Vijolīte trejkrāsu 
VIOLA TRICOLOR L.

    

Trejkrāsu vijolīte- viengadīgs vai divgadīgs augs, augumā no 10 līdz 20cm. Saknenis ložņājošs. Stublājs stāvs, tievs, sazarots. Lapas pakārtotas, noapaļoti sirdsveida ar lielām pielapēm. Zemākās lapas kātainas, stublāju lapas sēdošas. Ziedi vientuļi, lieli (līdz 3,5cm), neregulāras formas uz gariem ziedkātiem. Ziediņš sastāv no 5 dažāda izmēra ziedlapiņām: visbiežāk augšējās divas tumši- vai zili- violetas, divas sānu gaiši violetas, apakšējā ziedlapiņa lielāka par visām un parasti dzeltena vai balta, bet dabā ir sastopami arī citu krāsu eksemplāri. Auglis- kārbiņa trīsdaļīga izmērā līdz 1cm. Zied no aprīļa līdz vēlam rudenim. Sēklas nobriest no jūnija līdz oktobrim.

Ārstnieciskam nolūkam izmanto visu vijolītes virszemes daļu. Ievāc kā Trejkrāsu vijolīti, tā arī tīruma vijolīti. Augus ievāc ziedēšanas sākumā no maija līdz jūnijam, nogriežot nedaudz virs zemes. Ievākto zālīti žāvē uz sietiem, ēnainā, labi vēdināmā telpā vai piespiedu žāvētājos, nepārsniedzot 40C temperatūru. Žāvēšanu ieteicams sākt laicīgi, jo ātrāk pasāksiet, jo vairāk vērtīgo vielu saglabāsies.

Vijolītes ārstnieciskās īpašības saistās ar tajā esošo vielu bioloģiskās aktivitātes. Vijolītē ir alkaloīds violaemitīns, miecvielas, kumarīni, saponīni, flavonoīdi (violakvercetīns, viteksīns, orientīns, violatīns, rutīns un citi.), antociāni un leikoantociāni, polisaharīdi, gļotvielas, vīnskābe, ursulskābe un salicilskābe, vitamīns C, karotinoīdi. Makroelementi: kālijs, kalcijs, magnijs, dzelzs; mikroelementi: mangāns, varš, cinks, kobalts, molibdēns, alumīnijs, bārijs, selēns, niķelis, stroncijs un svins. Koncentrē dzelzi, cinku, molibdēnu, bāriju un selēnu.

Ārstnieciskā nozīme

Vijolītes nostādinājumi iedarbojas, kā atkrēpošanos veicinoši un pretiekaisuma līdzekļi, tiem piemīt arī mērena žulti dzenoša un diurētiska iedarbība.

Nostādinājumi un novārījumi pastiprina bronhiālo dziedzeru sekrēciju, mīkstina kairinošos aplikumus, sašķidrina krēpas un palīdz tām atdalīties, pastiprina gļotādu skropstiņu epitēliju aktivitāti, veicina ātrāku krēpu evakuāciju , tādi nomierinot klepu.

Pretiekaisuma īpašības nodrošina, augā esošā farmakoloģiski aktīvā ēteriskā eļļa un gļotveidīgās vielas, kuras iedarbojas antiseptiski gremošanas traktā, pastiprina bronhu dziedzeru sekrēciju un atvieglo krēpu izvadi.

Vijolītes preparāti pastiprina urīna un sviedru izdali, uzlabo vielmaiņu ādas slimību gadījumā un tai piemīt pret diatēzes iedarbība, tie samazina asinsvadu caurlaidību. Auga saknes iedarbojas kā caurejas un vemšanu izraisošs līdzeklis.

Vijolītē esošie saponīni iedarbojas bronholītiskis, atkrēpošanu veicinoši un urīna dzenoši.

Alkaloīds violaemitīns arī rada atkrēpošanos veicinošu iedarbību.

Flavona glikozīds violakvercetīns lokāli un resorbtīvi iedarbojoties veicina šūnu membrānu sablīvējumu, samazina iekaisušu audu uzsūkšanas spēju.

Lietojot vijolītes preparātus ir novērojama mēreni spazmolītiska un žulti dzenoša iedarbība.

Tīruma un trejkrāsu vijolīte ir atradusi plašu pielietojumu tautas medicīnā. To lieto stipra klepus un citu elpceļu slimību gadījumā. Nostādinājumu lieto kā iekšķīgu un ārīgi lietojamu līdzekli, lai ārstētu: pinnes, izsitumus, sastrutojumus, ekzēmas un ādas niezi. Bērniem taisa vannas ar šo zālīti skrofulozes (diatēzes) gadījumā.

Vijolītes drogas iesaka lietot nieru un urīnceļu iekaisuma gadījumā. Augu izmanto kompleksajā terapijā nierakmeņu, urīnskābes diatēzes un citu uroloģisko slimību ārstēšanai.

Ar augu nostādinājumiem skalo mutes dobumu zobu sāpju, gļotādu iekaisumu, parodontozes gadījumā.

Nav ieteicams lietot

Vijolītei, tāpat kā citām zālītēm ir savas lietošanas blaknes. Galvenokārt, trejkrāsu vijolīti nedrīkst lietot grūtnieces. Tas saistās ar to, ka augam piemīt spēja iedarboties tonizējoši uz dzemdes gludo muskulatūru, tas var izprovocēt spontāno abortu vai priekšlaicīgas dzemdības. Saprotams, tas attiecas uz auga iekšķīgu lietošanu, ārīgi to lietot var droši arī grūtnieces.

Augu nav ieteicams lietot, ja pret to ir alerģija.

Profilaktiski to nevajadzētu arī lietot cilvēkiem ar aknu problēmām, īpaši ja ciešs no hepatīta. Šiem cilvēkiem, pirms iekšķīgas lietošanas nepieciešams konsultēties ar savu ārstu.

Uzmanīgi būtu jāattiecas arī pret vijolītes devām, pārlieku lielas devas var kairināt gremošanas traktu un radīt caureju un vemšanu.

Lasīt par stāvo vilkakūlu ->

 .