenis ir rievots. Sakneņa daļa ir pārkoksnējusies.
Stublājs pamatnē stipri sazarojas. Lapas izvietotas piesaknes rozetē. Lapas uz
stublāja novietotas pamīšus. Tās ir apgriezti olformas, apgriezti ķīļveida vai
izstieptas formas, lapas mala asi zobota, lapu kāti īsi. Lapas virspuse gluda,
spīdīga- tumši zaļā krāsā; lapas apakšdaļa gaišāka. Lapas garumā 1.5-6cm, platumā
0.5-1.5cm. Lapām ir saldi-savelkoša garša ar vieglu, patīkamu aromātu- saberžot
lapu rokās, aromāts pastiprinās.
Ziedi novietoti stublāju galotnēs, izkārtoti čemurā. Vienā
čemurā no 2-7 ziediem. Zieds atrodas uz gara ziedkāta un tam ir zvanveida
forma. Čemuru palēks zied sākot ar jūniju līdz augusta sākumam. Augļi ir
apmatotas kārbiņas, saplacinātas bumbas formas.
Auga ķīmiskais sastāvs ietver arbutīnu, metilarbutīnu, flavonoīdus (kvercetīnu, kempferolu, hiperīnu, avikularīnu), miecvielas, triterpēnus (ursolskābi), salicilskābi, rūgtvielas, sveķvielas un nelielā daudzumā ēteriskās eļļas.
Čemuru palēka virszemes daļu ievāc ziedēšanas laikā- jūlijs, augusts, kad tajā ir visvairāk bioloģiski aktīvo vielu. Ievākšanu veic sausā laikā. Žāvē uz sietiem,
labi vēdināmā un apēnotā vietā, var žāvēt arī piespiedu žāvētājos nepārsniedzot 40-50C temperatūru. Droga ir gatava, kad tā paliek trausla un lūstoša. Uzglabā
papīra maisos vai kārbās ne ilgāk par 2 gadiem.
Ārstnieciskā nozīme
Čemuru palēks ir mazpazīstams, taču daudzsološs ārstniecības augs, kas tautas medicīnā tiek vērtēts kā spēcīgs urīndzenošs, pretiekaisuma, antibakteriāls, savelkošs un dezinficējošs līdzeklis. Dažādos avotos tam tiek piedēvēta arī tonizējoša un spazmolītiska iedarbība, kas padara šo augu par noderīgu līdzekli gan akūtos, gan hroniskos veselības traucējumos.
Čemuru palēkam ķīmiskais sastāvs ir bagātīgs ar bioloģiski aktīvām vielām, kas nosaka tā ārstniecisko iedarbību. Viena no svarīgākajām sastāvdaļām ir arbutīns – glikozīds, kam piemīt izteiktas antibakteriālas un urīndzenošas īpašības. Organismā arbutīns pārvēršas par hidrohinonu, kas kavē mikroorganismu vairošanos urīnceļos. Līdzās tam augā atrodami arī flavonoīdi, piemēram, kvercetīns, kempferols, hiperīns un avikularīns. Šie savienojumi veicina pretiekaisuma procesus, darbojas kā antioksidanti un stiprina asinsvadu sieniņas. Miecvielas jeb tanīni nodrošina savelkošu un antibakteriālu efektu – īpaši noderīgu, ja iekaisums skar gļotādas, piemēram, urīnceļos vai mutes dobumā. Savukārt triterpēni, piemēram, ursolskābe, palīdz audu reģenerācijā un kavē iekaisuma izplatību. Augā sastopama arī salicilskābe, kurai piemīt viegla pretsāpju un pretiekaisuma darbība. Mazākos daudzumos čemuru palēks satur rūgtvielas, sveķvielas un iespējamos metila esterus, kas papildina auga antiseptisko un vielmaiņu veicinošo iedarbību.
Visbiežāk, čemuru palēku lieto pie urīnceļu iekaisumiem, priekšdziedzera saslimšanām un reimatiskām sāpēm. Tas palīdz gan akūtu, gan hronisku problēmu gadījumā, tostarp pie urīna aiztures, cistīta un priekšdziedzera iekaisuma. Tautas medicīnā šo augu izmanto arī locītavu sāpju mazināšanai un kā ārēju līdzekli ādas problēmu gadījumos – it īpaši tad, ja ir grūti dzīstošas vai sastrutojušas brūces, kur nepieciešama antibakteriāla un reģenerāciju veicinoša darbība.
Lietošanas forma tradicionāli ir nostādinājums vai novārījums, visbiežāk proporcijā 1:10. Šādi gatavotus līdzekļus lieto gan iekšķīgi – pie priekšdziedzera iekaisumiem un nieru slimībām –, gan ārīgi – ādas iekaisumu un infekciju ārstēšanai. Ir arī gadījumi, kad čemuru palēks izmantots kombinācijā ar citiem ārstniecības augiem, īpaši uroģenitālās veselības uzturēšanai.
Lai gan zinātniskie pētījumi līdz šim nav apstiprinājuši visas tautas medicīnā aprakstītās iedarbības, ir avoti, kas norāda uz šī auga lietošanu arī nopietnāku saslimšanu gadījumā. Tiek ziņots par čemuru palēka izmantošanu dažādu cieto audzēju ārstēšanā – piemēram, lūpu, mandeļu un piena dziedzera audzēju gadījumos. Dažos gadījumos, īpaši ASV mediķu praksē, pieminēta tā labvēlīgā ietekme krūts vēža ārstēšanā. Tomēr šāda informācija jāuztver piesardzīgi, jo tā balstās uz nenoteiktiem pierādījumiem un nav apstiprināta ar klīniskiem pētījumiem.
Lai arī čemuru palēks mūsdienās nav plaši pazīstams, tas noteikti ir augs, kam būtu pelnīta lielāka uzmanība gan tradicionālajā, gan mūsdienu augu terapijā. Tā maigā, bet noturīgā iedarbība, īpaši urīnceļu sistēmas veselības veicināšanā, padara to par nozīmīgu augu ilgtermiņa lietošanai.